Latvijas Universitātes atklāts pieprasījums kļūdainas informācijas atsaukšanai

2019. gada 7.augustā portālos ir.lv un la.lv publicēts Uģa Gruntmaņa raksts “LU vadība un tās izcilība”. Rakstā paustie nepatiesie un tendenciozie vispārinājumi un secinājumi lai paliek uz tā autora sirdsapziņas, bet uzskatām par nepieciešamu norādīt uz nopietnām faktu kļūdām šajā publikācijā.

Viens no populārākajiem zinātniskā veikuma mērīšanas instrumentiem, kas vienlaikus raksturo gan zinātnisko publikācijuskaitu, gan to citējjamību, ir Hirša indekss. To aprēķina zinātnisko izdevumi izdevēji, bibliotēkas, vairāki bibliografisko datubāzu turētāji. Indeksa vērtību nosaka to zinātnisko darbu kopa, kas ir aprēķina veicēja rīcībā. Web of Science datubāzi veido lielākoties žurnālu raksti, kuri publicēti angļu valodā. Dabaszinātnēs tas referē 8500 žurnālus, sākot ar 1900. gadu, sociālajās zinātnēs - 3000 žurnālu, sākot ar 1900. gadu, humanitārajās zinātnēs - 1500 žurnālus sākot ar 1975. gadu. Saprotams, ka datubāzē labāk pārstāvētas dabaszinātnes, tajā nav iekļauti daudzu starptautisku zinātnisko kongresu un konferenču anonīmi recenzēti raksti, zinātnisko rakstu rakstu krājumi un grāmatas. Jāuzsver, ka arī Latvijai tik nozīmīgās zinātniskās monogrāfijas un raksti latviešu valodā, kuru izstrāde ir Latvijas sabiedrībai nepieciešams zinātnieku pienesums, īpaši humanitārajās zinātnēs, šajās datubāzēs parasti nav atrodami.

Ja vēlamies izprast konkrēta zinātnieka devuma nozīmīgumu, it īpaši sociālajās un humanitārajās zinātnēs, daudz pilnīgāku ainu sniedz Harzings Publish or Perish dati, kuri balstās uz Google Scholar datubāzes informāciju, kas nodrošina iespējami plašāko zinātnisko publikāciju tvērumu. Tie parāda pavisam citu situāciju. Pretēji U.Gruntmaņa apgalvotajam, piemēram, I.Muižniekam un I.Druvietei Hirša indekss ir 9, V.Segliņam - 5, citējumu skaits I.Muižniekam ir 680, bet I.Druvietei nevis 1, bet 380. Šie rādītāji pārsniedz attiecīgās nozares Latvijas zinātnieku vidējos kvantitatīvos rādītājus. Harzings Publish or Perish lietotne ir lejuplādējama brīvpieejā, un interesenti tajā var gūt priekšstatu par jebkura Latvijas zinātnieka sniegumu, iegūt visu publicēto darbu sarakstu, kas atrodami pasaules tīmeklī.

Publicitātes foto

Ar pilnu I.Muižnieka, I.Druvietes un V.Segliņa publikāciju sarakstu var iepazīties arī brīvi pieejamajā LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzē www.biblioteka.lu.lv/datubazes/lokalas-db. Gan LU rektora, gan prorektoru publikāciju kopskaits katram no viņiem pārsniedz trīssimt vienību. Ar ikvienu no tām ir iespējams pilnībā iepazīties LU bibliotēkās vai pie pašiem autoriem. Līdz ar to sabiedrībai ir iespēja jebkurā laikā izvērtēt U.Gruntmaņa publikācijā paustā viedokļa atbilstību patiesībai.

Aicinām plašsaziņas līdzekļu redakcijas atsaukt publikācijā minētos nepatiesos apgalvojumus un nodrošināt patiesas informācijas sniegšanu Latvijas sabiedrībai.

Ansis Grantiņš

LU Administrācijas vadītājs

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais