Kamēr liela daļa ļaužu ļaujas neveselīga uztura pārmērībām un visā pasaulē veselības politikas bīdītāji nezina, kā vest viņus pie prāta, arvien noteiktāk iezīmējas arī otra galējība – apsēstība ar pareizu uzturu. Latvijā tā vēl nav bieža problēma, tomēr tendences jau iezīmējas.
Terminu ortoreksija (ortorexia nervosa) radījis medicīnas doktors S. Bratmens, kurš praktizē alternatīvo medicīnu. Tā nav oficiāla medicīniska diagnoze ar precīzu definīciju, tomēr problēma ir pavisam reāla.
Veselīguma vārdā
Daloties atziņās savā interneta vietnē, autors stāsta par sākotnējo pieredzi, ko viņš guvis, strādājot par pavāru veselīga uztura entuziastu kopienā. Nācies ļoti grūti apmierināt daudzās pretrunīgās prasības, ko dažādi cilvēki izvirza pārtikai veselīguma vārdā, jo, piemēram, veģetārieši atteikušies no ēdiena, kas gatavots tajos pašos traukos, kur gaļēdāju maltītes, citi kategoriski iebilduši pret alumīnija traukiem, vēl citi pieprasījuši tikai vietējos produktus, kas atbilst sezonai; daļa likusi izslēgt no ēdienkartes nakteņu dzimtas dārzeņus – tomātus, papirku, baklažānus un kartupeļus, daži principiāli atteikušies no sīpoliem un ķiplokiem, kas nevajadzīgi stimulējot dzimumtieksmi, ne mazums bijis prasību arī attiecībā uz dažādu produktu kombinēšanu, pagatavošanas veidiem un virtuves piederumiem, kādus pieļaujams izmantot. Nenoliedzot, ka uzturam uz veselību ir liela ietekme un reizēm pacientu stāvokli tiešām var uzlabot, vienkārši iesakot pārmaiņas uzturā, Bratmens tomēr atzīst, ka pārspīlējumi nenāk par labu.
Apsēstība sākas pamazām
Ceļš uz ortoreksiju sākas gluži saprātīgi – cilvēks ieklausās bieži dzirdamajos ieteikumos izvairīties no produktiem, kas satur mākslīgas krāsvielas, aromatizētājus, pesticīdus, ģenētiski modificētus organismus, transtaukus un piesātinātos taukus, pārāk daudz sāls un cukura. Viņš pievērš arī pastiprinātu uzmanību ēdienu gatavošanas paņēmieniem, piekasīgi pēta jebkura produkta sastāvu un arī katlus, pannas, nažus, dēlīšus un citus virtuves piederumus sāk iedalīt veselībai vēlamos un kaitīgos, kāri tver jebkuru informāciju par to, ka pannas, iespējams, izdala kaitīgas vielas, augļos ir pesticīdi un tamlīdzīgi. Ar laiku šāds cilvēks top arvien vairāk pārņemts ar ēdienkartes plānošanu, piemērotu produktu meklēšanu un pareizu ēdienu gatavošanu. Pat ja šie ēdieni viņam negaršo, atkāpes no paša nospraustajiem uztura principiem tiek pieļautas ļoti reti un izraisa pārdzīvojumus. Tas viss kļūst par uzmācīgu rituālu.
Nedaudzie pētījumi, kas veikti par ortoreksiju, liek domāt, ka šī problēma skar līdz septiņiem procentiem iedzīvotāju un vairāk nekā citi tai ir pakļauti veselības aprūpes profesionāļi, sportisti un mākslinieki.
Modes diētas
Nereti cilvēks vispirms izmēģina kādu vienpusēju modes diētu, reizēm vairākas vai pat ļoti daudzas. Pēc tam viņš nolemj, ka ēdīs tikai pilnīgi drošus, bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētus augļus un dārzeņus, kas nav rūpnieciski pārstrādāti. Viņš atsakās no jebkādiem konserviem, ierobežo dzīvnieku valsts produktu patēriņu vai pilnīgi atturas no tiem. Tā turpinot, atklājas, ka gandrīz nekas no parastā lielveikalu sortimenta nav piemērots, ēst kafejnīcā nav iespējams, jo nevar zināt, no kādiem produktiem tur viss gatavots; apšaubāms ir arī cienasts, ko piedāvā mājas ballītēs pie radiem un draugiem.
Cilvēks ir nobažījies un satraucies, jo piemērota uztura sagāde rada arvien vairāk grūtību, dažs pārmērīgi nokrītas svarā, viņam ir garastāvokļa svārstības, var pat sekot atsvešināšanās no citiem un izolēšanās no sabiedrības.
Kur ir robeža starp normāliem centieniem pēc veselīga uztura un apsēstību ar veselīgu uzturu? Ja veselīga uztura iegāde vienmēr rada problēmas un liek nepārtraukti raizēties – tas nozīmē, ka ar šo lietu kaut kas nav kārtībā un derētu apspriesties ar psihologu.
Pazīmes, kas var liecināt par apsēstību ar pareizu uzturu:
• Tu plāno savas ēdienreizes vairākām dienām uz priekšu.
• Dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies, kaut gan uztura kvalitāte, tavuprāt, ir uzlabojusies.
• Tu katru dienu ilgi prāto par savu uzturu.
• Ēdiena uzturvērtība tev ir svarīgāka par baudu, ko tas sniedz.
• Tu ēd tikai un vienīgi veselīgu pārtiku.
• Veselīga ēšana ceļ tavu pašvērtējumu.
• Veselīga uztura principu vārdā tu atsakies no ēdieniem, kas tev garšo.
• Veselīga uztura principi liedz tev iespēju ēst sabiedriskajā ēdināšanā.
• Tu jūties vainīgs, ja gadās pārkāpt savus veselīgā uztura principus.
• Tikai ēdot veselīgu uzturu, tu jūti, ka esi noteicējs par savu dzīvi.
• Ja uz tevi attiecas pieci no šiem apgalvojumiem, tad tu, iespējams, esi tendēts uz veselīgu uzturu mazliet par daudz – beidz iespringt!
• Ja vari uz sevi attiecināt lielāko daļu no šiem apgalvojumiem vai pat visus, tad tieksme pēc veselīga uztura ir pārvērtusies neveselīgā apsēstībā.