Par nepatiesu ziņu izplatīšanu

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo: “Kremļa naratīvu izplatīšana gan nav nekas jauns Lemberga publiskajās izpausmēs. Jau gadiem ilgi viņš pielīdzinājis NATO spēkus okupantiem, Latvijas drošības dienestu darbu - Staļina represijām, žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaukšanu."

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis.
2014. gadā es nosaucu NATO karavīru piedauzīgo uzvedību Ventspilī kā atbilstošu okupantu uzvedībai, jo NATO karavīri masveidā apdzērās, čurāja Ventspils centrā publiskā vietā, apvēmušies gulēja publiskās vietās un, ieejot kafejnīcā, demonstrēja savus dzimumlocekļus.
Es nekad neesmu pielīdzinājis Latvijas drošības dienestu darbu Staļina represijām un nevienam neesmu žēlojies par Krievijas dziedātāju iekļaušanu melnajā sarakstā un padomju pieminekļu nojaušanu. Turklāt Ventspilī neviens padomju piemineklis nav nojaukts.
Es neesmu sašutis par valdošās koalīcijas lēmumu nacionalizēt Maskavas mērijai piederošo Maskavas namu. Šāds solis manā skatījumā ir tīrākais populisms pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tas nekādā veidā neiedragā Krievijas militārās spējas un ekonomiku.
Man nav saprotams - kā Maskavas nams var mazināt Latvijas drošību, radīt drošības apdraudējumus. Savukārt, ja tas tika izmantots pretvalstiskām, krimināli sodāmām aktivitātēm un sankciju pārkāpumiem, tad drošības dienestam un prokuratūrai atbilstoši LR Krimināllikumam un Kriminālprocesa likumam kompetenti jārīkojas, t.i., jāiet tiesiskais ceļš.
Vienlaicīgi uzskatu par noziedzīgu un Latvijas nacionālām interesēm neatbilstošu Latvijas valsts atteikšanos no Līguma paketes par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas.
Portāla lsm.lv uzbrukums man arī pierāda, ka lsm.lv darbojas Krievijas interesēs.

Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais