Aivars Lembergs nosūta vēstuli Latvijas radio raidījumam "Krustpunktā"

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Šī gada 22. septembrī politiķim Aivaram Lembergam tika veltīts raidījums “Krustpunktā”, apmēram, 50 minūšu garumā, kurā politiķis Aivars Lembergs tika pieminēts tikai 17 reizes. Varēja vairāk, bet kā ir, tā ir. Tas nav daudz.

Daudz būtu, ja Aivars Lembergs būtu pieminēts vairāk par 100 reizēm. Protams, “Latvijas Radio” raidījumā tika demonstrēta domu un viedokļu daudzveidība, jo visiem dalībniekiem bija viens, pareizais viedoklis. A.Lembergu ķengāja aizmuguriski, jo no klātienes ķengāšanas žurnālisti Māra Jansone, Jānis Domburs, Aidis Tomsons, Baiba Strautmane, Raivis Vilūns paniski baidās. Šie, tā saucamie žurnālisti, dreb, kā apšu lapas no Aivara Lemberga argumentētā viedokļa, jo viņi ir pārliecināti, ka manis pieminētie “žurnālisti” Lembergam klātesot izskatīsies nožēlojami.

Uzdodu arī turpmāk Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” nekādā gadījumā neaicināt citādi domājošos, tai skaitā Aivaru Lembergu, uz valdības radio raidījumiem. Ar to valdības radio demonstrēs izcilu demokrātijas paraugstundu.

Partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, 24 gadus politiski vajātais A.Lembergs

Viedokļi

Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.