Trešā vakcīnas deva: par un pret

Revakcinācijas pretinieki apgalvo, ka neesot pagaidām precīzu zinātnisku datu par trešās devas nepieciešamību un sekām pēc trešās potes. Savukārt revakcinācijas aizstāvji operē ar informāciju, ka pašreizējās vakcīnas spēj pasargāt no inficēšanas tikai trīs līdz astoņiem mēnešiem, vismaz attiecībā uz īpaši agresīvo delta variantu

Portāls Rus.lsm.lv izpētījis, ka pret masu revakcināciju iestājas Pasaules Veselības organizācija. Tās vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss ierosinājis pasludināt moratoriju revakcinācijai, jo pēc viņa domām, pašlaik ar vakcīnām jānodrošina nabadzīgās valstis tādēļ, lai izbeigtu pandēmiju un novērstu vīrusa dažādu mutāciju veidošanos. Turklāt, pēc organizācijas vadītāja teiktā, pagaidām nav precīzu zinātnisku datu par to, vai papildu devas ir nepieciešamas un kādas varētu būt to sekas. Viņš norādījis, ka pašlaik tikai desmit valstīs vakcinēti vismaz 75% iedzīvotāju, bet visnabadzīgākajās valstīs vakcinēti tikai 2% iedzīvotāju.

Šim aicinājumam pagaidām nav atsaucības, vismaz ne Izraēlā. Tur “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas trešo devu kopš augusta saņēmuši jau apmēram 1,8 miljoni cilvēku. Pēc Izraēlas Veselības ministrijas 25. augustā publicētajiem datiem, papildu potei ir 95% efektivitāte pret inficēšanos ar koronavīrusu un 97% iedarbīgums pret simptomātisku saslimšanu.

Pavisam nesen publicēti arī rezultāti pētījumam, kuru veikusi slimokase “Makkabi”. Tie liecina, ka trešajai potei ir 86% efektivitāte, aizsargājot pret inficēšanos cilvēkus vecumā no 60 gadiem. “Vakcīna atkal pierādījusi savu efektivitāti. Trešā deva ir risinājums, lai iegrožotu pašreizējo slimības uzliesmojumu,” uzskata pētījuma vadītājs ārsts Anats Zohars.

Par konkrētiem plāniem attiecībā uz Covid-19 vakcīnu papildu devām paziņojušas arī ASV, Kanāda, Francija un Vācija. Latvijā valdība uzdevusi Veselības ministrijai izstrādāt revakcinācijas plānu, savukārt Lietuvā jau nolemts sākt papildu poti piedāvāt cilvēkiem vecumā no 65 gadiem, bet vēlāk - arī visiem iedzīvotājiem, raksta Rus.lsm.lv.

Augustā prezidenta Džo Baidena administrācija, pamatojoties uz ASV Slimību kontroles un profilakses centra pētījumu par vakcīnu efektivitātes pavājināšanos apstākļos, kad izplatās delta variants, ieteica vakcinētajiem amerikāņiem saņemt trešo poti astoņus mēnešus pēc otrās. Vakcināciju ar papildu devu paredzēts sākt 20. septembrī.

Krievijā iedzīvotājiem iesaka saņemt papildu devu, jo valstī aizvien pieaug saslimstība ar Covid-19, taču par masu kampaņu runas nav.

Tomēr ir arī citi viedokļi. Izraēlas biomedicīnas datu speciālists Dvirs Arans uzskata, ka tikai ar papildu devām delta variantu neizdosies pieveikt. Pašreizējais saslimstības pieaugums Izraēlā ir tik straujš, ka lielākais, uz ko varētu cerēt, ir par divām līdz trim nedēļām aizkavēt to, ka slimnīcas ir maksimāli piepildītas. Pēc viņa domam, īpaši svarīgi ir sapotēt cilvēkus, kuri vēl nav saņēmuši savu pirmo vai otro devu, kā arī valkāt maskas un sociāli distancēties.

Par nepieciešamību turpināt ierobežojumus delta varianta izplatīšanās apstākļos teikts arī ASV Slimību kontroles un profilakses centra 27. jūlijā publiskotajos ieteikumos. Iepriekš tika uzskatīts, ka vīrusa pārneses gadījumi no vakcinētajiem ir reti, taču izrādījies, ka tas tā nav. Tāpēc gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, kuri dzīvo reģionos ar augstu inficēšanās līmeni, ieteikts sabiedriskās telpās valkāt maskas.

Jaunas šaubas par esošo vakcīnu (un daļēji arī revakcinācijas) iedarbīgumu viesuši arī 25. augustā publicētā Izraēlas zinātnieku pētījuma rezultāti. Pētījumā teikts, ka dabiskās imūnbarjeras, kas attīstās pēc inficēšanas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, nodrošina augstāku aizsardzības līmeni pret delta variantu nekā divas devas ”Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas. Publicētie dati liecina, ka cilvēkiem, kas iepriekš inficējušies ar šo vīrusu, inficēšanās ar delta variantu, simptomu attīstīšanās vai hospitalizācijas ar smagu slimības gaitu iespēja ir daudz zemāka nekā vakcinētajiem.

Izraēlas slimokases “Makkabi” 2,5 miljonu pacientu datu analīze arī parādīja, ka janvārī-februārī vakcinētajiem jūnijā-augustā “ielaušanās infekcijas” risks bija sešas līdz 13 reizes lielāks nekā atkārtotās inficēšanās risks nevakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem, vēsta Rus.lsm.lv.

Šo pētījumu nepārprotams vēstījums ir - “labāk nemēģiniet iet pa šo ceļu”: “dabiskās inficēšanās” teorija liek atcerēties Zviedrijas modeli, kas paredzēja nepretoties pandēmijai, un katastrofu Brazīlijas pilsētā Manausā, kuru cena bija nāves gadījumu skaita pieaugums (LSM.lv rakstīja arī par pozitīvāko “Singapūras eksperimentu” ar lielas cilvēku grupas masveida inficēšanos - vairākums no viņiem nebija riska grupā).

Iepriekš neviens ar pārliecību nevarēja pateikt, cik ilgi vakcīnas aizsargās pret koronavīrusu, lai gan pusgads tika uzskatīts par kvalificētu minējumu. Tagad atbilde saņemta - šis laiks nav ilgs, trīs līdz astoņi mēneši, vismaz attiecībā uz īpaši agresīvo delta variantu.

Pusotrā gadā, kopš ilgst pandēmija, izdarīts ļoti daudz, lai pretotos Covid-19. Tomēr šo sacīkšu noteikumus joprojām raksta koronavīruss, nevis cilvēki.