Spēles "Gudrs vēl gudrāks" pedagoģiskās vērtības

Zināšanas ir vērtīgs kapitāls dzīvei, ko uzkrāj skolēni 12 skolas gados. Daudziem skolēniem pietiek drosme pārbaudīt savas zināšanas, prasmes un salīdzināt tās ar vienaudžiem. Visiem skolēniem ir šī iedzimtā vēlme izzināt pasauli un salīdzināt sevi ar vienaudžiem. Uz skolēnu šīs augstākās vajadzības piepildīšanu ir orientēta spēle “Gudrs vēl gudrāks”.

Jau septīto mācību gadu Latvijas Valsts televīzijas 1.kanāls piektdienas vakaros 19.10 pulcē savā studijā skolēnus, skolotājus un vecākus.

Spēlē piedalās skolēni, bet katram līdzjutējs un arī aktīvs izvēles dalībnieks ir skolotājs. Līdz šim spēlē ir piedalījušās dažādu republikas reģiona skolēni, dažādu priekšmetu skolotāji un dažādu profesiju vecāki. Visvairāk savu skolēnu atbalstītāji ir klašu audzinātāji. Skolās klašu audzinātāji ir tās skolēnu uzticamības personas, kas kopīgā izziņas darbībā vieno trīs sociālās grupas- konkrētās klases skolēnus, skolotājus, kuri strādā šai klasē un skolēnu vecākus. Televīzijas spēlē “Gudrs vēl gudrāks” īpašas pozitīvas emocijas saista visas šīs trīs grupas. Spēle ir organizēta kā skolēnu individualitātes pašizteikšanās. Tādēļ audzinātāja un vecāku atbalsts - līdzjušana - ir īpaši nozīmīga. Kopējais skolotāju, vecāku un skolēnu pārdzīvojums ir paaudžu vienotājs un būtisks sadarbības stimuls skolēnu ikdienas sekmīgam darbam skolā. Līdzdarbībā spēle “Gudrs vēl gudrāks” sekmē vecāku, skolotāju un skolēnu vienotu pārdzīvojumu par konkrēta skolēna personības īpašībām, īpaši gudrību, atjautību, cīņas sparu mobilizēties izziņas darbībai spēles procesā. Vienotības izjūtas veidošanās starp paaudzēm, dažādām sociālajām grupām ir īpaši nozīmīga pedagoģiska vērtība, kuras veidošanās sekmē spēle “Gudrs vēl gudrāks”.

Otra nozīmīgākā spēles pedagoģiskā vērtība ir eksperimentālie uzdevumi, kas virzīti uz skolēnu apgūto zināšanu lietošanu un prasmju attīstību. Sakarā ar kompetenču pieeju mācībās dzīvesdarbības teorijas un prakses vienotība ir aktuāla mācību problēma. Spēles veidotāji šī uzdevuma risināšanu veic jau sen. RTU studentu un jauno zinātnieku eksperimenti ir veiksmīgi un ļoti noderīgi skolēniem un skolotājiem. Atceros vienā no pirmajiem mācību gadiem spēles finālā bija vidusskolniece un vidusskolnieks. Uzdotais uzdevums par javas iegūšanu būvniecības procesā. Ir divas izejvielas - cements un grants, kāda viela vēl vajadzīga, lai iegūtu javu. Jauniete bez kavēšanās atbildēja “ūdens”. Viņai tika jautāts, kā to ir uzzinājusi. Vidusskolniece bija ļoti priecīga un skaidroja, ka vasarā kopā ar brāli un tēti remontējuši māju un viņa ne vienreiz vien labprāt jaukusi javu. Jaunietei, tātad, ir pašpieredze prasmju apguvē, kas ir īpaši nozīmīgs kompetences pamats.

Tikai uz zināšanām balstīta prasmju kā spējas darīt apguve veido personības pašpieredzi. Nestabila būs kompetence bez pozitīvas attieksmes pret pašpieredzes apguvi.

Mērķtiecīgi spēle “Gudrs vēl gudrāks” sekmē personības kodola - brīvības izjūtas, patstāvības un atbildības - veidošanos. Galvenais, ka piedalīšanās spēlē skolēniem ir brīva izvēle, ko pavada patstāvīga gatavošanās un līdzdalība spēlē. Reti, kad skolas gados katram pašam jāuzņemas atbildība tik atbildīgā spēlē un iegūto rezultātu. Īpaši interesanta ir to skolēnu attieksme, kuri piesakās otreiz, pat trešo reizi līdzdalībai spēlē. Neatlaidīgi uzlabot un paplašināt savas zināšanas, pārbaudīt savu drosmi un uzņēmību cīnīties par labākiem rezultātiem spēlē ir apsveicam jauniešu īpašība. Spēlē precīzi izpaužas mijsakarība - brīvs cilvēks ir atbildīgs. Varam teikt arī - atbildīgs cilvēks ir brīvs un patstāvīgs. Cik ļoti ir nepieciešami sabiedrībā brīvi, patstāvīgi un atbildīgi cilvēki!

Spēle iedvesmo ne tikai dalībniekus, bet vēl daudzus jauniešus, vecākus un vecvecākus, skolotājus iepazīt talantīgus jauniešus, kas ietekmēs mūsu sabiedrības nākotni. Zemniece Ingrīda no Cēsu novada stāstīja: “Mani nevajadzētu traucēt piektdienas vakaros no 19-tiem. Es tad skatos un priecājos par mūsu jauniešiem spēlē “Gudrs vēl gudrāks”. Vērojot mūsu gudros zēnus un meitenes, es iedomājos, ka nākotnē sabiedrībā cilvēki būs gudrāki, čaklāki un vairāk cienīs cits citu, būs atklātāki viens pret otru. Tā ir pateicība spēles sagatavošanas un vadīšanas komandai no LV TV1!

Jūsu radošais darbs lai turpina iedvesmot mūsu skolēnus, skolotājus, vecākus un visu sabiedrību!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais