Jāaptur daudzu tūkstošu mirstība, invaliditāte, hroniskas saslimšanas no ārstējamām slimībām. Tīši mazināts darbaspēks, kaitēts ekonomikai, budžetam. Nav jāizgudro „riteni” Jāievieš Igaunijā un Lietuvā 20 g. esošo humāno veselības aprūpi. Jāmazina milzīgā plaisa starp turīgiem un mazaizsargātiem.
Lūdzam daudzus gadus neizgudrot „riteni”, jo ir no kā mācīties. Igaunijā, Lietuvā u.c. valstīs jau 20 gadus ir ieviests humāns veselības aprūpes finansēšanas modelis ar pieejamiem kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un jauno bioloģisko, efektīvāko zāļu nodrošinājumu, kā arī ar ievērojami lielākām algām medmāsām, ārstiem u.c. darbiniekiem.
Latvijā daudzi tūkstoši ir miruši, kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti, hroniski slimiem no ārstējamām slimībām. Tīši mazināts darbaspēks un kaitēts ekonomikas attīstībai, tas ir liels slogs sociālam un veselības budžetiem, kā arī jāieved darbaspēks. Tāpēc cilvēki darbspējīgā vecumā pamet Latviju.
Latvijā finansējums ir viens no mazākajiem ES un ievērojami atpaliek no kaimiņiem, t.i., 2,9%. Bet Igaunijā - 6% no IKP.
2016.gada 25. oktobra intervijā LTV 1 veselības ministre Anda Čakša atzina, ka Latvijā veselības aprūpē ir ”bardaks”, iepriekš minot, ka stāvoklis veselības aprūpē ir grūts un katru dienu no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēku (gadā ap 6000).
Latvijā pēdējo 8 gadu laikā nepārtraukti katru gadu pieaug kopējais cilvēku ar invaliditāti skaits no 118822 2008.gadā līdz 180006 2016.gada decembrī -par 61184 vai 51,5% (VSAA 2017.g.janvāra dati).
Izveidojusies milzīga vairāku gadu rinda uz sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām pēc autoavārijām, traumām un citiem negadījumiem uz 2017.gada 1.janvāri- 24367 pacienti. (NVD 2017.g.janvāra dati). Pēc endoprotezēšanas operācijām daudzi atgriežas sabiedrībā, savā iepriekšējā darbā, darba tirgū un maksā nodokļus.
Arī gara rinda izveidojusies uz 2017.gada 1.janvāri pēc tehniskiem palīglīdzekļiem ar kustību, dzirdes, redzes u.c. funkcionāliem traucējumiem - 7292 cilvēki.
Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, zāļu cenas Igaunijā ir ap 2 reizes mazākas nekā Latvijā.
Receptūras atsevišķu zāļu dzīvības funkciju nodrošināšanai cenas 4 mēnešu laikā pieaugušas par aptuveni 50%. Turklāt līdz šim pulverīšus gatavoja smagu hronisku saslimšanu 3 mēnešu ārstniecības kursam, bet tagad saskaņā ar jauniem norādījumiem izgatavo tikai 25 pulverīšus uz vienas Īpašās receptes. t.i., 1nedēļas ārstniecības kursam. Kas ir ļoti apgrūtinoši, katru nedēļu lūgt ārstam jaunu recepti. Turklāt ģimenes ārsts raksta Īpašo recepti (ar teofilīnu 0,3, efedrīnu 0,02) ar 75% atlaidi, bet aptieka pieprasa samaksu 100% apmērā ar ļoti maziem derīguma termiņiem 1-2 mēneši.
Arī Saeimas frakcijas Vienotība priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 2016.gada 21. oktobra vēstulē „piekrīt, ka situācija ir kritiska un veselības aprūpes reforma ir ļoti nepieciešama. Taču pašlaik Veselības ministrijas piedāvātie dokumenti nesniedz skaidras atbildes , kā plānots risināt veselības sistēmā esošo netaisnību, jo jau šobrīd valsts nenodrošina pacientiem pašas apsolītā pakalpojuma groza saņemšanu. Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā minēto, vienīgais risinājums ir obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana , kā to paredz arī Valdības deklarācijas 128.punktā iekļautā apņemšanās. Šāda modeļa ieviešana līdzās valsts budžeta finansējumam nodrošinātu veselības nozares stabilitāti un izaugsmi, kā to pierāda arī kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - pieredze.”
2016.gada 19.oktobra LTV 1 raidījumā Tieša runa Saeimas deputāts Romualds Ražuks ieteica iztrūkstošos simtus miljonus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai iegūt, ieviešot jau ap 20 gadu Lietuvā un Igaunijā esošo humāno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas apturētu saslimstības progresēšanas, invaliditātes un mirstības no ārstējamām slimībām mirušo skaita strauju palielināšanos.
Jāatzīmē, ka jau daudzus gadus Latvijā tīši tiek bremzēta Igaunijā, Lietuvā un citās ES valstīs esošā humānā veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešana.
Arī bijušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijā 28.09.2016. Rīga TV 24 tika apliecināts, ka jau viņa laikā tika runāts par nepieciešamību Latvijā ieviest jaunu pieejamu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Jāņem vērā, ka medicīna ir tautsaimniecības pamats.
Un neviens nav pasargāts no invaliditātes slimības, nelaimes autoavārijā vai cita negadījuma dēļ! Turklāt veselības aprūpes pakalpojumu, izmeklējumu, operāciju (acu, locītavu endoprotezēšanas u.c. operāciju), speciālistu, valsts kompensējamo jaunākās paaudzes efektīvāku zāļu u.c. nepieejamības un garo rindu dēļ, kā arī medmāsu, sanitāru un ārstu netaisnīgā darba samaksa, no kā ļoti cieš ārstniecības kvalitāte un tiek veicināta slimību progresēšana, cilvēku ar invaliditāti skaita un mirstības pieaugums.
Jaunākās paaudzes medikamentu izmantošana ārstēšanā, pēc speciālistu atzinuma, īpaši būtiska ir visos gadījumos, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti smagi slimajiem ar sirds un asinsvadu, onkoloģiskām, bronhiālās astmas, alerģiskām , osteoporozes, garīgās veselības u.c. slimībām.
Vajadzētu apstiprināt Pasaules Veselības organizācijas Latvijai rekomendēto veselības aprūpei finansējumu vismaz 12% apmērā no valsts kopējā budžeta (tagad 9,8%), kas sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Arī Eiropa Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vadītāja I.Šteinbuka atzīmēja, ka veselības aprūpe Latvijā ir viena no sliktākajām ES un trešdaļa iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa (Rīga TV 24, 15.09.2016.).
Jāatzīmē, ka bijušā premjera M.Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko - veselību!
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, nekustamo īpašuma nodokli, zemi, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992.gadā valdība un deputāti pieņēma likumu „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, 10. Saeimā pēc Sociālo un darba lietu komisijas citā sastāvā priekšlikuma tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un ITAC). Valsts toreiz apmaksāja arī nepieciešamās zāles, zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides, sākotnēji likumā bija paredzētas arī cilvēku ar invaliditāti darbā iekārtošanas kvotas ( Vācijā u.c. valstīs šī norma sekmē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību-tā ir labākā terapija ).
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka, nav pieejami visiem pacientiem nepieciešamie jaunākās paaudzes efektīvākie medikamenti. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.