Lembergs: prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

© F64 Photo Agency

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības stāvokļa dēļ pārtrauc manis aizstāvību un aptur darbību advokatūrā. Prokurors Juris Juriss atsevišķos masu medijos momentā komentēja situāciju, bet visizvērstāk ar Rūdolfu Meroni pastarpināti saistītajā portālā BNN, ko tradicionāli pārpublicē cits ar viņa interesēm saistītais portāls “Ventspilnieks”. Tajā viņš norāda, ka “pašlaik Lemberga lietā ir nepieciešamie aizstāvji, kas spēj pilnvērtīgi izskatīt lietu. Tas, ka viņš [Krastiņš] ir slims, mūsuprāt, nekādā veidā nesašaurina un neiegrožo tiesas pienākumu izskatīt šo lietu arī ar esošo advokātu saturu. [..] Proti, tas, ka viņš meklē vēl kādu advokātu, nav ierobežojums [kriminālprocesa izskatīšanai]. Lembergam pietiek ar esošajiem advokātiem, viņam ir tiesības paralēli meklēt arī trešo, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkstētu atlikt tiesas procesu.”

Kurš gan cits, ja ne prokurors Juris Juriss vislabāk zina, ka vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts, manas aizstāvības stratēģis bija Raimonds Krastiņš ar visām pilnvarām, kādas aizstāvamais piešķir šāda statusa advokātam, ieskaitot pastāvīgo orderi tiesā. Tomēr Juris Juriss, prokurors būdams, izplata publiskajā telpā melus par to, ka man ir vēl 2 advokāti ar šādu pašu pilnvarojuma apjomu. Kurš gan cits, ja ne Juris Juriss zina, ka aizstāvamajam var būt arī vairāki citi advokāti, kurus viņš algo kādam specifiski konkrētam krimināllietas jautājumam tiesvedības gaitā, taču tiem advokāta orderis tiek izrakstīts pēc nepieciešamības uz kādu periodu vai katru konkrēto tiesas sēdi atsevišķi.

Prokurors Juris Juriss melo sabiedrībai arī par to, ka advokāts Krastiņš “vairākkārtīgi debatē par vienu un to pašu faktu vai arī debatē par tādiem apstākļiem, kam nav vispār saistības ar konkrēto lietu,- tātad vilcina.” Juris Juriss jau kopš aizstāvamās puses debašu sākuma advokātam neļāva izklāstīt to aizstāvības runu, kādu advokāts Krastiņš bija iecerējis un uzskatīja par pareizu tiesas prāvā. Pret advokātu Krastiņu visas iepriekšējās nedēļas garumā bija izvērsts morāls spiediens un psiholoģisks terors - viņš tika vairākkārt pārtraukts, pamācīts, kas, par ko un cik lielā apjomā jārunā t.s. debašu runā, tādējādi prokuroram rupji iejaucoties advokāta profesionālajā darbībā. Nožēlojami, ka arī tiesa demonstrēja absolūti vienaldzīgu attieksmi pret notiekošo un ignorēja advokāta argumentus. Ja prokuroru un viņu pavadā arī tiesas morālais terors pret maniem aizstāvjiem turpināsies, tad tiks sasniegts acīmredzami vēlamais rezultāts, ka man būs grūti atrast advokātu savai aizstāvībai un nāksies vien to darīt pašam. Par tiesu darbības principiem, tādiem kā līdztiesības, sacīkstes, patiesības, tiesības uz aizstāvību u.c., šajā tiesvedības procesā izteikties vairs nav vērts, jo tie man ir liegti, lai gan Latvija ir EP, ES, NATO, OECD u.c. starptautisku alianšu dalībvalsts. Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātas cilvēka pamattiesības garantē, ka valsts atzīst un aizsargā tās saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Diemžēl jāatzīst, ka reāli darbībā tā ir tikai fikcija, kā savulaik PSRS. Nekas nav mainījies.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.