Vakara Ziņas

14. septembrī mūžībā devās daudzu iemīļotā rakstniece un žurnāliste Monika Zīle (1941–2023). Par to sociālajā tīklā «Facebook» pavēstīja viņas meita, rakstniece Baiba Zīle, publicējot ļoti aizkustinošus atvadu vārdus: «Māmiņ! Tev vairs nekas nesāp, un tagad Tu esi gaišumā. TUR noteikti ir labi. Monika Zīle. 20.07.1941.–14.09.2023.» Pie šī ieraksta gan vakara gaitā, gan nākamajās dienās bija lasāms ļoti daudz sirsnīgu atmiņu un atvadu vārdu, atminoties gan viņas īpašās receptes, grāmatas, gan padomus jaunajiem un jau esošajiem žurnālistiem, gan aizraušanos ar Taro kāršu likšanu un lasīšanu.

 Kopumā jau no paša sākuma ļoti spēcīga un ar enerģiju bagāta diena. Šis ir laiks, kad lauzīsies ārā visdziļākās un apslēptākās lietas cilvēkos, kas krājušās gadiem vai pat gadu desmitiem.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Pēc vakardienas vētras un nestandarta situācijām nāk laba atveseļošanās un enerģijas akumulācijas enerģija. To, protams, jāmāk pareizi realizēt – tieši tāpat kā jebkurš ārstniecības process ir jāveic, konkrēti lietojot vajadzīgās «aktīvās vielas» un pareizā apjomā. Pēc principa – viens bultas šāviens un viens trāpījums.

Teātrī ar vissarežģītāko vārdu, teātra trupā «Kvadrifrons» top izrāde, ko iedvesmojusi teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas grāmata «Artūra Skrastiņa Spogulija».

«Ja pavisam godīgi, zem manas nopietnās ārienes slēpjas pavisam vienkārša un mīļa meitene, kura ļoti grib patiesu siltumu,» saka pazīstamā influencere un skaistuma karaliene Diāna Kubasova.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas pusē, Ķīpsalā, jau vairāk nekā desmit gadus ir, iespējams, vislabāk paslēptais muzejs Rīgā – Lipkes memoriāls, kas izveidots un uzcelts par ziedotāju līdzekļiem. Memoriāls ir uzcelts par godu Žanim Lipkem, kurš 2. pasaules kara laikā speciāli izraktā deviņus kvadrātmetrus plašā bunkurā desmitiem ebreju izglāba no nāves. Piemiņas vietu nav nemaz tik viegli atrast, jo to nevar redzēt ne no Daugavas, ne arī no apkārtējām ieliņām. Memoriāls ir kļuvis plaši pazīstams, pateicoties tā direktorei Lolitai Tomsonei, kura pašaizliedzīgi jau desmit gadus rūpējas par memoriāla esamību, tā popularizēšanu Latvijā un pasaulē. Lolita ir ne tikai veiksmīga un profesionāla muzeja krājuma uzturētāja, bet arī aktīva pilsone, kas nestāv malā, bet aktīvi iesaistās sabiedriskajos un politiskajos notikumos Latvijā. 

«Šī fotogrāfija man ir ļoti mīļa, jo tajā redzami divi  man tuvi cilvēki – mans dzīvesdraugs un dzīvesbiedre – daktere Ilze Aizsilniece, un ļoti labs un sens draugs Rikards Berugs, kurš ļoti ilgus gadus nodzīvoja Latvijā, bet pašreiz kļuvis par viesnīcas īpašnieku Svanetijā Gruzijā,» par savu izvēlēto fotogrāfiju stāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.  

«Ja bērnībā galvenais ir dāvanas, kas dzimšanas dienu padara par īpašu, tad nu jau es esmu tādā vecumā, ka man jāvēl laba veselība. Pārējais viss būs,» saka Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Liepa. 17. septembrī viņš svinēja savu 45. dzimšanas dienu.

Kas kopīgs Vācijas federālās zemes Saksijas galvaspilsētai Drēzdenei ar Rīgu? Izrādās, abas ir aptuveni viena vecuma – Drēzdenes vārds rakstveida avotos pirmoreiz minēts 1206. gadā. Arī drēzdeniešus un rīdziniekus laika gaitā vienojis ne viens vien kopējs projekts, no kuriem savdabīgākais, šķiet, bija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad Rīgā atvēra plašu veselības kopšanas izstādi. Kurš laipni aizdeva eksponātus? Vācijas higiēnas muzejs Drēzdenē. 

Jauno sezonu Latvijas Nacionālais teātris septembra vidū sāks ar muzikālās satīras «Spēlēju, dancoju» jauniestudējumu, kas ir režisora Elmāra Seņkova un dramaturģes Justīnes Kļavas kopdarbs. Izrādes dramaturģe Justīne Kļava par jauno izrādi teic: «Kāds ir mākslinieka uzdevums laikā un vietā, kur augstāko sociālo statusu sabiedrībā ieņem ierēdņi? Kā saglabāt brīvību un uzticību radošiem ideāliem pasaulē, kura nopeļ uzdrīkstēšanos, bet atalgo darba imitāciju? Vai mākslinieks būs gatavs maksāt cenu, lai mainītu pastāvošo lietu kārtību? Ja jā, vai tas būs tā vērts? Šie ir jaunās «Spēlēju, dancoju» versijas centrālie jautājumi.»

«Kas notiek ar cilvēka dvēseli un psihi, kad viņš nonāk ekstremālos apstākļos? Cilvēcības tēmai būs veltītas vismaz trīs šīs sezonas izrādes,» atklāj Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs.

Televīzijas un radio personība, humoriste Baiba Sipeniece-Gavare ir piekritusi piedalīties jaunā TV šovā un atklāt to savu pusi, ko ikdienā slēpj un negrib, lai kāds par to vispār zina.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Mīlestības man ir ļoti daudz, un bērni – tā ir laime. Tāpēc dzimšanas dienā man novēliet veselību, veiksmi un izturību,» saka teātra un kino aktieris Rihards Lepers. 12. septembrī viņš svinēja savu 38. dzimšanas dienu.

Pasaulē par rokmūzikas celmlaužiem uzskata grupas «Bītli» un «The Rolling Stones», Latvijā tie ir leģendārā grupa «Līvi». Lai arī rokmūzikai šobrīd neklājas viegli, jo tā ir nedaudz pabērna lomā, Latvijas Rokmūzikas asociācijas vadītājs ar ekonomista izglītību Uģis Higo Glāzītis jau sešus gadus nodarbojas ar Latvijas roka popularizēšanu un attīstību. Lai arī sākums nebija viegls, tagad ir izveidota interneta vietne, kur var iepazīties ar jaunākajām ziņām par rokmūziku, klausīties roka radio staciju ar Latvijā radītu rokmūziku un ikviens, kam sirdī svēts ir roks, piedalīties un atbalstīt rokmūziku.

3. septembrī savā teātrī–džeza klubā «Hamlets» 74. dzimšanas dienu radoši dzirkstošā atmosfērā un savu vistuvāko cilvēku un vislabāko draugu pulkā svinēja populārais teātra un kino aktieris, režisors un pedagogs, nemainīgi vīrišķīgi šarmantais Rolands Zagorskis-Rolands. »Vakara Ziņām« bija ekskluzīva iespēja būt klāt viņa svētku dienā un saskandināt glāzes uz jubilāra veselību.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Aktieris un režisors Gundars Silakaktiņš stāsta, ka viena no viņa mīļākajām fotogrāfijām, kurā viņš redzams kopā ar savām abām meitām Justīni un Madlēnu, tapusi 2013. gadā Parīzes Disnejlendā.

Mākslinieces Daces Lankas roku un arī fantāzijas darbs ir pašlaik plašu popularitāti ieguvušā Hoijeres viesu nama jeb 17.–19. gadsimta interjera muzeja darbinieku košie seno gadsimtu kostīmi. Pati viņa atzīst, ka tas bijis ļoti interesants darbs un nevarētu neko dzīvē darīt monotoni. Dace sadarbojas arī ar tautas teātriem – top kostīmi un skatuves iekārtojums. Arī šī nodarbe māksliniecei ir sirdij ļoti tuva. Tāpat liepājniece darina šūtas drēbes lielākoties gan saviem tuviniekiem, kur arī var radoši izpausties.

Pēc trīs gadu piespiedu pauzes augustā norisinājās jau ceturtā «Fonda Līdzskaņa» sociāli radošā nometne – palīdzība tiem mūziķiem, kuri grūtos dzīves posmos ir «izkrituši» no mūzikas aprites.

«Šobrīd vācam materiālus par Latvijas iluzionisma vēsturi, kuru sūtīsim arī uz Lasvegasu leģendārajam iluzionistam Deividam Koperfīldam, bet nākamgad plānojam doties viesizrādēs uz Ameriku un Eiropu,» par saviem plāniem teic pazīstamā iluzioniste Dace Pecolli.