Oļegs Šapošņikovs: Kas notiek ar cilvēka dvēseli?
«Kas notiek ar cilvēka dvēseli un psihi, kad viņš nonāk ekstremālos apstākļos? Cilvēcības tēmai būs veltītas vismaz trīs šīs sezonas izrādes,» atklāj Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs.
Saglabāt sevi kā būtni ar dvēseli
«Likās, ka cilvēcisko seju ir gandrīz neiespējami zaudēt, ka cilvēka garīgais pienākums ir jebkuros apstākļos saglabāt savu cilvēcisko kodolu un nekļūt par dzīvnieku. Taču pēdējā laikā aizvien biežāk tiek novērots, ka politiķi un arī ierindas iedzīvotāji cilvēcību diezgan viegli sevī izkauj. Kā saglabāt cilvēcību sarežģītos apstākļos, un kas notiek, kad tā zūd? Tās ir tēmas, kas būs klātesošas vairākos šīs sezonas iestudējumos. Lai arī tās sabiedrībā diez vai kaut ko mainīs, par šīm tēmām runāt ir kļuvis ļoti svarīgi,» uzskata Oļegs Šapošņikovs.
Pirmā no tām būs izrāde «Pamiers» - ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugas iestudējums, kas balstīts uz reāliem notikumiem. Lugas autoru šī darba uzrakstīšanai iedvesmoja reāli notikumi, kad 2014. gadā Doneckā pamiera laikā abu karojošo pušu karavīri remontēja karadarbībā bojātos māju jumtus. Arī izrādē nesamierināmiem ienaidniekiem kopīgiem spēkiem jāatjauno tas, kas pašu rokām sagrauts.
«Šī luga parāda to labāko iespējamo variantu, kuru ir spējīgs izvēlēties katrs no mums - neskatoties uz apstākļiem, saglabāt sevi kā būtni ar dvēseli, prātu un sirdi. Un lugā tas notiek, pat neskatoties uz kara apstākļiem un varoņu attaisnojamo naidu vienam pret otru. Kaut šī tēma ir sarežģīta un pat sāpīga, izrāde varētu sanākt gaiša un stiprināt mums tik vajadzīgo cerību,» domā Oļegs Šapošņikovs. Iestudējumu krievu valodā (ar tulkojumu latviešu valodā titros) iestudē režisors Māris Korsiets, un tās pirmizrāde plānota 6. oktobrī.
«Tā ir luga par to, kā pretinieki, pateicoties neilgajam pamieram, kopīgajam darbam un, iespējams, arī sievietei, kurai viņi visi palīdz, spēj ieraudzīt savā ienaidniekā cilvēku un izveido pat draudzīgas attiecības. Taču visi labi saprot, ka pēc šī pamiera viņiem būs jāatgriežas katram savā barikāžu pusē,» piebilst jauniestudējuma režisors Māris Korsiets.
Vēl nebijis eksperiments
Pavisam drīz darbu pie sava pirmā iestudējuma Daugavpils teātrī sāks režisore Liena Šmukste, dramaturģisko materiālu šai izrādei radīs Agnese Rutkēviča. Šarmantu sieviešu komandā top stāsti par sieviešu likteņiem un viņu dvēseļu dzīlēs klusībā mutuļojošo.
«Pie klusiem ūdeņiem» būs režisores Lienas Šmukstes pirmais iestudējums Daugavpils teātrī, un tā pamatā ir latviešu prozas karalienes Regīnas Ezeras stāsti. Izrāde veidota kā ceļojums pa teātri un četru sieviešu likteņiem, katrai varonei atvēlot savu telpu, kurā dalīties ar savu stāstu par mīlestību, vientulību un sapņiem un ar katras atmiņām par kopīgi pavadītajām dienām pie kāda ezera klusajiem ūdeņiem.
«Regīnas Ezeras stāsti mani uzrunāja ar valodu, vieglumu, ar kādu autore raksta par smagiem sieviešu likteņiem. Nepazaudējot humora devu. Ezeras valoda spēj uzburt situāciju, un, klausoties vai iztēlojoties, ir viegli situāciju uzburt iztēlē. Ezera ir brīnišķīga autore,» saka jauniestudējuma režisore Liena Šmukste. Pirmizrāde - 28. oktobrī.
«Tas būs mūsu teātrī vēl nebijis eksperiments. Izrāde-ekskursija pa teātri un sieviešu likteņiem, kurā skatītāji tiksies ar katru no izrādes varonēm citā teātra telpā, tostarp nokļūs arī teātra aizkulisēs,» piebilst teātra direktors.
Par neremdināmu varaskāri
Sezonas pirmajā pusē skatītāju vērtējumam tiks nodota arī izrāde «Makbets» Oļega Šapošņikova režijā. Tā top sadarbībā ar britu pedagogu, aktieri un režisoru Polu Gudvinu.
Izrāde, kas tika lolota ilgāku laiku, jo sākotnēji bija iecerēta kā aktieru diplomdarbs, 22. novembrī piedzīvos pirmizrādi jau kā pilnvērtīga repertuāra izrāde. Tas būs stāsts par neremdināmu varaskāri, kas saindē prātu un iedzen aizvien dziļāk necilvēcības purvā.
«Šekspīra «Makbets» atspoguļo citu galējību - cilvēks, kura rokās nonāk vara, zaudē kontroli pār sevi, nespēj saglabāt cilvēcisku veidolu un kļūst par monstru. Diemžēl šādus piemērus, kad vara cilvēku padara par troglodītu, varam novērot arī mūsdienu realitātē,» piebilst režisors Oļegs Šapošņikovs, piebilstot, ka iestudējumā piedalīsies teātra jaunie aktieri, kuri šovasar absolvējuši Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas izglītības programmu «Teātra māksla».
Starp citu, teātris ir sarūpējis lielisku iespēju Šekspīra cienītājiem: rudenī «Makbetu» Daugavpils teātrī varēs nobaudīt divās versijās - 12. oktobrī Pols Gudvins nospēlēs savu monoizrādi, savukārt 22. novembrī jau notiks Daugavpils teātra iestudējuma pirmizrāde. Izrāde būs angļu un krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros.
Par mīlestību, meliem, nodevību
Decembrī, laikā, kad cilvēkos atdzimst ticība brīnumam, režisors Ivars Lūsis iestudēs romantisku komēdiju latviešu valodā par divām vientuļām sirdīm, kurās dzimst siltas jūtas, kamēr aiz loga plosās nežēlīgs putenis. Sniega gūstekņus izspēlēs pats režisors un aktrise Jūlija Ļaha. Izrādes pamatā ir angļu dramaturga Pītera Kviltera luga «Snowbound».
Savukārt 2024. gada sākumā pirmizrādi piedzīvos vērienīga kustību un skaņu izrāde pēc Horasa Makoja romāna «Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?» («They Shoot Horses, Don't They?») motīviem. Tās idejas autore un horeogrāfe ir Irina Bogeruka, un viņa sola, ka izrāde demonstrēs dejas, skatuves kustības, vokāla un aktierspēles sintēzi.
Izrāde atspoguļos Ameriku Lielās depresijas laikā, kad apkārt valdīja bezdarbs un nabadzība un cilvēki bija gatavi uz visu, lai kaut nedaudz nopelnītu. Arī piedalīties diennaktīm ilgā deju maratonā. Izrāde par cilvēku vājībām, kuras īpaši spilgti izpaužas sarežģītās situācijās. Par meliem, bailēm, nodevību, godkāri un mīlestību, kas spēj to visu pārvarēt.
«Būs atspoguļoti dažādi ceļi, kurus izvēlas iet izrādes varoņi, nonākot nepārvaramos apstākļos. Kāds izvēlas cīņu, lai nepārvērstos par dzīvnieku - nodzītu zirgu; kāds par dzīvnieku tomēr pārtop, nespēdams cīnīties par sevi; un vēl kāds, nevēloties vai nespējot tālāk cīnīties, pārtrauc savu pastāvēšanu, saskatot šādā izejā alternatīvu cilvēcības zaudējumam,» saka Oļegs Šapošņikovs.