Ja Saeimas atbildīgā komisija un viena Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtēšanas komisija nepietiekami kritiski izsakās par KNAB darbu, lai prasītu KNAB šefa nomaiņu, jāveido komisija, kurā jāpulcē vairāk kritiķu.
Acīmredzot šādu formulu kā pēdējo cerības salmiņu Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai izvēlējusies premjere Laimdota Straujuma. Ar premjeres rīkojumu izveidota kārtējā Streļčenoka darba vērtēšanas komisija, no kuras gaidīti rezultāti jau nedēļas beigās. Streļčenoks neesot vērtēts jau vairāk nekā gadu. Pērn, lai arī bija ierosinājumi veidot kārtējo komisiju, šī atrakcija izpalika. Jūnijā gan Straujuma paziņoja, ka kārtējo komisiju vadīs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš divas dienas vēlāk pavēstīja, ka komisija vispār netiks veidota un jādomā par citiem instrumentiem KNAB darba uzlabošanai. Pērn šķita, ka Straujuma atšķirībā no iepriekšējā Vienotības premjera Valda Dombrovska ir atslābusi attiecībā uz Streļčenoka nomaiņu un viņa vietnieces Jutas Strīķes atjaunošanu amatā, bet tagad izskatās, ka tā bijusi vien vēlēšanu gada pauze, kad uzbrukumi partiju finanšu kontroles iestādei varētu būt riskanti. Nu Strīķe darbā KNAB atjaunota ar tiesas lēmumu, palicis vien Streļčenoks, kurš, pēc Straujumas teiktā, ir jānomaina, bet tam nepieciešams valdības un Saeimas akcepts. To, ka Streļčenoka nomaiņai nav Saeimas vairākuma atbalsta, premjere labi apzinās, un, iespējams, tieši tāpēc vajadzīga šī komisija ar dīvaino sastāvu. To veido vienīgi nevalstiskās organizācijas – divas Sorosa organizācijas Delna un Providus, kuru pārstāvju viedokļi, ņemot vērā viņu līdzšinējo kritisko attieksmi pret KNAB vadību un Strīķi, ir nojaušami, KNAB arodbiedrība, kas konfliktē ar priekšnieku, kā arī Latvijas Juristu biedrība. Ja neskaita pēdējo – vienos vārtos! Ja reiz valdība grib, lai KNAB darbu vērtē neatkarīgs nevalstiskais sektors, jājautā, kāpēc tas netiek uzticēts KNAB Sabiedriski konsultatīvajai padomei, kas ieviesta 2004. gadā nolūkā veicināt KNAB saikni ar sabiedrību, sniegt rekomendācijas KNAB. Padomē darbojas 18 dažādu organizāciju pārstāvji, tostarp to pašu Sorosa organizāciju, bet to īpatsvars nav tik liels, lai noteiktu toni. Līdzšinējie padomes ieteikumi, pateicoties tās sastāva daudzveidībai, bijuši lielākoties lietišķi, bez politiskas mērces, tostarp attiecībā pret pēdējos gados vairākkārt cilāto jautājumu par KNAB padotības statusu, iestājoties par KNAB neatkarības stiprināšanu. Pagaidām vien izskanējis, ka nevalstisko organizāciju komisija Streļčenoku vērtēšot «atbilstoši septiņām kompetencēm», tostarp ētikai, personālvadībai, stratēģiskajai vadībai. Pēc tās darbu sākšot «oficiālā izvērtēšanas komisija». Visdrīzāk, «neoficiālās» komisijas uzdevums būs veidot sabiedrisko domu, noskaņot publiku, rādīt gaismu pareizajā virzienā «oficiālajai» komisijai, kurai savi pārmetumi jābalsta konkrētos faktos, likumu, noteikumu pārkāpumos. Lai arī 2013. gada nogalē Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija Streļčenoka darbu novērtēja ar trijnieku piecu ballu sistēmā jeb, tulkojumā – Streļčenoks nav izcils vadītājs, bet var pildīt pienākumus, tas nebija pietiekams pamats viņa atlaišanai. Turklāt nupat, šonedēļ, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs, Vienotību pārstāvošais bijušais KNAB šefs Aleksejs Loskutovs pauda, ka apakškomisija atzinīgi vērtē KNAB darbu 2014. gadā! Rādītāji esot labākie pēdējo gadu laikā visās darbības jomās – amatpersonu un partiju finanšu kontrolē, korupcijas apkarošanā, iesniegumu izskatīšanā, cilvēki aktīvāk ziņo KNAB, kas nozīmējot uzticēšanās pieaugumu iestādei! Kamēr nav veiktas likumdošanas izmaiņas, par kuru nepieciešamību nav vienprātības, tieši Saeima ir KNAB pārraugošā iestāde un oficiālākais vērtētājs.
Negribu piekristi, ka KNAB darbojas izcili vai pat labi. Loskutova slavas dziesma izklausās pārāk augstā toņkārtā laikā, kad zemdegās, uzņēmēju vidē, joprojām dzīvi stāsti par sakārtotām koruptīvām shēmām, kad pieķerti tiek vien mazie zaglēni, kad visapkārt virmo ziņas par KNAB iekšējiem konfliktiem un tiesvedībām, kurās zaudē prāvu nodokļu maksātāju naudu, kad KNAB nespēj sakarīgi komunicēt ar medijiem, tā vietā sūdzoties raidorganizāciju uzraugiem par biroja nomelnošanu, tērējot laiku 150 sižetu izpētei un aprakstam! Bet no politiķu puses ir liekulīgi visu atbildību par KNAB iekšējiem kašķiem un rezultātu trūkumu lielajās lietās uzvelt vienīgi Streļčenokam, tāpat maldīgi būtu domāt, ka konflikti beigtos ar Strīķes aizgājināšanu. Tie ir ielikti dziļāk, caur politisko ietekmes sistēmu, kas arī plosa KNAB un vienlaikus notur amatā Streļčenoku, cerībā nepieļaut vienas partijas interešu dominanti dienestā.
KNAB konvulsijas ir politiskās arēnas cīņu radītas, un tās nevar novērst ar politiski motivētu vadītāja nomaiņu.