Circeni pelnos?

Valdība pirmsjāņu nedēļā sāka dīvainu ielīgošanu – runas par savējo – Vienotības ministru – iespējamu demisiju. Šī Saeima gan ir uzstādījusi ministru maiņas rekordu, bet līdz šim mainīti ne-premjera partijas ministri.

Pēc Valda Dombrovska valdības atkāpšanās jaunajā Laimdotas Straujumas valdībā nomainījās seši ministri. Pirms tam Dombrovska valdībā amatu it kā veselības problēmu dēļ atstāja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija), reformisti paši izēda savējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, «lai noņemtu spriedzi koalīcijā», no Satiksmes ministrijas pamuka bezpartijiskais Aivis Ronis, «žagarus» dabūja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), no Straujumas valdības jau pazudis reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kas deva priekšroku leģionāru pasākumam pie Brīvības pieminekļa. Savu nepopulāro ministri, vairāku cinisku izteikumu autori, labklājības ministri Ilzi Viņķeli Vienotība nomainīja klusi, mainot partiju atbildību par nozarēm līdz ar koalīcijas maiņu. Iespējams, ka bija vēlme līdzīgi atbrīvoties arī no veselības ministres Ingrīdas Circenes, kuras posteni sākotnēji bija iecerēts piedāvāt Reformu partijai. Tagadējā Vienotības gatavība Circeni padzīt ar blīkšķi, turklāt laikā, kad ministre atgūstas pēc mugurkaula operācijas, izskatās interesanti. Straujuma, kas kopš maija vidus pilda arī veselības ministres pienākumus, teicās neprasīt Circenes demisiju, jo būtu neētiski to darīt viņas slimošanas laikā. Bet pāris dienas pēc Circenes paziņojuma, ka viņa pati neatkāpsies, premjere žurnālistiem klāstīja, ka, iespējams, ministre pati lūgs sevi atstādināt. Negrib, bet sagribēs! Pēc sarunām ar premjeri. Arī Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa nepiekrītot Circenei, ka trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām nav pamata runāt par viņas nomaiņu, jau pirms slimošanas bijusi redzama viņas nespēja izveidot dialogu ar nozari, ko pieminējusi arī Straujuma. Atlaist – neētiski, bet panākt, lai atkāpjas – vienotībētiski?

Runas par ministres demisiju aizsākās it kā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības 17. jūnijā prasīto Circenes demisiju. Mediķu arodbiedrību līdzīgas prasības līdz šim izteiktas ne reizi vien, bet politiskā elite tās laida gar ausīm. Kāpēc tagad Circenes demisija tik aktuāla?

Mediķi demisijas pieprasījumu argumentē ar nepietiekamu finansējumu nozarei, kas Circenes ministrēšanas laikā relatīvos skaitļos sarucis no 3,5 līdz 3% no IKP (absolūtajos skaitļos tas gan audzis), kas neļauj pacientam saņemt valsts garantēto veselības aprūpi. Kritizēta arī Circenes virzītā reforma – veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaistīšana ar IIN nomaksu, kas iestrēgusi Saeimā starp 1. un 2. lasījumu un, kā atzinusi Straujuma, šajā Saeimā, visticamāk, netiks pieņemta. Circene uz šo reformu bija ļoti ieciklējusies, neraugoties uz Finanšu ministrijas skepsi un nozares kritiku, tās vietā nekas cits bez papildu finansējuma nav piedāvāts vai reformēts. Arī akcīzes nodokļa paaugstināšana neveselīgajai pārtikai pamesta pusratā. Bet jājautā, kādu mērķi valdība bija uzstādījusi, ko no Circenes cerēja sagaidīt? Diemžēl Straujumai redzējuma par to nav, arī pildot veselības ministres pienākumus. Vēl dienu pirms šīs jezgas Straujuma mokošā intervijā Dombura studijā LNT par to nevarēja neko sakarīgu paust. Gluži vai žēl palika Straujumas, klausoties viņas neveiklajā tukšu, aprautu frāžu virpināšanā, kapitulējot intervētāja Jāņa Dombura kategorisko spriedumu priekšā. Jautāta par nozarē nepieciešamajām reformām, lai nodrošinātu likumos garantēto veselības aprūpi, tostarp bērniem, Straujuma minēja, ka «nepieciešams cilvēkresursu attīstības plāns, ārstiem jāzina, kā pieaugs viņu alga». Pēc Dombura skaidrojuma, ar ko atšķiras tamlīdzīgi plāni no reformām, Straujuma mēģināja tālāk: «jāzina slimnīcu izvietojums un kur tām ņemt naudu», «jāsaprot, par ko mēs maksājam, kas ir valsts apmaksātais pakalpojumu grozs, un, ja katrs grib tālāk, – tālāk jau mēs skatāmies, kas apmaksāts, kas nav». Jāteic gan, ka valsts medicīnas pakalpojumu grozs gan jau ir definēts Ārstniecības likumā un Ministru kabineta noteikumos Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība. Jautājums, vai, premjeresprāt, tas jāpalielina, jāsamazina, jādiferencē atsevišķām kategorijām, un kā nodrošināt kaut vai esošā groza reālu saņemšanu, palika neatbildēts. Toties atbildēt Straujuma spējusi mediķiem, solot nozarei papildus 40 miljonu eiro nākamgad. Protams, premjerei to solīt vieglāk nekā veselības ministrei, kurai nav tādu ietekmes sviru uz budžetu, bet nevar teikt, ka Circene nebūtu prasījusi papildu finansējumu nozarei.

Iepsējams, Vienotības PR konsultanti pēc Domburšova secināja: premjerei, kas ir arī nākamā premjera amata kandidāte, priekšvēlēšanu laikā jārada izlēmīgākas politiķes tēls un jāvar atbildēt uz potenciālajiem pārmetumiem, ka nekas nav darīts tik jutīgā nozarē, kura skar daudz vēlētāju. Nu premjere vismaz varēs pateikt: prasīju atbildību, nomainīju ministru! Skaidrs, ka šo trīs mēnešu laikā līdz vēlēšanām jauna slota neko nesatīrīs. Tā varētu vienīgi vairāk sasolīt, dabūt 100 dienu politiskās neaizskaramības termiņu. Priekšvēlēšanu politiskās spēlītes rit dažādos līmeņos un izpausmēs. Nebrīnītos, ka Vienotība savā cinismā, kāds izpaudās arī pret atsevišķiem saviem deputātiem, nepainformējot par neiekļaušanu nākamās Saeimas listē, dzenoties pēc reitinga, šādi pamestu zem tanka vēl kādu savējo. Varbūt izglītības ministre Ina Druviete būs nākamā, par kuras 80 miljonu eiro pieprasījumu nozarei sašutusi ir Āboltiņa?