Mūžības skartā – Latvija

 
©Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency

Vissarežģītāk ir pieņemt izšķirošus lēmumus – tādus, par kuriem zini: tie noteiks tavas dzīves ritējumu un, iespējams, ietekmēs vēl nākamās paaudzes. Pieņemt tādus lēmumus, kas izslēdz nejaušību vai apstākļu sakritību. Šāds lēmums bija jāpieņem tiem cilvēkiem, kuri 1918. gada 18. novembrī nolēma dibināt Latvijas valsti. 1918. gada 18. novembris ir Latvijas valsts dzimšanas diena. Diena, ar kuru lepojamies. Diena, kurā, kopīgi dziedot Dievs, svētī Latviju!, mums birst asaras pār vaigiem no apziņas, ka mums ir laime un gods to dziedāt savā valstī.

Patētiskie vārdi - mēs esam paši savas valsts veidotāji un dibinātāji - Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadsimtā bija jāizjūt un jāizsāp divas reizes: gadsimta sākumā - 1918. gadā - un 1990. gadā. Latvijā joprojām ir paaudze, kas sāka savas valsts atdzimšanu no padomiskās atsvešinātības pelniem. Un mūsu dzīvās atmiņas ir tās, kas ļauj izprast 1918. gada novembra Latvijas valsts dibinātāju satraukumu un cerības līdz sirds dziļumiem.

Latvijas tauta ir ar varonīgu pacietību gājusi cauri simtgadei: tā trīsreiz no pelniem cēlusi tautsaimniecību, neraugoties ne uz kādām varas naidīgām izpausmēm, līksmojusi Dziesmusvētkos, tā iekapsulējās spītā padomju gados un atraisījās pēc neatkarības atgūšanas. Latvijas iedzīvotāji apliecina, ka mēs esam līdzvērtīgi Eiropas pilsoņi - brīvība un demokrātija ir jēdzieni, ko izprot ikviens un novērtē pat tad, ja ikdienā nevēlas par to skaļi runāt.

Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba, teicis mūsu dižgars Rainis. Patiesāk ir grūti novērtēt tautas spēju ik dienu atdzimt savā pašpietiekamībā. Vai pareizi ikdienā novērtējam savas gribas lielumu - lūk, tāds ir jautājums. Vai spējam atšķirt graudus no pelavām? Vai neieslīgstam pašnoniecināšanā, nenovīdībā un ļaunumā? Diemžēl gadās, ka atbilde ir negatīva: nespēja pacelties pāri ikdienības pelēkumam, nespēja novērtēt personību lielumu, gara spēku un uzdrīkstēšanās cēlumu stumj valsti un tautu atpakaļ pelēcībā. Vēlme novelt būtiskos lēmumus uz kādiem citiem sagrauj ticību pašu spējām un talantiem, prasmēm un drosmei. Nekādu citu nav un nebūs. Tikai mēs paši, mūsu darbs, mūsu mīlestība, degsme un gudrība noteiks to, kāda būs mūsu valsts nākamajā simtgadē. Mēs esam Latvija. Un tā būs mūžīgi.

Spožu domu un gaišu cerību pilnu dzimšanas dienu, Latvija!