Zarnu vēža skrīningā piedāvā izmaiņas
Pēdējos desmit gados Latvijā saslimstība ar kolorektālo vēzi turpina palielināties – ik gadu diagnosticē vairāk nekā 1000 cilvēku, kas būtiski neatšķiras no Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. Taču mirstības rādītāji ar ļaundabīgajiem audzējiem joprojām ir salīdzinoši augsti un ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis. Veselības ministrija plāno šogad uzsākt jaunas skrīninga metodes tieši zarnu vēža agrīnai atklāšanai.
Veselības ministrijas ziņojumā par plānotajām reformām 2019. gadā, kurām drīkst izlietot finansējumu no Eiropas Komisijas dotās budžeta deficīta atkāpes, minēts, ka šajā gadā plānots ieviest jaunu reformas pasākumu - kolorektālā (taisnās zarnas) vēža skrīningu. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka saslimstības radītāji ar taisnās zarnas vēzi pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušies, taču tas nav nekas unikāls tieši Latvijai - saslimstība ar kolorektālo vēzi pieaug visā Eiropā. Tomēr Latvijā ir salīdzinoši augsti mirstības rādītāji ar ļaundabīgajiem audzējiem. Ap 70 procentu Latvijas pacientu, kas saslimuši ar kolorektālo vēzi, slimības izraisīto komplikāciju dēļ miruši priekšlaicīgi. 2016. gadā nemainīgi saglabājās augsta mirstība ar zarnu ļaundabīgajiem audzējiem - miruši 673 pacienti (34,3 uz 100 000 iedzīvotāju), mirstība ar kolorektālo vēzi ir trešajā vietā (pirmajās - bronhu un plaušu vēzis). Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pat pasaulē.
Rietumeiropas valstīs (piemēram, Vācijā, Čehijā) šis rādītājs (priekšlaicīga mirstība no vēža komplikācijām) ir ap 45 procenti, ko Veselības ministrijas speciālisti izskaidro ar šajās valstīs ieviesto veiksmīgo skrīningu.
Galvenais iemesls priekšlaicīgai mirstībai ar kolorektālo vēzi ir novēlota slimības diagnostika. Zarnu vēzis ir trešais visbiežāk diagnosticētais vēža veids gan vīriešiem, gan sievietēm. Onkologi vērš uzmanību, ka parādījusies jauna tendence - ar zarnu vēzi saslimst gados arvien jaunāki cilvēki. 2017. gadā uzskaitē bija 6686 kolorektālā vēža pacienti, bet ik gadu no jauna diagnosticē vairāk nekā 1000 cilvēku (2017. gadā - 1131). Katru gadu tikai ar zarnu vēzi vien nomirst vairāk nekā 600 cilvēku. Kritiska situācija ir ar vēža diagnosticēšanu - vēlīni, tas ir, 3. un 4. stadijā atklāta vairāk nekā puse zarnu vēža gadījumu. 2017. gadā 52 procentiem kolorektālā vēža pacientu tas atklāts novēloti. Vēlīni atklāto audzēju skaits būtiski apgrūtina sekmīgu pacienta ārstēšanu. Pirmsvēža, kā arī 1. un 2. stadijā atklāti tikai 115 saslimšanas gadījumi, tas ir, 32 procenti, bet, atklājot zarnu vēzi savlaicīgi, ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus, kā arī samazināt nepieciešamās ārstēšanās izmaksas.
Novērst slimības ielaistību, mazināt mirstību un būtiski pagarināt vēža pacientu dzīvildzi iespējams, tikai savlaicīgi un regulāri veicot vēža skrīningdiagnostiskos izmeklējumus. «Būtiskākā prioritāte ir nodrošināt valsts apmaksātu kolorektālā vēža skrīningu - mērķtiecīgu agrīnas slimības vai vēža draudes patoloģijas noteikšanu,» norāda Veselības ministrijā. Agrīnā stadijā kolorektālo vēzi iespējams izārstēt, līdz ar to pat tad, ja nemainītos saslimušo skaits gadā, laikus diagnosticējot slimību un uzsākot atbilstošu ārstēšanu, samazinātos ilgstoši slimojošu personu skaits, prognozējamā invaliditāte un mirstība. Lai palielinātu agrīni atklāto kolorektālā vēža gadījumu skaitu un pacientu ārstēšanu varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, Veselības ministrija plāno ieviest izmaiņas šā vēža skrīningā. Pašlaik Latvijā pastāv zarnu vēža skrīnings, kas notiek ar ģimenes ārstu starpniecību, piedāvājot pacientiem veikt īpašu testu, taču nekādas īpašas uzaicinājuma vēstules cilvēkiem noteiktā vecumā (mērķa grupai) netiek izsūtītas.
Atsaucība šim skrīningam ir visai zema. Pagājušā gada deviņos mēnešos pārbaudes veica 11,5 procenti no iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. No 71 000 pacientu, kuri veica testu, zarnu vēzis atklāts 2260 cilvēkiem. Veselības ministrija piedāvā veikt izmaiņas vēža skrīningā. «Mēs plānojam pāriet uz cita veida analīzēm kolorektālā vēža diagnostikā, kas būtu pacientiem draudzīgākas, proti, tie būtu cita veida testi,» skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Tomēr, lai ieviestu cita veida testus, ir nepieciešams papildu finansējums - 195 930 eiro. Otrkārt, plānots ieteikt šo testu veikt nevis reizi gadā, bet reizi divos gados. Savukārt par būtiskākajām izmaiņām zarnu vēža atklāšanā var saukt kolonoskopijas (tā ir visas resnās zarnas vai tās daļas izmeklēšana ar endoskopu) nodrošināšanu iedzīvotājiem riska grupā. To, kuriem iedzīvotājiem un kādā vecumā valsts piedāvās šo izmeklējumu kā skrīningu, to kopā ar onkoloģijas speciālistiem Veselības ministrija noteiks līdz šā gada otrajai pusei. Kolonoskopija gadā varētu būt nepieciešama 7218 pacientiem.