Lai arī šāgada Veselības indeksa dati parāda, ka vīrieši slimo mazāk un par savu veselību izsakās optimistiskāk nekā sievietes, eksperti ir pārliecināti, ka vīrieši retāk vēršas pie ārstiem un nelabprāt atzīst, ka ir saslimuši vai ka viņiem ir veselības problēmas.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselību kopumā novērtē kā labu vai drīzāk labu - tā uzskata 59 procenti aptaujāto (kā pavisam labu savu veselību vērtē vien 38 procenti), tomēr ievērojama daļa - 37 procenti aptaujāto - savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu. Biežāk savu veselību kā labu vērtē vīrieši (64 procenti no visiem aptaujātajiem), sieviešu vidū tā domā tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto, secināts jaunākajā Mana Aptieka&Apotheka Veselības indeksā. Vērtējot veselību pa vecuma grupām, pēc pētnieku domām, iezīmējas klasiska aina - visbiežāk savu veselības stāvokli kā labu vērtē jaunieši no 18 līdz 24 gadu vecumam (81 procents), tikmēr senioru vidū (64-75 gadi) savu veselību par labu uzskata tikai katrs trešais (31 procents).
Veselības indeksā noskaidrots, ka 78 procenti aptaujāto vismaz reizi gadā slimo, un tās ir dažādas akūtas veselības problēmas, piemēram, saaukstēšanās vai iekaisums, nevis hroniskas slimības. Turklāt katrs trešais (33 procenti) slimo vēl biežāk - divas trīs četras un pat piecas reizes gadā. Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši - vienu līdz pat piecas reizes gadā slimo 82 procenti sieviešu un 71 procents vīriešu. Vīriešu vidū arī vairāk ir to, kas norādījuši, ka vispār nemēdz slimot - 26 procenti, tā atbildējušas 16 procenti sieviešu. Eksperti nav pārliecināti, ka vīrieši tiešām slimo mazāk, un uzskata, ka šādi rezultāti varētu būt saistīti ar to, ka sievietes rūpīgāk attiecas pret savu veselību, kamēr vīrieši retāk vēršas pie ārstiem un nelabprāt atzīst, ka ir saslimuši. «Vīriešiem ir raksturīgi neatzīt to, ka piemeklējusi sliktāka pašsajūta, tādēļ kopumā vīrieši personīgo veselību novērtējuši kā labāku nekā sievietes. Vīrieši gan arī retāk vēlas ārstēties - ikdienā pie manis uz vizīti atnāk desmit līdz 15 sieviešu un tikai viens divi vīrieši,» saka ģimenes ārsts Alberto Sadu. Vienlaikus ārsts atzīst, ka ir dažādi iemesli, kas ietekmē sievietes vai vīrieša veselību, pašsajūtu un uzskatu par to, kā konkrētajā brīdī cilvēks jūtas. Cilvēka emocionālā veselība arī var būt iemesls novājinātam organismam un biežākai slimošanai.
Trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka slimo divas līdz četras reizes gadā, bet astoņi procenti - pat vairāk nekā piecas reizes gadā. Ģimenes ārsts norāda, ka tiem, kuri saslimst vienu divas reizes gadā, nevajadzētu satraukties par savu veselības stāvokli, jo šāds slimošanas biežums uzskatāms par normu. Taču tiem, kuri periodiski slimo trīs un vairāk reižu gadā, vajadzētu nopietni pievērsties veselības profilaksei un kopā ar ārstu atrast risinājumu, kā to uzlabot, piemēram, ievērojot veselīgāku dzīvesveidu.
Bieža slimošana nenāk par labu veselībai, taču tai var būt ne tikai negatīvā, bet arī pozitīvā puse, piemēram, atsevišķos gadījumos tādā veidā nostiprinās imunitāte, notiek organisma attīrīšanās. «Ikgadējo saaukstēšanos vai iesnu izslimošana var radīt imunitāti pret konkrēto vīrusu. Pozitīva ietekme tāpat var būt arī kuņģa-zarnu trakta infekcijai. Lai gan tās parasti norit nepatīkamā veidā - ar vemšanu un caureju -, tā rezultātā organisms attīrās, atjaunojas zarnu mikroflora,» stāsta ģimenes ārsts. Vērtējot Veselības indeksa rezultātus, ārsti un farmaceiti iesaka vīrusu sezonā, kāds ir pašlaik Latvijā, lietot uzturā daudz šķidruma, pietiekami izgulēties un izkustēties svaigā gaisā.
