Zināms lielākais iedzīvotāju mirstības cēlonis Latvijā

Kopumā pērn miruši 28 179 cilvēki. Lielākā daļa jeb 83,6% bijuši vecāki par 60 gadiem. 52,9% no mirušajiem bija sievietes, bet 47,1% - vīrieši.

Pērn asinsrites slimību dēļ miruši 15 866 cilvēki, turklāt visvairāk jeb 7463 iedzīvotājiem nāvi izraisījušas sirds išēmiskās slimības, tostarp akūts miokarda infarkts, akūta koronārā mazspēja un hroniska sirds išēmiska slimība.

Kā skaidro Nacionālajā veselības dienestā, sirds išēmisko slimību izraisa hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi, pakāpeniski sašaurinot asinsvadus. Slimības sekas var būt stenokardijas lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Pēc SPKC datiem, asinsrites slimību vidū daudzu jeb 5343 iedzīvotāju mirstības cēlonis bija cerebrovaskulārās jeb smadzeņu asinsvadu slimības, tostarp insults, no kura miruši 2199 cilvēki, smadzeņu infarkts un intrakraniāla hemorāģija.

Vienlaikus 21,4% mirušo nāves cēlonis bija audzējs. Lielākā daļa no cilvēkiem, kas miruši audzēja dēļ, jeb 5895 cilvēki miruši tieši ļaundabīga audzēja dēļ, tostarp no bronhu un plaušu, kolorektālās daļas, krūšu, kuņģa, prostatas, aizkuņģa un citu ķermeņa daļu ļaundabīgiem audzējiem.

Tāpat pērn iedzīvotāji gājuši bojā dažādu ārēju nāves cēloņu dēļ, no kuriem visbiežākais bijis pašnāvība. Pērn pašnāvību izdarījuši 364 cilvēki, kas ir par 22 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš.

SPKC dati liecina, ka pērn iedzīvotāju nāves cēlonis 193 gadījumos bijis transporta nelaimes gadījums, 184 - kritiens, 136 - saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei, 134 - noslīkšana un slīkšana, 133 - nosalšana, 115 - pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei.