Veselība – prioritāte bez naudas

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) plāno pārliecināt politiķus par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei, apliecina arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Mediķu protesti pagaidām netiek plānoti, lai gan nākamais gads veselības aprūpē iezīmējas skarbs – finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tikai saruks.

Mediķu arodbiedrība norāda, ka tā vietā, lai atbilstoši Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei plāno atvēlēt tikai trīs procentus no IKP, kas ir vēl mazāk nekā šogad – 3,1 procents. Salīdzinājumam vidēji Eiropas Savienībā (ES) veselības aprūpei valdības atvēlē 7,3 procentus no IKP. Sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas – Latvijā, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe visā ES. Tomēr budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs.

Prioritāra finansējuma nav

Lai arī veselības aprūpes nozari valdība pasludinājusi par prioritāru (līdztekus aizsardzībai, drošībai un izglītībai), ar prioritāru finansējumu tā nav apdāvināta. Valdība ārkārtas sēdē, izskatot jautājumu par valsts budžeta nākamā gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojusies par tēriņu apcirpšanu visās nozarēs, izņemot četras prioritārās. Taču – vai līdzekļu nesamazināšanu var uzskatīt par atbilstošu jomai, kas tiek pasludināta par svarīgāko? Veselības ministrijā pašlaik atturas pat pateikt prognozējamo nākamā gada budžeta apmēru, lai gan ir iesniegts valsts budžeta pieprasījums Finanšu ministrijā. Ministrijā vien norāda uz valdības lēmumu, ar kuru piešķirti 4,2 miljoni eiro C hepatīta un HIV/AIDS pacientu ārstēšanai, par ko pacientu organizācijas cīnās jau vairākus gadus.

Sliktāk, nē, labāk?

Veselības ministrs Guntis Belēvičs atzīst, ka nauda pacientu ārstēšanai būs tādā pašā apmērā kā 2015. gadā, tas nozīmē, ka pacientiem situācija nepasliktināsies, bet uzlabosies jau minētajiem C hepatīta un HIV pacientiem. «Nākamgad mums izdevās panākt tādu situāciju, ka papildu nauda tiek iedota slimnīcām valsts galvoto kredītu atmaksai – 7,7 miljoni eiro. Ja šī nauda netiktu piešķirta, tad slimnīcām būtu pacienti jādzen maksas sektorā,» norāda ministrs. Šie ir kredīti, kurus ņēmušas gan valsts, gan pašvaldību slimnīcas un par kuriem galvojusi valsts. Praktiski visām slimnīcām ar to atmaksu ir problēmas, tāpēc valdības lēmums nozīmē, ka slimnīcas varēs uzelpot. Pēc G. Belēviča domām, veselības aprūpe ir labā līmenī, pateicoties tam, ka ārstiem netiek pienācīgi samaksāts par padarīto darbu, bet pacientiem jāmaksā augsti līdzmaksājumi. «Mūsu veselības aprūpe ir hroniski nenofinansēta, un jau šogad pirmoreiz finansējums nokrities zem trīs procentiem no IKP, nākamgad būs tikai 2,9 procenti,» saka ministrs.

Medialgas

Arodbiedrība īpaši satraukta par faktu, ka praktiski nav paredzēts papildu finansējums mediķu algu palielinājumam. «Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots, līdz ar to nākamgad māsas palīga darba samaksa praktiski izlīdzināsies ar māsas darba samaksu,» uzskata arodbiedrībā. To pašu var teikt arī par ārstiem – ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi līdz 815 eiro, ārsta vidējās darba samaksas (par vienu slodzi – 847 eiro) konkurētspēja Latvijā ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim. Viss minētais tikai veicinās ārstniecības personu deficīta padziļināšanos gan Rīgā, gan novados, uzsver arodbiedrībā.

Valdība solījusi veselības nozarei minimālās algas palielināšanai 1,3 miljonus eiro, taču arī veselības ministrs norāda: Veselības ministrija ir par minimālās algas celšanu tikai tad, ja visām mediķu kategorijām attiecīgi tiek kompensēts šis pieaugums, lai saglabātu algu atšķirību pēc kvalifikācijas. Tas prasītu vēl 9,8 miljonus eiro.

***

Ko lēmusi valdība?

• Papildu finansējums veselības aprūpei 2016. gadā 12 miljoni eiro

• 4,22 miljonus eiro kompensējamo medikamentu apmaksai C hepatīta un HIV/AIDS pacientiem

• 7,78 miljonus eiro valsts galvoto aizdevumu slimnīcām apmaksai

• Jaunās politikas iniciatīvās Veselības ministrija bija iekļāvusi nepieciešamību pēc vairāk nekā 150 miljoniem eiro papildus

Avots: Ministru kabinets