Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, bet gandrīz puse nav apmeklējuši arī ārstu-speciālistu un zobārstu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču nepilna piektā daļa iedzīvotāju ģimenes ārstu gada laikā apmeklējuši pat vairāk nekā sešas reizes.
Pagājušajā gadā 86,3 procenti sieviešu vismaz vienreiz ir devušās vizītē pie ģimenes ārsta un 57,3 procenti - pie ārsta-speciālista, kas ir par aptuveni 14 procentiem vairāk nekā vīrieši
Ģimenes ārstu pēdējo 12 mēnešu laikā vienu līdz divas reizes ir apmeklējuši 36 procenti aptaujāto, bet ārstu-speciālistu un zobārstu vienu līdz divas reizes apmeklēja aptuveni trešā daļa iedzīvotāju. Dati parāda, ka, kļūstot vecākiem, ģimenes ārstus un ārstus-speciālistus apmeklē biežāk, zobārstu - retāk. 27,9 procenti jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, 47,5 procenti - zobārstu un 62,7 procenti - ārstu-speciālistu. Salīdzinot ar jauniešiem, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem aktīvāk vērsās pie ārsta-speciālista. Gandrīz puse šā vecuma iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā veselības problēmu dēļ ir vērsušies pie ārsta-speciālista. Savukārt iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma ārstus apmeklē biežāk - 2017. gadā veselības problēmu dēļ pie ģimenes ārsta vismaz reizi bija vērsušies 82,9 procenti iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 88,2 procenti iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Turklāt lielākā daļa šo iedzīvotāju pie ģimenes ārsta bija vērsušies vairākkārt, īpaši vecumā virs 65 gadiem. Zobārsta apmeklējums vecumā no 50 gadiem kļūst aizvien retāks - vecuma grupā 50-64 gadi pie zobārsta bija devušies 51,6 procenti iedzīvotāju, no 65 gadu vecuma - 32,1 procents.
Sievietes biežāk apmeklē ārstus nekā vīrieši - tas ir nākamais pētnieku secinājums. Pagājušajā gadā 86,3 procenti sieviešu vismaz vienreiz ir devušās vizītē pie ģimenes ārsta un 57,3 procenti - pie ārsta-speciālista, kas ir par aptuveni 14 procentiem vairāk nekā vīrieši. Zobārstu gan vīrieši un sievietes apmeklē vienlīdz bieži.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai vidēju - 41 procents uzskata, ka veselība ir laba, bet 39 procenti - vidēja. Kā ļoti labu veselības stāvokli novērtē tikai 3,5 procenti cilvēku. Vislabākais veselības pašvērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem - 85,5 procenti no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu. Vissliktākais veselības pašvērtējums bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem - 41,7 procenti no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu. 42,7 procenti iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem apstiprināja, ka viņiem ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma, turklāt ap 40 procentu iedzīvotāju norādījuši, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Veselības problēmu radītie ierobežojumi krasi palielinās pēc 50 gadu vecuma.