Atklātie balsojumi pa sētas durvīm
Saeimā noraidīto iniciatīvu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā parlamentāriešu balsojumā mēģina pastumt pa sētas durvīm.
Šādus Vienotības, Reformu partijas un Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē maija beigās koalīcija pati Saeimā noņēma no trases.
Valsts prezidentu ievēl aizklātā balsojumā, līdzīgi kā pirms pāris gadiem arī virkni citu augstu valsts amatpersonu. 2012. gada sākumā Saeima grozīja likumus, kā rezultātā atklātā balsojumā nu tiek ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs, premjers, KNAB vadītājs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesneši, Valsts kontrolieris, Latvijas Bankas prezidents un dažas citas amatpersonas.
Grozījumus par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu neatbalstīja opozīcija un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Lai nevairotu kašķus koalīcijā, likumprojektu tālāk nevirzīja, bet, kā liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī elektroniskā sarakste, to tagad mēģina virzīt portālā manabalss.lv atsevišķi Vienotības deputāti, Sorosa organizāciju pārstāvji, ārzemju latvieši Latvijā. Līdz ceturtdienai gan iniciatīvai Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās manabalss.lv bija vien nepilns pustūkstotis atbalstītāju. Tomēr tā varētu noderēt kā aktualizēta pseidotēma pirms Saeimas vēlēšanām, ar kuras palīdzību primitivizēti parādīt, kuri ir «labie» – atklātības atbalstītāji – un «sliktie» – tās pretinieki.
Vai tas tiešām ir tik melnbalts? Atklātības lāpneši Saeimā argumentē, ka atklātie balsojumi liek katram skaidrot savu lēmumu, aizklātie balsojumi graujot Saeimas reputāciju, vieš neuzticēšanos valsts varai, jo trūkst skaidrojuma par rezultātu. It kā tāds netrūktu, piemēram, par SAB lēmumiem par pielaides nedošanu amatpersonām, koalīcijas, jo īpaši Vienotības, izvēlēm, ienesīgos amatos valsts kapitālsabiedrībās bez konkursiem ieliekot savējos.
Kad Einars Repše kļuva par premjeru, valdības sēdes kļuva atklātas. Valdības sēdes ieguva šova raksturu, bet arvien lielāka vara nostiprinājās konstitūcijā neminētajai institūcijai – koalīcijas padomei, kur tika pieņemti būtiskie lēmumi. Līdzīgi – atklātie balsojumi Saeimā būs labi iepakota partijas disciplīna, bet, kā partijas spice izrīkojas ar brīvdomātājiem, dzirdam no Ingūnas Rībenas, Janīnas KursītesPakules, Andra Buiķa, Ingas Bites, Elīnas Siliņas... Aizklāti balsojot, katrs deputāts var izdarīt brīvu izvēli, neatkarīgi no partijas viedokļa, partijas sponsoru vēlmēm. Ja labi grib, paspēlēties ar ietekmi aizkulišu spēlētāji var tiklab atklātajos, cik aizklātajos balsojumos, atšķirība – vai jāuzpērk partijas bosi, vai individuāli deputāti. Arī aizklātajiem balsojumiem frakciju vadītāji iepriekš jau bija pamanījušies uzlikt ķepu, liekot tos, piemēram, fotografēt ar mobilajiem telefoniem. Šī prakse vien jau liek bažīties par partiju kontroli tur, kur tai nevajadzētu būt, jo Satversme ar aizklāto balsojumu paredzējusi deputātu individuālu, sirdsapziņas, nevis partijas bosu rīkojuma izvēli. Saprotama ir tieši Vienotības un Reformu partijas ieinteresētība atklātajos balsojumos, jo viņiem neizdevās amatos iedabūt Jutu Strīķi KNAB vadībā, Jāni Maizīti par ģenerālprokuroru, Valdi Zatleru Saeimas spīkera amatā. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kas līdz šim izcēlies ar pragmatisku nostāju un neaurošanu līdzi pūlim, iepriekš brīdinājis, ka atklātā balsošana vairos obligāto frakciju balsojumu skaitu. Aizklātais balsojums pastāv daudzās demokrātiskās ES valstīs un dod balsotājam iespējas nebaidīties par kritiku plašsaziņas līdzekļos un iespējamo citu veidu ietekmēšanu.
«Valsts prezidenta vēlēšanām jābūt atklātām un caurspīdīgām, lai vēlētājiem būtu iespējams uzzināt, kā viņu vēlētie deputāti ir balsojuši un kas nes atbildību par rezultātu,» – nelāgā latviešu valodā raksta manabalss.lv iniciatīvas autori. Vai tad arī vēlētāju izvēle Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās nebūtu jāpadara atklāta – lai redzam, kas «nes atbildību» par rezultātu? Arī pēc šīm vēlēšanām vienmēr ir nievas: ak, vai, ko atkal esam savēlējuši! Tad vēl lielāka cīņa izvērstos par mediju telpas kontroli, lai potētu «pareizo» viedokli, un būtu kauns vēlēšanās vai Saeimā balsot «nepareizi». Šādi, cīnoties par it kā lielāku demokrātiju un atklātību, varam vairāk kaitēt demokrātijas veselības rādītājam – viedokļu daudzveidībai. Un vēl retumis sastopamajai parādībai politikā – sirdsapziņai.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/06/30/atklatie-balsojumi-pa-setas-durvim