Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu”.

2013. gadā iesniedzu prasību tiesā pret Edmundu Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, norādot arī uz nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, bet apelācijas instances tiesa to apmierināja, savukārt Augstākā tiesa atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu. Rīgas apgabaltiesa, izskatot civillietu otrreiz, ar 2018.gada 22.janvāra spriedumu prasību noraidīja, spriedumā paskaidrojot, ka diskusijā ir pausts Edmunda Sprūdža viedoklis, kas nav pakļaujams patiesīguma pārbaudei. Atbilstoši Augstākās tiesas spriedumā dotajām norādēm arī Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka Edmunds Sprūdžs nav tieši nosaucis prasītāju par zagli, bet domas paspilgtināšanai savos izteikumos lietojis metaforu kontekstā ar populāru filmu, tādēļ nav pamata viedoklim, ka neitrāls skatītājs izdarītu secinājumu, ka prasītājs ir vainīgs noziedzīgā nodarījumā. Augstākā tiesa otrreiz kasācijas tiesvedību neierosināja.

Sūdzībā Eiropas Cilvēktiesību tiesai esmu atsaucies uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punktā garantētās nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Šī Konvencijas norma aizliedz valsts amatpersonu aizspriedumainus paziņojumus par notiekošo kriminālizmeklēšanu, kas mudina sabiedrību uzskatīt, ka aizdomās turētais ir vainīgs, pirms viņa vaina ir pierādīta saskaņā ar likumu, un kas ietekmē kompetentās tiesas vērtējumu. Toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kurš turklāt pārraudzīja pašvaldību darbu, izteikumi LNT raidījumā bija vērsti uz to, lai skatītājiem radītu priekšstatu, ka esmu noteikti vainīgs man inkriminētajos noziegumos. Paužot šādu pārliecību, tādējādi ministrs ir ietekmējis arī tiesu, kas skatīja atbilstošo krimināllietu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai manu sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Tiesa ir devusi Latvijas Republikas valdībai laiku līdz 2020. gada 9.janvārim, lai vienotos ar mani par mierizlīgumu konkrētajā lietā. Ja mierizlīgums netiks panākts, lietas izskatīšana tiks turpināta, Latvijas valdībai sniedzot rakstveida paskaidrojumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas sagatavotais faktu apkopojums lietā ir pieejams šeit.

2012.gada 16.oktobra LNT raidījuma “900 sekundes” sižeta ieraksts un atšifrējums ir pieejams šeit.

Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais