Veselība

Latvija citām Eiropas un pasaules valstīm ir ziedojusi jau vairāk nekā divus miljonus Covid-19 vakcīnu devu. Kopējās izmaksas jau pārsniegušas 41 miljonu eiro. Lai arī vēl pirms neilga laika Latvija “kāvās”, lai iegūtu pēc iespējas vairāk vakcīnu, tagad tās nav īsti kur likt. Covid-19 infekcija iekļauta sezonālo slimību sarakstā, pret kuru epidemiologi iesaka vakcinēties riska grupām, taču diemžēl vakcinācijas process nav pārāk aktīvs. Viena no iespējām patukšot Covid-19 vakcīnu krājumus ir tos ziedot citām valstīm, kurām acīmredzot to pietrūkst.

Latvijas tautas sporta organizāciju pārstāvji parakstījuši kopīgu manifestu, aicinot Ministru prezidenti, Saeimu un par tautas sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministri kā arī līdzatbildīgos finanšu, veselības, labklājības un pašvaldību ministrus uz aktīvāku rīcību tautas sporta veicināšanā, lai uzlabotu sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaitu. Piektdien, 9. februārī, Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē tautas sporta pārstāvju vārdā Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs izklāstīs priekšlikumus aktīva dzīvesveida veicināšanai, kas iekļaujami likumdošanā jau 2024. gadā.

Akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa rezultāti liecina, ka Covid-19 gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā nav būtiski mainījies - ik nedēļu laboratoriski apstiprināti ap 100 Covid-19 gadījumi.

"Jautājums par bērnu un alkoholu ir traģisks pats par sevi, atskurbtuves un slimnīcas ir gala rezultāts, "TV24 raidījumā "Preses klubs" saka 14.Saeimas deputāte (JV), veselības ministre (2003-2004,2011-2014) Ingrīda Circene.

Diabēts kļūst arvien būtiskāks veselības aprūpes un sociālais slogs Latvijā, turklāt ārsti pauž satraukumu par strauju diabēta pacientu skaita pieaugumu, informē Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Bērnu slimnīcā pieaug pacientu skaits, kuriem jāārstējas nodaļās, aģentūru LETA informēja slimnīcas komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina.

Regulāri kārojas čipsus, ātrās uzkodas vai citus sāļus un treknus ēdienus? Nespēj atturēties no konfektēm, šokolādes un saldumiem? Varbūt tevi pastāvīgi nomoka izsalkums, un pēc maltītes nepaiet ne stunda, kad roka atkal stiepjas pēc kā ēdama? Pie vainas ne vienmēr ir iegriba vai pašdisciplīnas trūkums - izsalkuma cēlonis bieži vien meklējams hormonu darbības traucējumos. Kāda ir hormonu loma organismā un par ko var liecināt pastiprināta kāre pēc noteiktām garšām, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Igaunijā visi ārstu biedrības ārsti iesaistās e-veselības uzlabošanā, bet Latvijā visiem ir iebildumi un vēlme pārmaiņas apstādināt, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja deputāte Ingrīda Circene (JV).

Pagājušās nedēļas (29.01. - 04.02.) gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa* rezultāti liecina par inficēto un arī slimnīcās ārstēto Covid-19 pacientu skaita samazināšanos, toties turpinās gripas saslimstības pieaugums. No monitoringa sākuma (2023.gada 40. nedēļa) saņemta informācija par 13 mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu. Visiem 13 mirušajiem bija vairākas blakus saslimšanas un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

"Mazo lauku aptieku un farmaceitu funkcija ir sociāli būtiska. Runas par to, ka farmācijas reforma ietekmēs aptiekas un būs jāslēdz mazās aptiekas, ir muļķības," TV24 raidījumā apgalvo veselības ministrs (JV) Hosams Abu Meri.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrēti deviņi A hepatīta gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā būtu prognozētais saslimšanas gadījumu skaits attiecīgajā laika periodā. Visi A hepatīta gadījumi ir saistīti ar ceļojumiem uz citām valstīm, tostarp seši cilvēki, kuri saslima ar A hepatītu pēc Baltkrievijas apmeklējuma, citi gadījumi saistīti ar ceļošanu uz Maroku, Ēģipti un Zanzibāru. SPKC epidemiologi rūpīgi izmeklē katru A hepatīta gadījumu un organizē nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku.

Guntim Jākobsonam pēkšņi un nenovēršami tika diagnosticēta retā slimība, kura nav izārstējama, par kuru mēdz teikt, ka labāk tad būtu bijis vēzis, un kura likusi citādāk vērtēt dzīvi un to visu, kas tev ir apkārt. Dzīve kļūst dārgāka – gan tiešā nozīmē, lai apturētu slimību, gan pārnestā nozīmē, lai pieķertos dzīvei, to novērtējot.

Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā. Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no pētījumā analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.

Raidījumā "Nra.lv sarunas" viesojas centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce. Raidījumu vada režisore un aktrise Kristīne Krūze-Hermane.

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem, raksta Dr. Med. Viktorija Ķēniņa, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

Prognozes vēsta, ka tuvākajā laikā sals Latvijā nav gaidāms, taču ziema vēl nav galā un arī sals var atgriezties. Raidījumā "Uz līnijas" Austrumu slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs atklāj kādu baisu pieredzi savā darbā, kas spilgi parāda, cik smagi var "atspēlēties" vieglprātība ziemas spelgonī.

Raidījumā "Nra.lv sarunas" žurnāla "Vakara Ziņas" galvenā redaktore Inese Dāvidsone sarunājas ar sieviešu fiziskās sagatavotības un somatikas pasniedzēju Simonu Andrersoni.

Pēdējo gadu globālie satricinājumi - Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā - iezīmēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) jaunus izaicinājumus, kas likuši vēl aktīvāk turpināt darbu pie stratēģisko mērķu sasniegšanas, atzīst NMPD direktore Liene Cipule.

No šodienas Veselības ministrija (VM) paaugstinās ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksēm, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu un maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā, kā arī nodrošinās ģimenes ārsta praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu attaisnotas prombūtnes gadījumos.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) 2024. gada 25. janvārī informēja par konstatētu incidentu, norādot, ka slimnīcai ir ierobežotas iespējas komentēt konkrētu pacientu jautājumus, vienlaikus uzsverot, ka apgalvojumi par pacienta “piekaušanas” vai “slimnieka aizbēgšanu” neatbilst patiesībai.

aldībā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz uzlabot klientu veselībai drošu tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanu.

Pienākot ziemas tumšajam laikam, risks saslimt atrodams teju uz katra stūra. Viens no nepatīkamajiem saslimšanas elementiem ir klepus. Tādās situācijās talkā nāk Wintrozen, kas paredzēts klepus, kas aukstajos mēnešos ir biežs nelūgts viesis, ārstēšanai.