Atbilde uz NRA 13.11.2018. viedokļa rakstu "Inflācijas meli"
 
©Publicitātes foto

13.novembra laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī NRA portālā publicēts Jura Paidera viedoklis “Inflācijas meli”, apšaubot CSP patēriņa cenu aprēķinus. Vēlamies skaidrot autoram un NRA lasītājiem, kā CSP rēķina inflāciju – kompleksu rādītāju, kura aprēķināšanai šogad novērojam aptuveni 25 tūkstošus cenu un tarifu.

Patēriņa preču un pakalpojumu izlasē ir iekļauti 138 pakalpojumi, tai skaitā administratīvi regulējamas cenas kā atkritumu savākšana, sabiedriskā transporta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, pacientu iemaksas par ārstnieciskiem pakalpojumiem. Tāpat tiek novērotas cenas arī mājokļa īres maksai, zobārstniecības pakalpojumiem, aviolidojumiem, kompleksiem atpūtas pakalpojumiem, mobilā tālruņa un interneta piekļuves pakalpojumiem, augstākai izglītībai, ēdināšanas pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un citiem.

Kopumā 2018. gadā pakalpojumi veido 29.44% no mājsaimniecību izdevumiem.

Kaut arī cenu veidošanas mehānisms ir katra konkrēta uzņēmuma vai uzņēmēja pārziņā, pakalpojumu klāsts, kuriem, kā autors norāda, visas izmaksas veido tikai darba samaksa, ir diezgan ierobežots un neattiecas uz lielāko daļu pakalpojumu, kas ir iekļauti patēriņa cenu indeksu izlasē. Jomās, kur tas ir iespējams, kā bērnu pieskatīšana, pakalpojumu sniedzēji lielākoties ir pašnodarbinātas personas, un līdz ar to var noteikt sava pakalpojuma cenu pēc pašu ieskatiem neatkarīgi no minimālās algas izmaiņām.

Attiecībā uz pakalpojumu cenu izmaiņām laika periodā no 2014. gada septembra līdz 2018. gada septembrim bija novērojami gan cenu kritumi, gan kāpumi. Atkarībā no pakalpojuma cenu izmaiņas ietekmēja gan pārtikas un energoresursu cenu dinamika pasaules tirgū, gan laika apstākļi, politiskie notikumi, tehnoloģiju attīstība un ekonomiskā cikla fāze.

Patēriņa cenu pārmaiņas Eiropas individuālā patēriņa veidu klasifikācijas (ECOICOP) apakšklasēs ar būtisku īpatsvaru mājsaimniecības izdevumos, %:

Pakalpojums

Īpatsvars

Patēriņa cenu pārmaiņas 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, %

Visas preces un pakalpojumi

100.00

6.3

Pakalpojumi

29.44

11.6

Atkritumu savākšana

0.54

20.8

Kanalizācijas pakalpojumi

0.53

11.2

Mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi

1.84

22.1

Mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi

0.69

11.1

Slimnīcu pakalpojumi

0.43

-10.6

Ārstu speciālistu pakalpojumi

0.68

17.9

Zobārstniecības pakalpojumi

1.05

21.1

Pasažieru pārvadājumi ar autobusu

1.78

12.2

Aviolidojumi

0.75

-30.6

Mobilā tālruņa pakalpojumi

1.09

12.2

Interneta piekļuves pakalpojumi

1.00

-6.1

Atpūtas un sporta pakalpojumi

0.64

9.9

Kinoteātri, teātri, koncerti

0.43

21.6

Muzeju pakalpojumi

0.04

11.9

Televīzijas abonēšanas maksa

0.90

5.5

Kompleksie atpūtas pakalpojumi

0.71

-4.5

Augstāka izglītība

0.85

9.6

Restorānu un kafejnīcu pakalpojumi

2.98

11.1

Ēdnīcu pakalpojumi

1.32

12.1

Autotransportlīdzekļu apdrošināšana

0.59

71.7

Attiecībā uz cenu pārmaiņām gada laikā 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, lielākā ietekme uz pakalpojumu cenu izmaiņām bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, kurai cenas vairs nepieaug tik būtiski kā gadu iepriekš. Bāzes efekta ietekmē ne tik strauji pieauga cenas aviolidojumiem un fiksētā telefona pakalpojumiem. Kompleksiem atpūtas pakalpojumiem ilgtermiņa tendence ir stabila, bet šogad laikapstākļu ietekmē cenas ir bijušas zemākas nekā iepriekšēja gadā. Kļuva lētāki arī pasažieru pārvadājumi pa jūru, mantas apdrošināšanas pakalpojumi.

Runājot par minimālās algas pieauguma un preces cenas lineāru sakarību, kā norāda vairāki ekonomisti, esošā biznesa cikla fāzē, kad ir darba resursu trūkums, atalgojums pieaug ātrāk par ražīgumu un daļēji tas tiešām atspoguļojas cenu pieaugumā. Tomēr, kā redzams no pakalpojumu klāsta, kas ir iekļauti PCI izlasē, ir ļoti daudz citu faktoru, kas veido produkta gala cenu un ļauj būt elastīgiem, nepārliekot pilnīgi visu ar likumdošanu, pasaules notikumiem un citiem riskiem saistītu slogu uz patērētāju.

Salīdzinot ar 2014. gada septembri, 2018. gada septembrī vidējais cenu līmenis palielinājās par 6.3% nevis 4.2%, kā norādīts rakstā. Savukārt pakalpojumiem vidējais cenu līmenis šajā periodā pieauga par 11.6%.

Aija Žīgure

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece