Veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām iemaksām līdz pat 2025. gada beigām, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima.
Tas nozīmē, ka personām, kas nav sociāli apdrošinātas veselībai, vēl divus gadus būs tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Veselības aprūpes finansēšanas likumā bija noteikts, ka no šā gada 1. jūlija personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, tas ir, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un, piemēram, infekciju slimību ārstēšanu. Saeima secinājusi, ka tādā gadījumā šīm personām būtu nevienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc pieņēma lēmumu grozīt likumu.
Jāatgādina, ka šis likuma punkts tiek mainīts jau kārtējo reizi, jo pašlaik atbildīgajām personām nav izdevies vienoties, kāda valsts obligātā veselības apdrošināšana turpmāk Latvijā būs. Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir noteikts, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai. Likumā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras arī ir apdrošinātas, lai gan neveic sociālos maksājumus šim mērķim, piemēram, bērni un pensionāri.
Tomēr likumā jau no tā darbības sākuma ir pārejas noteikumi, kuros ierakstīts termiņš, kad reāli šāda apdrošināšana stājas spēkā, un tieši šis punkts tiek nemitīgi mainīts, pārceļot tā darbības sākumu. Pēdējais datums, kad teorētiski stātos spēkā veselības apdrošināšana (un vienlaikus pacientu dalījums sociāli apdrošinātos un neapdrošinātos), bija 2024. gada 1. jūlijs. Ja likums netiktu mainīts, tad pēc šā gada 1. jūlija personas, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas veselībai vai nepiederētu pie “atbrīvotajām” personu grupām, varētu saņemt tikai veselības aprūpes minimumu.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš norāda, ka diskusijās panākta vienošanās, ka pārejas noteikumi ir jāmaina un līdz 2025. gada 31. decembrim vēl jāsaglabā līdzšinējā pieeja veselības aprūpes finansēšanā. Komisija ir aicinājusi Veselības ministriju līdz nākamā gada februārim izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli. “Nākamā gada februāris ir beidzamais termiņš, līdz kuram jaunajam finansēšanas modelim ir jābūt izstrādātam. Ja risinājums tiks atrasts agrāk, komisija to iekļaus savā darba kārtībā un virzīs apstiprināšanai,” sacīja Andris Bērziņš.
Tiesa, šādu uzdevumu valdība jau reiz bija saņēmusi. Ministru kabinetam bija uzdots izstrādāt un līdz 2022. gada 1. oktobrim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, lai ieviestu vienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un veicinātu sabiedrības kopējā veselības stāvokļa uzlabošanos. Taču šādu lēmumu Ministru kabinets nav pieņēmis.
Tā kā pašlaik vēl nav zināms, kāda būs turpmākā veselības aprūpes finansēšanas kārtība, likums nevar būt par iemeslu nevienlīdzīgām tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, sākot no jūlija, līdz ar to politiķi vienojās atkal atlikt divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principa iestāšanos līdz jaunās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtības noteikšanai.
“Neatkarīgā” jau rakstījusi, ka strādājošie sociālo iemaksu maksātāji veic arī sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai viena procenta apmērā no algas, tomēr tas nedod nekādas īpašas tiesības valsts obligātajā veselības apdrošināšanā salīdzinājumā ar tiem, kuri šīs iemaksas neveic. Šīs iemaksas dod papildu finansējumu veselības aprūpes budžetam - vairāk nekā simt miljonus eiro gadā.
