Līdzīgais ārstē līdzīgo

Laikmetā, kad aizvien vairāk popularizē zaļo dzīvesveidu, cilvēki veselību cenšas uzlabot ar ne tik ierastām metodēm. Viena no šādām metodēm ir homeopātija.

Ārstehomeopāte un Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente Inguna Vecvagare ir pārliecināta, ka, izpētot saslimšanas fizisko un psihoemocionālo pusi, atrisinājumam ir jābūt kaut kur pa vidu.

Ar homeopātijas palīdzību ārstē visas slimības, sākot jau ar vienkāršām galvassāpēm, beidzot ar smagām sistēmas saslimšanām. Taču īpaši eleganta homeopātija ir hronisko saslimšanu ārstēšanā, jo, šādi ārstējoties, no slimības ir iespējams tikt vaļā uz visiem laikiem. Ārstējot slimības alopātiski, t.i., atbilstoši tradicionālās medicīnas principiem, ārsts lielākoties izvēlēsies vienu medikamentu, kas bieži vien derēs arī daudziem citiem pacientiem ar līdzīgām saslimšanas sūdzībām. Homeopātiskā ārstēšana notiek citādi. Tajā galvenais uzsvars likts uz slimo cilvēku kā indivīdu, slimnieka kopainu un tikai viņam raksturīgām modalitātēm.

Diagnostikas metodes

Homeopātijā izmeklēšana notiek ļoti rūpīgi, vispirms detalizēti iztaujājot pacientu. «Aktīvam un izsmeļošam cilvēka stāstījumam ir vislielākā nozīme,» teic Inguna Vecvagare. Kad pacients ir izstāstījis savu kaiti un ar to saistītos aspektus, ārsts uzdod jautājumus, lai pēc iespējas precīzāk nozīmētu ārstēšanas terapiju. Parasti šie jautājumi ir ļoti niansēti. Proti, kāds pacients ir pēc rakstura, kāds ir tā garastāvoklis, kāda ir slimnieka reakcija uz apkārtējās vides ietekmi, kā pacients reaģē uz pieskārieniem, vai viņš ir salīgs vai arī vēsumu mīlošs, varbūt viņam labāk patīk karstums utt. Visas šīs lietas norāda uz pacienta individualitāti, un tas nozīmē speciāli piemeklētu ārstēšanas metodi katram. Ārstam homeopātam svarīgi ir arī noskaidrot, vai slimības saasinājums vai uzlabojums notiek, esot miera stāvoklī vai kustoties. Nepieciešamības gadījumos, var uzdot arī fizioloģiska rakstura jautājumus. Piemēram, kāda ir slimnieka miega kvalitāte, vai vairāk garšo sāļie vai arī saldie ēdieni, kāda ir vēdera izeja un citi aspekti. Šāda veida terapijā uzsver ne vien pacienta fizisko, bet arī emocionālo un mentālo līmeni. Tikpat svarīgi ir zināt saslimšanas izraisītājus jeb cēloņus. Iztaujājot ārsts homeopāts iegūst vispārējo ainu par savu pacientu, turpretim ārsti, kuri pārstāv tradicionālo medicīnu, koncentrējas tikai uz konkrēto saslimšanu. Pēc jautājumu un atbilžu sesijas, notiek objektīvā izmeklēšana, piemēram, analīžu nodošanu laboratorijās u.c. Rezultātā ārsts homeopāts atradīs labāko līdzekli no simt iespējamajiem. Jāatgādina, ka homeopātijas stūrakmens ir atrast mazāko darbīgo devu. Konkrēto medikamentu katram piemēro individuāli, taču zāļu pagatavošana ir standartizēta.

Gatavo preparātus

Šodien homeopātija ir izplatīta ārstniecības metode, jo tajā lieto tikai dabā esošas vielas. «Mēs neizmantojam sintētiskus savienojumus, līdz ar to varam cerēt, ka organisms labi pazīst šīs vielas,» skaidro Inguna Vecvagare. Homeopātisko preparātu izgatavošana pēc standartiem soli pa solim aprakstīta homeopātiskajā farmakopejā, un to izmanto visās valstīs. Vispirms vielu izveido līdz šķīstošam stāvoklim. Kad panāk vielas šķīstību ūdenī, to šķaida un potencē. Svarīgs un neatņemams posms ir potencēšana – pudelīti ar medikamentu, kas vēl ir pagatavošanas procesā, sakrata vismaz 30 reizes. Tādējādi zūd indes toksiskās īpašības, kas piemīt vielai. Taču vielas efektivitāte un iedarbīgums saglabājas. Iepilinot ūdenī vienu vielas vienību, ūdens, pateicoties savām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, apņem vielas molekulu. Proti, ūdens molekulas sastājas tā, ka atkārto vielas molekulas konfigurāciju. Lai viela darbotos, pati vielas molekula nav nepieciešama. Pietiek ar to, kā ir sakārtojušās ūdens molekulas, atkārtojot šīs vielas molekulas konfigurāciju.

Vai iedarbosies?

Tautā valda daudz maldīgu priekšstatu, tajā skaitā arī par homeopātisko preparātu iedarbības laiku. Inguna Vecvagare teic, ka aplami ir domāt, ka izrakstīto medikamentu iedarbības laiks ir gaužām lēns. Tas ir atkarīgs no konkrētās slimības un nopietnības pakāpes. Atbilstošs un pareizi piemeklēts preparāts akūtā situācijā darbojas tūlītēji. Saaukstēšanās vai sāpju gadījumā, atvieglojuma efektu var izjust jau dažu stundu vai pat minūšu laikā. Citādāk ir ar hronisku slimību ārstēšanu, kas iegūtas dzīves laikā. Šajā gadījumā medikamentu iedarbības laiku ir grūti prognozēt. Vienam tās var būt pāris nedēļas, citam daži mēneši, citam – pusgads. Neatkarīgi no slimības veida, homeopātisko preparātu ietekme ir jājūt.

Ko spēj un ko nespēj homeopātija?

Reti, taču pastāv iespēja, ka atsevišķos gadījumos homeopātiskie medikamenti nedarbojas vai pat nodara kaitējumu cilvēka veselībai. Kad preparāta ietekme nav jūtama, ārstam jāiedziļinās konkrētajā gadījumā un jāsaprot, kas ir par iemeslu. Izeja varētu būt jauna preparāta meklēšana vai arī jāveic kādi citi soļi, kas ļautu konkrētai vielai kļūt par darbīgu. Var līdzēt, mainot atšķaidījumu vai vielas daudzumu. Nepareizi lietots homeopātisks līdzeklis var izraisīt bloķējošu efektu – nomāc slimības simptomus. Gadījumā, ja pacients cieš no izsitumiem, lietojot ziedes, izsitumi pazūd, taču slimība netiek ārstēta. Pēcāk slimības simptomi vairs nav izsitumu veidā, bet kādā citā nopietnākā formā. Piemēram, šī pati slimība var izpausties artrīta vai locītavu iekaisumu veidā. Šādi kaite pa visu ķermeni tiek dzenāta no viena stūra uz otru. Tātad, nepareizi rīkojoties, slimību var nevis izārstēt, bet tikai nomākt.

Sakost zobus

Homeopātiskajā ārstēšanā ir sastopami arī tā sauktie saasinājumi, ko alopātijā sauc par blakusparādībām. Piemēram, ja pacients cieš no psoriāzes, atsevišķās ķermeņa vietās var parādīties strutošana. Tas ir nevis tāpēc, ka ir sākusies infekcija, bet gan šādā veidā organisms attīrās. I. Vecvagare stāsta, ka tikai ar labu kontaktu un savstarpēju uzticēšanos var pārliecināt par to, ka strutas netiks ārstētas ar antibiotikām un citiem ķīmiskiem medikamentiem. Lai gan process ir nepatīkams gan ārstam, gan pacientam, taču ir jāsaprot, ka strutas iziet ārā no organisma dabiskā ceļā un pacients var izveseļoties no psoriāzes. Pastāv dažas nianses un nepatīkamas lietas, bet izveseļošanās vārdā, tas ir paciešams. «Ārstēšanas process var būt ar zināmiem apgrūtinājumiem, taču, ja tiem tiek pāri, rezultāts ir brīnišķīgs,» teic ārste.

Prakse rāda, ka pie ārsta homeopāta pacienti lielākoties vēršas pēc ārstēšanās pie klasiskā ārsta. Mūsu valsts sistēmā homeopāta pakalpojumi nav valsts apmaksājamā groza ietvaros. Homeopāta pakalpojums Latvijā ir privāts pakalpojums. Proti, ārstēšanas izmaksas slimniekam jāsedz pašam. Tāpēc skaidrs, ka, uzsākot ārstniecību, iet pie ģimenes ārsta un nepieciešamības gadījumā turpina ārstēšanās procesu jau pie speciālistiem. I. Vecvagare apgalvo, ka tas ir tāds klasiskais ceļš, bet nekur neparādās homeopāts. Tikai vēlāk, atšķirīgu iemeslu vadīti, (tradicionālās ārstēšanas metodes nelīdz, zaudēta ticība ķīmiskiem preparātiem u.c.) cilvēki izlemj meklēt palīdzību pie homeopāta.

Sadarbība ar speciālistiem

Latvijā ārsti homeopāti nav tiesīgi ārstēt onkoloģiskas saslimšanas bez onkologa konsultācijas, ja vien pacients pats nav izvēlējies šādu ceļu. Homeopātija onkoloģiskajās saslimšanās darbojas kā komplimentāra metode. Homeopāts var dot savu paralēlo artavu pacienta ārstēšanā. Vēl lielāku pienesumu smagu saslimšanu ārstēšanā varētu gūt, ja ārstiem būtu savstarpēja sadarbība. Jāsaka, tas attiecas ne vien uz onkoloģiskām un citām nopietna rakstura saslimšanām, bet arī uz hroniskām slimībām. Ja dakterei ir vajadzīga speciālista konsultācija, tad lūdz konkrētā ārsta palīdzību, vai arī otrādi – ārsts, kas pārstāv klasisko medicīnu, sūta pacientu pie homeopāta. «Katrs ārsts to dara savas kompetences ietvaros,» secina Inguna Vecvagare.

Inguna Vecvagare absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, ieguvusi otru augstāko izglītību psiholoģijā, tāpēc izpratne par pacientu psihoemocionālo stāvokli ārstei ir svarīga. «Ir bijuši gadījumi, kad pacienti nāk un saka – ziniet, dakter, es nesaprotu, kas man vairāk palīdzēja – saruna vai tie graudi,» pasmej ārste. Daudziem cilvēkiem palīdz izrunāšanās, kas varbūt pie klasiskā ārsta nav bieži sastopama prakse.

Prieks rada prieku

Smagi pacientu saslimšanas gadījumi Ingunu Vecvagari iztukšo vienmēr, un sava līdzjūtības deva tiek tērēta. Taču dakteri dzīvot un strādāt iedvesmo veiksmīgie gadījumi. Kādu rītu atskanēja zvans no pacientes, kura pēc izslimota garā klepus, ieguva nopietnu vairogdziedzera saslimšanu. Pēc viena mēneša homeopātiskās ārstēšanās analīzes uzrāda ļoti labus rezultātus. «Izdzirdot šādas ziņas, visu atlikušo dienu gribas smaidīt,» teic Inguna Vecvagare. «Labie darbi dara mani dzīvu,» smaidot saka ārste.

Ārste cer, ka homeopātija arī nākotnē būs paralēla nozare kopā ar visām medicīnas metodēm un jaunākām tehnoloģijām. «Homeopātija noteikti attīstīsies, un nākotnes izredzes ir spožas,» teic Inguna Vecvagare. Homeopātija operē ar citiem medikamentiem, bet visās citās nozīmēs – darbā, attieksmē un atbildībā – atšķirības nav.

***

Der zināt:

• Homeopātija ir medicīnas nozare, kuru raksturo divas galvenās pamatlietas. Pirmā – homeopātijā izmanto mazas preparātu devas. Otra homeopātiju raksturojošā lieta ir tāda, ka slimības ārstēšanas taktikā ņemts vērā līdzības princips. Tas nozīmē, ka viela, kura toksiskā devā pacientam spēj izraisīt līdzīgus simptomus, mazās devās slimības izpausmes spēj ārstēt. Princips nosaka, ka tas, kas izraisa slimības simptomus, arī pats tos izdziedēs. Taču ar piebildi – koncentrāta devai jābūt mazai.

• Homeopātijas pamatdoma ir tā, ka slimības simptomi nav pati slimība, bet gan reakcija uz traucējošiem faktoriem. Konkrētās saslimšanas izpausmes norāda, ka cilvēka organisms pats vēlas izveidot līdzsvaru.

• Konkrētā ārstniecības metode necenšas likvidēt saslimšanas simptomus, bet gan pamudināt ķermenim aktivizēt pašam savus resursus, lai varētu pašizārstēties.