Salūza vai salauza?

Vēl nesen Veselības ministre Ingrīda Circene negribēja un neuzskatīja par vajadzīgu atkāpties no amata, nu iesniegusi demisijas rakstu - pilnu rūgtuma un atklāsmi par politisko spiedienu.

Tas iesniegts dienā, kas bija atzīmēta augstāko valsts amatpersonu kalendārā, kurā jābūt atrisinātam ministrijas vadības jautājumam. Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar premjeri Laimdotu Straujumu, minēja šo datumu, tiesa, ar piebildi: viņš negaidot, lai premjere prasa ilgstoši slimojošās ministres demisiju, bet piedāvā risinājumu nozares uzraudzībai.

Straujumai prasīt ministre demisiju slimošanas laikā šķita neētsiki, un izskatās, ka nepatīkamo darbiņu nācies nokārtot Saeimas spīkerei un Vienotības vadītājai Solvitai Āboltiņai. Pēc viņas mājas vizītes Circenei, acīmredzot, nākas samierināties ar atziņu: nebūs viņa vairs ministre ne šajā valdībā, ne arī nākamajā, kā jau publiski atzinusi Straujuma. Visticamāk, ar to viņas politiskā karjera būs galā. Circenei jau 11. Saeimas vēlēšanās neizdevās iegūt vēlētāju uzticību un Kurzemes reģionā viņa palika pirmā aiz strīpas, turklāt Straujumas valdībā viņa arī ir nepopulārākā vai viena no nepopulārākajām ministrēm. Vienotības vēlme atbrīvoties no Circenes ir kaila politiskā aprēķina vadīta.

Bet, ja abstrahējas no neētiskuma piespiest atkāpties slimojošu ministri un jautājums ir, vai pēc būtības viņu vajadzēja nomainīt, tad jāteic: jā. Vajadzēja, bet daudz agrāk. Vēlākais, līdz ar Valda Dombrovska valdības atkāpšanos. Neapmierinātību ar Circenes darbu jau ilgstoši pauž nozares organizācijas. Tiesa, nedz Veselības ministrijā, nedz citās ministrijās protesti, piketi, draudu vēstules, parakstu vākšanas parasti tiek ignorētas. Tomēr arī Circenes pārstāvētajai Vienotībai jāuzņemas līdzatbildība, jo tā neatbalstīja nozares prasīto un pašas partijas solīto finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, pati ielaidās Circenes spēlēs ar veselības aprūpes finansēšanas sistēmas reformu, kuru paši tās politiķi, jo īpaši finanšu ministrs, neatbalstīja un kuru kritizēja gan nozare, gan cilvēktiesību aizstāvji, tiesībsargs. Tajā izliets daudz enerģijas, resursu, laika, neizmantotas iespējas citādi risināt samilzušās veselības aprūpes pieejamības, rindu un citas problēmas. Uz "atšķirīgo izpratni par veselības aprūpes nozarē būtiskāko" un sadarbības trūkumu neatliekamu uzdevumu izpildē" un nespēju turpmāk strādāt "šādā komandā", demisijas rakstā norāda arī Circene.

Līdz ar jaunā veselības ministra iecelšanu Vienotībai vajadzētu paust skaidru partijas viedokli par šo problēmu risināšanu, Circenes uzsākto reformu, nozares finansējumu nākamajā gadā, pretējā gadījumā jaunais ministrs būs vien uz trim mēnešiem nolīgts klauns. Līdz šim nedz no veselības ministra pienākumus pildošās Straujumas, nedz no Vienotības skaidrs redzējums par nozarē steidzami un ilgtermiņā darāmo nav dzirdēts. Nav jēga graut, ja nezina, ko un kā celt.

Circenes epopeja atklājusi vēl vienu niansi politiķu spēlēs - Vienotības un Valsts prezidenta Andra Bērziņa saspēli. Bērziņš ne vien piespēlējis Vienotībai jautājumā par reāli strādājoša veselības ministra nepieciešamību, bet arī netipiski slavējis Straujumu, kuras vadībā darbs esot "noticis ļoti aktīvi". Nesen LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" Vienotības pārstāvis Jānis Reirs izteicās, ka partija neizslēdz iespēju uz otro termiņu prezidenta amatā atbalstīt Bērziņu, līdzīgi kā ZZS, Saskaņas centrs un atsevišķas uz nākamo Saeimu kandidējošas partijas. Vai Bērziņš arī sācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju? Vienotības balsis Saeimā viņam var izrādīties izšķirošas, bet Vienotībā, kura valda varas vertikāle, labas attiecības ar partijas līderiem ir atslēgas vērtē.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais