Lielveikalu akciju stilā «pērc divas un trešo saņem par brīvu!» Rīgas dome vilina cilvēkus deklarēties un līdz ar to maksāt savus iedzīvotāja ienākuma nodokļus (IIN) Rīgā. Deklarējies Rīgā līdz 31. decembrim un saņem vienu mēnešbiļeti sabiedriskajā transportā par brīvu!
Par šo akciju Rīgas dome plāno lemt 7. oktobrī, pirms tam uzjundot gan politiķu, gan juristu, gan vienkāršo sabiedriskā transporta
lietotāju emocijas.
Izvēlies, ko vēlies, bet, ja neizvēlies, sabiedriskajā transportā maksā dubulti: rīdzinieki – 42 santīmus vai 0,60 eiro, nerīdzinieki – divtik! Cīņa par cilvēku iztukšotajā Latvijā ir sākusies. Pozitīvi, jo konkurence lietas noliek savās vietās, bet šoreiz tā ir izkropļota goliāta un siseņu konkurence, nerīdzinieku un rīdzinieku sarīdīšana.
Vektors precīzs, zinot, ka liela daļa sabiedriskā transporta lietotāju ar naudu nesvaidās. Taču ne visiem, kas dzīvo Rīgā ikdienā vai darba dienās, ir neapgrūtināta iespēja te arī deklarēties. Rīgas dome kalkulē: pērn Rīgā oficiāli strādāja 481 266 cilvēki, no kuriem 256 183 dzīvoja ārpus galvaspilsētas, tādējādi Rīgas kasei secen esot aizgājuši aptuveni 127 000 te nedeklarēto cilvēku nodokļi. Taču jāatceras, ka ne jau darba vieta ir pamats deklarēties pašvaldībā, bet nekustamā īpašuma esamība, dzīvesvieta – paša vai īrēta. Jā, katrai pašvaldībai primāri jārūpējas par saviem iedzīvotājiem, un sabiedriskā transporta atlaides savējiem var būt viens no instrumentiem, kas gan pasaulē ir maz izplatīts, lai arī sastopams. Šādas akcijas galvenajai mērķauditorijai vajadzēja būt tiem, kas Rīgā dzīvo, bet nedeklarējas, bet tagad sodīti tiek tie, kas Rīgā nedzīvo, bet tikai strādā, kas reāli dzīvo citās pašvaldībās un izmanto to apmaksātos vai dotētos labumus kā, piemēram, bērnudārzu, skolu u. tml. Tāpēc nevietā ir Rīgas mēra Nila Ušakova pārmetumi par to, ka cilvēks maksā nodokļus tai pašvaldībai, kurā viņš «nakšņo», jo tur varbūt viņa bērni iet bērnudārzā, skolā, kas pašvaldībai izmaksā daudz vairāk nekā Rīgas 20 santīmu piemaksa par nerīdzinieka braucienu tramvajā.
Iespējams, ka tīri juridiski varētu arī iekļauties likumu rāmjos rīdzinieku – nerīdzinieku dalīšanā pašvaldības labumu pieejamības ziņā. Varbūt varētu apšaubīt sistēmu, ja nerīdziniekiem tiks prasīta sabiedriskā transporta maksa virs pakalpojumu pašizmaksas, tādējādi nerīdziniekiem dotējot atlaides rīdziniekiem. Ja, pēc Rīgas vicemēra Andra Amerika teiktā, brauciena pašizmaksa ir Ls 0,70, tad prasītie Ls 0,84 ir aizdomīgi.
Turklāt, vai, skaitot santīmus, Rīga nezaudē vairāk? Vai tiešām Rīga neiegūst no tā, ka pierīgas vai attālāku pašvaldību iedzīvotāji brauc uz Rīgu strādāt, iepirkties, izklaidēties, tērēt? Jā, lai ieguvums būtu taustāmāks, būtu jārunā par nodokļu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Protams, tieši, no PVN pašvaldības neiegūst, bet Rīga iegūst no tā, ka tā dzīvo, mutuļo. Jo lielāka aktivitāte, jo vairāk pievelk investīcijas, vairāk rodas darba vietas, un no tā gan pašvaldība iegūst. Ušakova priekšlikums ir nedraudzīgs, pat aizvainojošs, pazemojošs žests šo cilvēku virzienā, kas ikdienā nodrošina dažādus pakalpojumus rīdziniekiem vai palīdz zelt viņu biznesam. Nevar tik šauri skatīties – no tā nodokļa iegūstam, no tā – ne, no tā cilvēka Rīgai ir labums, no tā – ne. Tuvredzīgi. Arī attiecībā uz iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Rīga sūrojas, ka tā pārāk daudz, ap 50 miljonu gadā, iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kāpēc vēl tai jādotē citu pašvaldību iedzīvotāji, kas iebraukuši Rīgā! Tā kā pašvaldību finanšu izlīdzināšanu aprēķina, ņemot vērā vērtētās ieņēmumu prognozes – IIN, nekustamā īpašuma nodokli, kā arī pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu un struktūru, tad, jo lielāki būs Rīgas IIN ieņēmumi, piesaistot jaunus maksātājus, jo vairāk tai būs jāatdod citām pašvaldībām. Ja arī Rīga paliks plusā, tad ieguvums nez vai būs saceltā trokšņa un pūļu vērts, ja vien kādam ļoti negribas uzvārīties uz jaunās sistēmas ieviešanas un apkalpošanas rēķina.
Vēl viens aspekts – ja nerīdzinieki nelietotu Rīgas sabiedrisko transportu, sarūkot tā lietotāju kopējam skaitam, tas kļūtu nerentablāks un dārgāks arī rīdziniekiem, vai arī kursētu krietni retāk. Būtībā nerīdzinieki palīdz uzturēt zemāku pakalpojuma maksu arī rīdziniekiem. Simbioze. Ja nerīdzinieki pieteiktu sabiedriskā transporta boikotu, Rīgas satiksme varētu teju dubultot savus zaudējumus. Protams, ne visi var atļauties tā vietā braukt ar personisko auto, bet ir taču vēl kreiso mikroautobusu reisi, kuru bizness varētu plaukt. Vai arī Ušakovs grib panākt, lai kaimiņpašvaldību iedzīvotāji lielākoties lieto personisko auto? Laikam jau aizmirsušies pirmskrīzes radītie sastrēgumi Rīgā! Vai arī ir vēlme sabradāt knapi uzdīgušo Park&Ride sistēmu, kuras ideja bija pārsēdināt vairāk cilvēku sabiedriskajā transportā, lai neveidotu sastrēgumus un nepiesārņotu vidi? Tagad tam tiek uzspļauts? Vieni lēmumi ar citiem ēdas, Saskaņas centra sociāldemokrātiskā ideoloģija kaķim zem astes. Ir kārtējā fiksā ideja, kas varbūt labi pārdodama daļā auditorijas, skan kā smalka atriebība politiskajiem pretiniekiem, kas pirms pašvaldību vēlēšanām aicināja deklarēties Rīgā, cerībā tā nogāzt Ušakovu, bet kā bumerangs var trāpīt pašiem rīdziniekiem. Politiskās atriebības spēles.