«Neko sliktu latviešu tautai neesmu izdarījusi un arī turpmāk apsolos nedarīt» – varētu būt galvenais Laimdotas Straujumas valdības moto.
Nebūsim naivi un negaidīsim no astoņu mēnešu valdības fundamentālas izmaiņas vai makroekonomisku rādītāju un individuālās labklājības pieaugumu, kā to sola medijos noplūdinātās topošās valdības ūdeņiem bagātās deklarācijas projekts! Jārēķinās, ka pēdējie divi, trīs darbības mēneši ir norakstāmi priekšvēlēšanu putās, plus vēl vasara, kad Saeima pievienojas skolēnu brīvdienām. Varam no šīs valdības prasīt nesačakarēt normāli funkcionējošas lietas, ikdienas darbu un konfliktu menedžmentu, vēl arī tādu priekšvēlēšanu lēmumu nepieņemšanu, kam var būt negatīvas tālejošas sekas.
Nez vai kādas šīs valdības, Saeimas koalīcijas darbības līdz oktobra pirmajā sestdienā gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām jau spēs pacelt deklarācijas projektā iekļauto IKP pieaugumu un nevienlīdzības mazināšanu, arī nekāda manāma «tautas ataudze» tik īsā laikā nebūs – pie iedzīvotāju visātrākās rīcības tai vajadzīgi vismaz deviņi mēneši! Jā, var gan iezīmēt «demogrāfijas ceļa karti», bet iezīmēta tā jau ir vairākās koncepcijās, programmās – jautājums ir par finanšu piešķiršanu labo ieceru realizēšanai. 2014. gada demogrāfijas pasākumu plāns jau ir pieņemts, kas paredz nedaudz paaugstināt vecāku pabalstu un no 1. oktobra to pagarināt līdz bērna pusotra gada vecumam. Iecere izveidot atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei dažādos dokumentos figurē jau sen, jautājums, vai būs resurss, ar ko to uzsākt. Tā kā jaunā valdība nedomā būtiski pārskatīt šā gada budžetu, nekādi taustāmi demogrāfiju veicinoši pasākumi šogad nebūs, bet uz nākamo, aiznākamajiem gadiem vērstie pasākumi «ceļa kartē» jau būs nākamās varas jautājums. Līdzīgi – kā šajos astoņos mēnešos varētu mazināt ienākumu nevienlīdzību, ko lielākoties regulē ar nodokļiem, pabalstiem un pensiju indeksāciju, ja budžets jau pieņemts? No rezerves fonda īsi pirms vēlēšanām dalīs pabalstus vai banānus?
Jā, šī valdība var ieskicēt ideoloģisko bāzi 2015. gada budžeta projektam, bet to pieņems tik un tā nākamā valdība un Saeima. Vai tā būs līdzīga šai, vēl nevar gan zināt, lai kā Vienotība mēģina iestāstīt, ka šai valdībai jābūt nākamās priekštecim. Vairāk par frāzēm par «darba tikuma, patriotisma, pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtību apziņas nozīmi kā priekšnoteikumu valsts pastāvēšanai un attīstībai» gribētos no deklarācijas un – jo vairāk – rīcības plāna saprast, ko reāli šī valdība domā darīt virknē konkrētu lietu.
Jā, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas pabeigšana, ko sola Straujuma&CO, ir viens no šīs valdības must, bet pašā izmeklēšanā valdībai tik vien kompetences kā nepieciešamo līdzekļu nodrošināšana (kas jau plānotajām lietām piešķirti) un izmeklēšanas netraucēšana. No varas sabiedrība gaida koruptīvās, bezatbildīgās, uz zīmogiem orientētās sistēmas izpurināšanu būvniecībā (un ne tikai šajā nozarē). Vēl gribētos zināt, kā līdz ar zemes tirgus atvēršanu šā gada maijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un reģistrētiem uzņēmumiem uz vienādiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņiem un uzņēmumiem pasargās zemi no iztirgošanas ārvalstniekiem, kuri ar jau it kā esošajiem ierobežojumiem to iegādājušies biezā slānī un tagad par labu naudu iznomā mūsu zemniekiem?
Kas notiks ar Liepājas metalurgu un tā bijušajiem darbiniekiem, ko darīs, lai panāktu administratora solījumu uzņēmumu pārdot un tam atsākt darbu vasarā?
Ko darīs ar airBaltic tiesvedībām, kāds ir plāns, ja Eiropas Komisija tomēr nepiekrīt mūsu argumentācijai par valsts finanšu injekciju tiesiskumu aviokompānijai? Pārdot vai nē valsts kapitāldaļas Lattelecom un LMT, Citadeles banku, izmantos pirmpirkuma tiesības, lai palielinātu valsts akciju īpatsvaru Latvijas gāzē? Ko nozīmē plāni sākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014. gada aprīlim? Vai Saeimā jau konceptuāli atbalstītie grozījumi idejiski tiks saglabāti vai mainīs esošo redakciju, lai reāla liberalizācija varētu sākties jau no šā datuma? Vai kaut ko darīs elektrības tirgus atvēršanas iespējamā cenu kāpuma amortizēšanai? Ko darīs ar gaisā pakārto Imigrācijas likumu un uzturēšanās atļaujām, apvienoto sabiedrisko supermediju?
Ko nozīmē solījums «uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu»? Vai tās ir tikai frāzes vai realizējama pārliecība, rādīs, piemēram, tas, vai tiks atcelta pieņemtā mikrouzņēmuma nodokļa būtiska paaugstināšana.
Tāpat kā šīs deklarācijas projektā, reģionu stiprināšana allaž bijusi partiju un valdību programmās, bet rezultātā redzam pussabrukušu infrastruktūru un iztukšotus laukus. Vai L. Straujuma strauji pagriezīs šo ierūsējušo ratu pretējā virzienā? Kaut nu izdotos!
Pie IZM stūres sēžas ministre (Ina Druviete), kas līdz šim kritizējusi RP ja ne uzsāktos, tad vismaz sludinātos reformu plānus augstākajā izglītībā, tostarp attiecībā uz augstskolu apvienošanu, jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu. Kāda būs valdības pozīcija? Kas notiks ar iniciēto centralizēto eksāmenu fizikā? Ar mazajām lauku skolām, jo nav ko lolot cerības, ka bērnu laukos paliks vairāk. Viena no iezīmētām konkrētām lietām ir pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, diemžēl tādi grafiki jau nereti izrādījušies nesaistoši.
Deklarācijā jānolasa šo konkrēto lietu risināšanas neaizplīvurots ietvars, rīcības plānā – jau konkrētāka pozīcija un termiņi. Laika ir pārāk maz, lai atrakstītos ar vispārējām vīzijām un nepiezemējamām frāzēm no augstiem plauktiem.