Aivars Lembergs

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu”.
 
Šī gada 25. jūnijā tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš veselības stāvokļa dēļ pārtrauca manu aizstāvību un apturēja darbību advokatūrā.
 
Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības stāvokļa dēļ pārtrauc manis aizstāvību un aptur darbību advokatūrā. Prokurors Juris Juriss atsevišķos masu medijos momentā komentēja situāciju, bet visizvērstāk ar Rūdolfu Meroni pastarpināti saistītajā portālā BNN, ko tradicionāli pārpublicē cits ar viņa interesēm saistītais portāls “Ventspilnieks”. Tajā viņš norāda, ka “pašlaik Lemberga lietā ir nepieciešamie aizstāvji, kas spēj pilnvērtīgi izskatīt lietu. Tas, ka viņš [Krastiņš] ir slims, mūsuprāt, nekādā veidā nesašaurina un neiegrožo tiesas pienākumu izskatīt šo lietu arī ar esošo advokātu saturu. [..] Proti, tas, ka viņš meklē vēl kādu advokātu, nav ierobežojums [kriminālprocesa izskatīšanai]. Lembergam pietiek ar esošajiem advokātiem, viņam ir tiesības paralēli meklēt arī trešo, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkstētu atlikt tiesas procesu.”
 
Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros sniedzis interviju žurnāla “Ir” politžurnālistam Aivaram Ozoliņam. Protams, lai Levits tiktu klasificēts šim augstajam valsts amatam konkrētā žurnāla un politžurnālista izpratnē, Levitam obligāti jāatbild uz jautājumu arī par mani: “ … kā izprotat Lemberga lomu Latvijas politikā?” (“Mani uzrunā lietišķais stils”, žurnāls “Ir”, 25.04.2019). Uz to Levits arī atbild, taču nevis kā augstas raudzes jurists un starptautisko cilvēktiesību eksperts, par kādu viņam patīk sevi pozicionēt, bet kā konjunktūras politiķis, kurš izprot spēles noteikumus un pozīciju, kuru vēlas dzirdēt politžurnālists Ozoliņš.
 
Sabiedrības par atklātību “Delna” bijušās vadītājas Ineses Voikas darbības imitācija ir vispārzināms fakts. Viņa centusies it visur būt klāt kā kompetenta uzraudzītāja – “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, bankas “Citadele” pārdošanā un pat Zolitūdes traģēdijas lietā. Vairāk gan atmiņā palicis, kā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija, kurā iefīrējās arī Voika, savu darbu sāka ar pašu svarīgāko jautājumu, proti, komisijas locekļu atalgojumu.
 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta izvēle parāda valdības vājumu un bezatbildību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
 
Kā mežā sauc, tā atskan! Ir tāda latviešu tautas paruna, kuru pārfrāzējot var attiecināt uz tādu mediju iecienītu tēlu kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Propagandas nodaļas instruktors Ojārs Skudra.
 
Pateicoties Aivaram Lembergam Latvijā ir pienācis pavasaris. Gājputni ir atlidojuši, jo Aivars Lembergs tiem nav patraucējis. Lidmašīnas apledo, jo februārī un martā iestājas ziema, bet vai zinājāt, ka aviosatiksmi šad tad izmanto arī Aivars Lembergs? Kas kopīgs visām dzīves situācijām Latvijā? Nu, protams, – Aivars Lembergs.
 
Sākoties Rimšēviča sāgai Latvijas finanšu un politiskajā vidē, kas līdzi nes arī retoriku par Latvijas Bankas prezidenta iespējām turpmāk ieņemt šo amatu, nebija liels pārsteigums tieši oligarha Berķa vadītajā “Latvijas Avīzē” lasīt ne visai talantīgā politikāņa Kristovska prātuļojumus par Rimšēviča un Lemberga situācijās it kā saskatāmajām paralēlēm.
 
Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir lēmusi, ka Aivaram Lembergam 27.novembrī plkst. 11:00 jābūt parlamentā un jāatbild uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem. Savukārt, Rīgas apgabaltiesa šodien lēma, ka Lembergam jābūt tajā pašā 27.novembrī, tajos pašos 11:00 uz tiesa sēdi Rīgas apgabaltiesā.
 
Rīgas apgabaltiesa ar ziņu aģentūras “Leta” starpniecību pēdējo nedēļu laikā izplata nepatiesu informāciju par krimināllietas iztiesāšanas procesa gaitu saistībā ar mani.
 
Jau kopš 1999. gada Latvijas sabiedrība var vērot, kā pret mani, Aivaru Lembergu, ir organizēta politiski motivēta, uz fizisku personu biznesa strīdu pamata uzsākta kriminālizmeklēšana. Nu jau devīto gadu šī krimināllieta joprojām tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesas 1. instancē.
 
Kad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts kas neskaitāmas citas reizes, kad norokams kāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts.
 
Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas liecības krimināllietā ir jāpabeidz sniegt turpmākajās trīs tiesas sēdēs.
 
Ņemot vērā, ka lēmumā "Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911" nav izklāstīta lēmumā ietverto formulējumu būtība un pamatojums, Ventspils mērs aivars Lembergs nosūtījis atklāto vēstuli tā sagatavotājam, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputātam, A.Judinam ar lūgumu sniegt skaidrojumus.
 
Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
 
Jau devīto gadu ilgstošajā tiesvedības procesā prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī jeb tieši septiņus mēnešus kopš brīža, kad sāku sniegt liecības. Prokuratūra grozīja apsūdzību, izslēdzot daudzas epizodes un to mīkstinot, pamatojot šīs izmaiņas ar faktisko apstākļu maiņu.
 
Pagājušonedēļ, pāršķirstot «neatkarīgo» žurnālīti Ir (Pauls Raudseps. Tiesa pret propagandu. 23.02.2017.), nācās kārtējo reizi secināt, ka bez Lemberga vārda piesaukšanas tas acīmredzot nekādi nav spējīgs izvilkt savu eksistenci. Rakstot par pašvaldību izdotajiem laikrakstiem un kvēli aizstāvot ideju par to aizliegšanu, tika piesaukts arī mans vārds, dodot mājienu, ka Saeimas vairākuma noraidošā attieksme pret šo mediju aizliegšanu it kā esot saistīta arī ar manām interesēm Ventspils pašvaldībā.
 
Pretēji dzīves realitātei un faktiem, kurus pārbaudīt ir katra sevi un savus klausītājus/lasītājus/skatītājus cienoša žurnālista uzdevums, šā gada 3.februārī Latvijas Radio 1 (LR1) un Latvijas Radio 2 (LR2) ziņu raidījumos kā pirmā ziņa tika publiskots biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna” (Delna) apgalvojums, ka "Ogres un Ventspils pašvaldības meklē mediju kanālus, kas atspoguļotu aktuālos pašvaldību notikumus un veiksmes stāstus, uzsverot, ka tas, kā šāda veida iepirkumi tiek organizēti priekšvēlēšanu periodā, rada nopietnas aizdomas, ka pie varas esošie politiskie spēki vēlas izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai tieši vai netieši ietekmētu vēlētājus."
 
Esmu nosūtījis vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu un pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai, lūdzot sniegt informāciju par projektu “Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai”, kura ietvaros biedrībai “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (“Delna”) piešķirti līdzekļi 356 731 eiro apmērā Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībai.
 
2016.gada 12.novembrī televīzijas kanāla TV3 raidījumā “TV3 Ziņas” pārraidītais sižets par manu tiesvedības procesu ir acīmredzams pasūtījums, kura mērķis ir šī raidījuma skatītājiem iestāstīt, ka es, sniedzot liecības un analizējot prokuratūras iesniegto apsūdzības rakstu, novilcinu tiesvedības procesu. Iespēja sniegt liecības ir likumā nostiprinātas tiesības, bet TV3 Ziņās tiek apgalvots, ka tā ir tiesas procesa novilcināšana.
 
Kad KNAB aizturēja Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis zaudēja Jūrmalas domes deputātu uzticību un tika gāzts no amata, publiskajā retorikā šo rīcību vērtēja kā atbilstošu Rietumu politiskajai kultūrai, bet Valsts prezidents norādīja, ka jātiecas uz vēl augstākiem standartiem.
 

Rīgas namu pārvaldnieks