Kamēr citi politikas vērotāji un domubiedri apdzied premjera Valda Dombrovska valdības ilglaicīgumu un uzskaita amatā pavadītās dienas un valsts glābšanas darbus, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir skarbs: šī valdība nestrādā un arī nestrādās.
Situācija valdībā patiesi nav apskaužama un iziet ārpus ikgadējās villošanās ap budžeta veidošanu ietvariem. Koalīcija jau sen šķīst pa vīlēm ārā, bet neviens vēl īsti no tās aiziet negrib, jo pirms vēlēšanām vajadzīgas ne tikai varas kritikai gana brīvas mēles, bet arī varas resurss. Apzinoties savu nespēju ko jēdzīgu padarīt amatā, pamukuši jau divi ministri – izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un savas aiziešanas gaidīšanas svētkus pieteikušais vides un reģionālās aizsardzības ministrs Edmunds Sprūdžs. Pedagogi, sākoties mācību gadam, īsti nezina, kāda būs viņu alga, vai tā nebūs pat zemāka nekā iepriekš. Jaunais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis konfliktē ar premjeru un nozares finansējuma palielinājuma vietā dabū vien savas kompetences apšaubīšanu. Protestiem briest gan izglītības darbinieki, gan mediķi, buntojas pensionāri, kas gan labklājības ministri Ilzi Viņķeli daudz neuztrauc – demisijas pieprasījumi viņai kā pīlei ūdens. Pie tiem vēl nav pieradusi kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende, kurai jāuzņemas atbildība par samilzušo konfliktu ap Nacionālo operu. 2014. gada valsts budžets sprūst ultimātos, no saviem priekšvēlēšanu uzstādījumiem negrib atkāpties nedz nacionāļi, nedz pašpasludinātie reformisti. Interesanti, ka pats premjers Cipariņš, kurš gatavs palikt amatā arī turpmāk un kuram ir arī finanšu ministra pieredze, atzīst, ka «budžets veidots neveiksmīgā procedūrā». Ministrijām lielummānija, tās nevēloties atteikties no lieliem izdevumiem, darbaspēka nodokļa samazināšana (par 1%) – «forsēta», kā dēļ nākas atteikties no citām iecerēm. Kārtējie kašķi spraucas uz āru, un kaislības ap neaizvietojamāko, vienīgo godīgo korupcijas apkarotāju Jutu Strīķi sprakšķ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, bet to risināšanai premjers vien veido kārtējo darba grupu, kurai jāapdzejo biroja funkcijas. Latvijas Radio diskusijā, Neatkarīgās jautāts par valdības ķibelēm, Valsts prezidents rezumēja, ka Latvijas un arī citu valstu politiskajā praksē ieviesies, ka, «tuvojoties vēlēšanām, pēdējo gadu valdība praktiski nestrādā», bet «mums tā ir apstājusies, faktiski nesākot strādāt», «vēl tomēr gads un divi mēneši (līdz 12. Saeimas vēlēšanām), un valdība pilnībā uzvedas kā priekšvēlēšanu situācijā». Savulaik Valdis Zatlers, būdams prezidents, sasauca valdības sēdes, kurās valdību strostēja un deva tai konkrētā laikā izpildāmus uzdevumus. Līdzīgi iejaukties A. Bērziņš negrasoties, jo neatrisināto jautājumu ir tik daudz, ka tad jau viņam faktiski nāktos pārņemt premjera pilnvaras un kļūt par «Kārli Ulmani nr. 2». Tomēr dīvaini – prezidentam «mērs ir pilns”», be, aktīvi rīkoties viņš negrasās. Veģetējam līdz nākamā gada beigām! Eiro (vai «euro»?) būs, ko vairāk gribēt!
Vienīgais, ko prezidents varot darīt – virzīt Satversmes grozījumus, kuru projektu drīzumā prezentēs, kas stiprinās izpildvaru, premjera un viņa partijas lomu un atbildību, vienlaikus saglabājot parlamentāro valsts iekārtu. Te būtu jārunā par konkrētiem priekšlikumiem, taču jāšaubās, vai juridiskā rāmja maiņa atrisinās problēmas un iesakņojušās politiskās tradīcijas, kompensēs mūsu politiskā brieduma trūkumus, attīstīs ekonomiku, ar kuru cieši saistīta arī virkne politisko problēmu. Valdībai nevis tikai jāplāta rokas un jāsecina, ka «Aldaris faktiski slēdz ražošanu Latvijā» (ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts), bet jālauza galvas un jārīkojas, lai padarītu pievilcīgākus ražošanas nosacījumus un izmaksas (jo īpaši elektrības) Latvijā! Atlikt problēmu risināšanu, vadīt nekā nedarīšanu nav liela māksla. A. Bērziņam, visticamāk, šis būs vienīgais prezidentūras laiks, kurā vēl ir iespēja kaut ko izdarīt. Savukārt, valdības partijām vērts mainīt priekšstatu par vēlētājiem kā par lēti ar populistiskiem pēdējā gada reveransiem uzpērkamu masu un, ja ne vairs uzcelt izturīgu māju, tad vismaz ielikt, nu, vai vismaz iezīmēt, tās pamatus.