Aivars Lembergs

Pagājušonedēļ, pāršķirstot «neatkarīgo» žurnālīti Ir (Pauls Raudseps. Tiesa pret propagandu. 23.02.2017.), nācās kārtējo reizi secināt, ka bez Lemberga vārda piesaukšanas tas acīmredzot nekādi nav spējīgs izvilkt savu eksistenci. Rakstot par pašvaldību izdotajiem laikrakstiem un kvēli aizstāvot ideju par to aizliegšanu, tika piesaukts arī mans vārds, dodot mājienu, ka Saeimas vairākuma noraidošā attieksme pret šo mediju aizliegšanu it kā esot saistīta arī ar manām interesēm Ventspils pašvaldībā.
 
Pretēji dzīves realitātei un faktiem, kurus pārbaudīt ir katra sevi un savus klausītājus/lasītājus/skatītājus cienoša žurnālista uzdevums, šā gada 3.februārī Latvijas Radio 1 (LR1) un Latvijas Radio 2 (LR2) ziņu raidījumos kā pirmā ziņa tika publiskots biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna” (Delna) apgalvojums, ka "Ogres un Ventspils pašvaldības meklē mediju kanālus, kas atspoguļotu aktuālos pašvaldību notikumus un veiksmes stāstus, uzsverot, ka tas, kā šāda veida iepirkumi tiek organizēti priekšvēlēšanu periodā, rada nopietnas aizdomas, ka pie varas esošie politiskie spēki vēlas izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai tieši vai netieši ietekmētu vēlētājus."
 
Esmu nosūtījis vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu un pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai, lūdzot sniegt informāciju par projektu “Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai”, kura ietvaros biedrībai “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (“Delna”) piešķirti līdzekļi 356 731 eiro apmērā Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībai.
 
2016.gada 12.novembrī televīzijas kanāla TV3 raidījumā “TV3 Ziņas” pārraidītais sižets par manu tiesvedības procesu ir acīmredzams pasūtījums, kura mērķis ir šī raidījuma skatītājiem iestāstīt, ka es, sniedzot liecības un analizējot prokuratūras iesniegto apsūdzības rakstu, novilcinu tiesvedības procesu. Iespēja sniegt liecības ir likumā nostiprinātas tiesības, bet TV3 Ziņās tiek apgalvots, ka tā ir tiesas procesa novilcināšana.
 
Kad KNAB aizturēja Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis zaudēja Jūrmalas domes deputātu uzticību un tika gāzts no amata, publiskajā retorikā šo rīcību vērtēja kā atbilstošu Rietumu politiskajai kultūrai, bet Valsts prezidents norādīja, ka jātiecas uz vēl augstākiem standartiem.
 
Par situāciju, kādā šobrīd nonākusi Ventspils Augstskolas rektore Rēvalde, viņai jāpateicas tikai pašai sev, jo, manuprāt, tieši Rēvaldes attieksme pret Ventspils Augstskolas darbiniekiem, mācībspēkiem un sadarbības partneriem, kā arī viņas haotiskais, neorganizētais darba stils un lielā daļā gadījumu - nekompetence, bija par pamatu 25. maija Satversmes sapulces lēmumam – Rēvaldi no amata atcelt.
 
Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot smakas no eksotisku naftas produktu maisījumiem, nav pelnījuši dzīvot tīrā vidē, savukārt šo neizdarību īstenotāji tikmēr valsts t.s. sabiedriskajā televīzijā var mierīgi melot, ka iemesls šādai situācijai ir ļaunie spēki Ventspils pilsētas domes personā, kas tiem it kā neizsniedzot būvatļaujas.
 
Vienlaikus ar politiskām pārmaiņām valstī, ko pavadīja atsevišķu politisko spēku nesavaldīga aizvainotība un draudi čakarēt jaunizveidoto valdību, tās satelītmediju (LTV1 Defacto, TV3, žurnālā Ir) dienas kārtībāpēkšņi uzplaiksnīja interese par valsts Ventspils mūzikas vidusskolas daudzfunkcionālo projektu.
 
Ar divu nedēļu nokavēšanos no LR Ģenerālprokuratūras esmu saņēmis kompensāciju EUR 577,32 apmērā t.s. Grinberga lietā, kam saskaņā ar LR Augstākās tiesas spriedumu labprātīgas samaksas izpildes termiņš beidzās jau pagājušā gada pēdējā dienā.
 
Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš nule uzmeties par ekspertu Grieķijas valsts parādu krīzes komentēšanā.
 
Ar lielu pompozitāti jūnija sākumā tika pieteikta žurnālistes Agneses Margēvičas divu publikāciju sērija Pielaižu biznesmeņi, kas vērsta pret atsevišķiem Drošības policijas (DP) darbiniekiem. Acīmredzamais šo rakstu mērķis ir amatpersonām izsniedzamo pielaižu sistēmas objektivitātes apšaubīšana, demonstrējot saistību starp DP strādājošajiem un dažām politiskajām partijām pietuvinātām personām, lai tādējādi censtos attaisnot žurnālistes jau sākotnēji skaidri nojaušamo pārliecību par savu pieņēmumu patiesumu.
 
Šī gada 3.marta savā preses konferencē salīdzināju Krievijas un Latvijas varas attieksmi un konkrētās darbības pret politiskās opozīcijas redzamākajiem pārstāvjiem abās valstīs, par pamatu ņemot tikai faktus, ne emocionālus izvirdumus un politisko konjuktūru. Tā kā ilgstoši ar savu viedokli un uzskatiem esmu bijis Latvijas politiskajai elitei neērts, tad absolūti pamatoti ietilpstu redzamākā opozicionāra statusā. Šis viedoklis sacēla histēriju atsevišķos medijos, līdz preses konferences ziņa pazaudēja satura būtību, un tika noreducēta līdz virsrakstam "Lembergs paslavē Putinu".
 
Šodien preses konferencē gribēju nokomentēt kolīzijas saistībā ar valdības veidošanu, jo faktiski es biju viens no sarunu dalībniekiem, pārstāvot ZZS, kurš stādīja jautājumu, ka ir jārunā par darāmajiem darbiem un par pieejamajiem resursiem, lai varētu izdarīt tos darbus.
 
2010. – 2011.gados es publiski aicināju toreizējo finanšu ministru Andri Vilku sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pieprasīt daļēju Latvijas valsts parāda atlaišanu, jo Latvijas valsts bija spiesta krist parādos, lai glābtu Rietumu finanšu oligarhiju.
 
Politisko partiju konkurence, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, allaž saasinās. Skaidrs, ka šajā cīņā būs gan spēcīgāki, gan vājāki dalībnieki. Taču svarīgi, ka šajās sacensībās visiem iesaistītajiem politiskajiem spēkiem tiek nodrošinātas vienādas tiesības un iespējas.
 
Neapskaužamā situācijā ir nonākusi AS „Ventspils nafta,” kurai 2013.gada decembrī beidzas pakalpojumu sniegšanas līgums starp tās meitas uzņēmumu SIA „„Ventspils nafta” termināls” un AS „Ventbunkers”.
 
Privātajā kanālā "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) translētais raidījums "Cilvēks un likums" (04.10.2013) par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā izraisīja sašutumu gan Lietuvas, gan Latvijas sabiedrībā. Bez skaļiem paziņojumiem neiztika gan no atsevišķu politiķu, gan sabiedrisko mediju uzraugu puses Latvijā. Par vienu no likuma pārkāpumiem konkrētajā situācijā tika piesaukts alternatīva viedokļa trūkums, tā nenodrošināšana un tādējādi - viedokļu apmaiņas neveicināšana.
 
Šā gada 24. septembrī Datu valsts inspekcija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža prettiesisko rīcību, laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publiskojot manu personas kodu.
 
Neskatoties uz uzaicinājumu ministram Sprūdžam ierasties Datu valsts inspekcijā, lai administratīvo pārkāpumu protokola sastādīšanas laikā varētu paskaidrot mana personas koda prettiesiskās publiskošanas iemeslus, Sprūdžs šo savu tiesību neizmantoja.
 
Sprūdža (ne)kompetence izpaužas it visā, kam šis kungs pieskaras vai ņem dalību. Patiešām nav skaidrs, par ko un kādu juridisko kvalitāti tiek maksāts Sprūdža padomniekiem juridiskajos jautājumos un, vēl vairāk, no nodokļu maksātāju naudas dāsni finansētajam advokātu birojam „Triniti”, kas tā arī nespēj/nezina/neprot izstāstīt savam klientam Sprūdžam dažas juridiskas nianses.
 
Šodien atsākās tiesvedības process tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Mediju interese par šo tiesvedību parasti ir fragmentāra. Proti, tā pastiprinās tikai gadījumos, kad prokuratūrai jānopludina kāds vēl nepārbaudīts tiesvedības materiāls.
 
Esmu nosūtījis Datu valsts inspekcijai (turpmāk – Inspekcijai) iesniegumu ar lūgumu ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu par informācijas nesniegšanas Inspekcijai faktu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.10 pantu.