Lemberga vedējtēvs vai liecinieks – kurš īsti nosaka dzelzceļa attīstību?

Pateicoties Aivaram Lembergam Latvijā ir pienācis pavasaris. Gājputni ir atlidojuši, jo Aivars Lembergs tiem nav patraucējis. Lidmašīnas apledo, jo februārī un martā iestājas ziema, bet vai zinājāt, ka aviosatiksmi šad tad izmanto arī Aivars Lembergs? Kas kopīgs visām dzīves situācijām Latvijā? Nu, protams, – Aivars Lembergs.

Šīs acīmredzamās, nepārprotamās un loģiskās sakritības īpaši pamanījuši Latvijas valsts mediji. Vispirms saukts par “oligarhu”, tad par “smagos noziegumos apsūdzēto”, bet tagad ir iets daudz, daudz tālāk.

2018.gada 8.aprīlī LTV1 raidījuma “De facto” sižeta “Gatavo augsni “Latvijas Dzelzceļa” dotēšanai”, atspoguļojot uzņēmuma “Baltijas tranzīta serviss” vadītāja viedokli, tika izteikts šāds neapstrīdamas sazvērestības pierādošs formulējums:

[..] Izšķirošais ir tas, vai elektrificēto sliežu posmus kāds nākotnē izmantos. [..] Vai tādas pirks, pagaidām nezina arī ekspolitiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram piederošās “Rīgas tirdzniecības ostas” pārvadātājā, ko vada Lemberga vedējtēvs Ivars Sormulis.”

Nenoliedzami - “Latvijas Dzelzceļa” attīstība ir tieši saistīta ar mani, manu laulību un maniem laulību lieciniekiem. Tomēr, lai arī LTV1 ziņu dienestā strādā visgodprātīgākie žurnālisti, kuri nekādā veidā nav saistīti ar politisko partiju un viņu sponsoru interesēm un kuriem ziņu satura tendenciozitāte un žurnālistikas profesionālo standartu neievērošana ir absolūti svešas lietas, tomēr šajā sižetā, iespējams, paviršības vai neuzmanības dēļ ir ieviesusies kļūda. Proti, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 56. pantu: “Laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.” Līdz ar to konkrētajā ziņu sižetā, akcentējot “Latvijas Dzelzceļa” attīstības likumsakarīgo saistību ar manu laulību, pareizi būtu lietojams apzīmējums “liecinieks”, nevis “vedējtēvs.”

Vienlaikus esmu patīkami iepriecināts par šo jauno LTV1 ziņu dienesta darbības trendu. Ar nepacietību gaidu arī citus radošus risinājumus mana vārda popularizēšanā, tāpēc mudinu neapstāties pie līdz šim sasniegtā. Piemēram, esmu bijis gan Maskavā, gan Vašingtonā, un noteikti uzskatu, ka ikkatrā ārpolitiskā sižetā par norisēm Krievijā vai ASV būtu solīdi norādīt, ka arī Aivars Lembergs ir apmeklējis gan minētās valstis, gan to galvaspilsētas. Un neaizmirsīsim par vēsturi - runājot par Livoniju, nedrīkst nepieminēt Livonijas ordeņa pili, jo tās mūsdienu atjaunotajā ēkā Ventspilī Aivars Lembergs ne tikai bieži ir spēris savu kāju, bet - ieklausieties uzmanīgi - pat salaulājies! Nemaz nerunāsim par Krustpils pili, kas atrodas Jēkabpilī - pilsētā, kur Aivars Lembergs ne tikai dzimis, bet arī mācījies skolā. Cienījamie mana vārda piesaucēji, te darba pietiks visiem - jāatgādina gan, ka par nodokļu maksātāju naudu. Bet privāto datu izmantošanas pamatojums lai paliek juristu diskusijai.

Aivars Lembergs 12.04.2018.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais