Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Viedokļi

Suminājums līdzcilvēkiem!

© Ģirts Ozoliņš/F64

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!

Kā jau dzīvē- gadās arī pa pārpratumam. Daļu no vēstulēm es parakstu kā “politiski represētais”. Neesmu un nepretendēju, nevaru pretendēt uz J.Staļina PSRS laika “politiski represētā” statusu. Es, šai laikā pat nebiju dzimis. Ja kāds šo manis parakstīto statusu uztver šādi, tad atvainojos, noticis pārpratums.

Vienlaicīgi jautājums: vai 21.gadsimta Latvijā var būt “politiski represētais”? Mūsdienās krimināllikumā nav PSRS 58.pants. Ir citi. Korupcija, finanšu līdzekļu atmazgāšana. Ja cilvēks ir nevēlams faktiskajiem Latvijas ārzemju saimniekiem un viņu vietējiem pakalpiņiem, tad atrast cietējus no korupcijas- nav problēmu! Klāt pieliek finanšu atmazgāšanu 11 gadu garumā no 1995.gada un lieta gatava. Tas nekas, ka finanšu atmazgāšanas novēršanas likums pieņemts 1998.gadā un tam nav atpakaļejošs spēks. Pirmās instances tiesa mani notiesāja, tai skaitā par to, ka es 1995.gada februārī no “Bankas Baltija”, tās īpašnieka Aleksandra Laventa esot izspiedis kukuli- SIA”LAT Transnafta” daļas. Mani notiesāt netraucēja pat tas, ka gan A.Lavents, gan “Banka Baltija” tiesā noraidīja kukuļa izspiešanas faktu. A.Lavents tiesā kategoriskā sašutumā pauda izbrīnu par šādu prokuroru fantāziju. Vienalga. Pirmās instances tiesa notiesāja. Vēl vairāk. Kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu- cietumā, taisnība- ne Sibīrijā.

Kādus faktus vēl vajaga? Visi kukuļi bāzējas uz eksprokurora Kokaļa, miljonāra A.Gulbja, J.Krūmiņa, V.Krastiņa pēkšņi 2007.gadā atausušām atmiņām par nenotikušām kukuļa spiešanām 1993.-1995.gados. Līdz 2007.gadam nekādi kukuļi, to spiešana kungiem atmiņā nebija. Pēc prokurora priekšlikuma pēc 12-14 gadiem atmiņā atausa pagātnes šausmas, kuras līdz tam bija “aizmirstas”.

Ļoti ticami! Tā nav politika? Pēdējos 12 gados, kopš mani tiesā, pasaulē taisnīgākā tiesa, esmu apmēram 60-70 reizes izbraucis no valsts. Pabijis Āzijā, Amerikā, Eiropā, Āfrikā. Džungļos un tuksnesī. Kāpēc mani jāliek cietumā? Aizmukšu? Nesagaidīsiet! Neceriet!

Uzskatu sevi par politiski represēto. Bet ne Staļina režīma.

Līdzcilvēkiem protams ir tiesības arī uz citu viedokli.

Ir tādi, kuriem lielākais pārlaimes brīdis- politiskais konkurents cietumā, vēl labāk- kapu kalniņā. Šos līdzcilvēkus sveicu ar izdošanos, gan daļēju!

Cieņā un sirsnībā, ar sveicieniem mīļajiem Ventiņiem!

Aivars Lembergs- politiski represētais