Rolands Zagorskis-Rolands atklāj mūžīgās jaunības noslēpumu
3. septembrī savā teātrī–džeza klubā «Hamlets» 74. dzimšanas dienu radoši dzirkstošā atmosfērā un savu vistuvāko cilvēku un vislabāko draugu pulkā svinēja populārais teātra un kino aktieris, režisors un pedagogs, nemainīgi vīrišķīgi šarmantais Rolands Zagorskis-Rolands. »Vakara Ziņām« bija ekskluzīva iespēja būt klāt viņa svētku dienā un saskandināt glāzes uz jubilāra veselību.
Tikai tuvi un īpaši cilvēki
Pateicībā par mīlestību, nesavtīgu draudzību, radošu sadarbību, iedvesmu un kopīgi piedzīvoto daudzu gadu garumā Rolandu Zagorski-Rolandu viņa jubilejā sveica gan viņa ģimene - mīļotā sieva Liene un dēls Markuss, meita Elizabete ar vīru un meitām un māsa Inese Zagorska -, gan aktrises un skatuves kolēģes Raimonda Vazdika un Esmeralda Ermale, gan mūziķi Māris Balaško un Dzintars Beitāns, gan laikraksta «Brīvā Latvija» galvenā redaktore Ligita Kovtuna, gan luterāņu mācītājs, politiķis un bijušais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, gan Rolanda audzēkņi - savulaik «Hamleta» improvizācijas teātra dalībnieki Kaspars Breidaks un Mārtiņš Daugulis, Sandra Betkere un Dace Gerasimova, kā arī topošais aktieris Kurts Mitenbergs, kurš, starp citu, izgājis «sagatavošanas kursu» pie Rolanda, šovasar ticis uzņemts Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Dramatiska teātra aktiera mākslas programmā, gan vairāki citi jubilāram tuvi un īpaši cilvēki.
Sveiciet dzīvi, ko varam baudīt!
Uzrunājot savus viesus, jubilārs bija pateicīgs ikvienam, kurš atrada laiku «vēl dzīviem esot satikties», jo, kā teicis kāds viņa draugs, «bumbas krīt arvien tuvāk»...
«Pēdējo gadu laikā ir aizgājuši daudzi mani draugi, paziņas, līdzgaitnieki… Kad nomira Uldis Stabulnieks (2012. gada 27. septembrī), es sev nosolījos, ka ne uz vienām bērēm vairs neiešu, jo negribu klausīties gaudu dziesmas krematorijā. Bet, kad šajā pavasarī (14. maijā) pēkšņi mūžībā devās Regīna Razuma, ar kuru mani saista daudz kopīgu jaunības dienu atmiņu, tostarp ne viens vien vakars Maijas Tabakas darbnīcā, kas ievilkās līdz rīta gaismai un vēl divas dienas, es aizdomājos, ka varbūt vajadzētu atvadīties… Bet tad kāds režisors man teica: «Ja neesi viņai dzīvai visu pateicis, nav jēgas vairs tur «zīmēties»…» Tāpēc paldies, draugi, ka esat, ka atnācāt! Nedrīkst tā būt, ka dzīvojam, dzīvojam un tad «satiekamies» krematorijā. Vajag piezvanīt, satikties, kaut vai it kā nejauši, uz ielas. Satikšanās prieku nevajag pazaudēt! Es šodien negaidu no jums man veltītas īpašas apsveikuma runas, vienkārši sveiciet dzīvi, ko kopā varam baudīt! Sveiciet sauli, prieku un - rudeni!» tā, patiesi laimīgs par atkalsatikšanos ar draugiem, savā dzimšanas dienā teica Rolands Zagorskis-Rolands.
Nekad netika ieslēgts televizors
Sarunā ar »Vakara Ziņām« jubilārs atklāja, ka viņa vasara pagājusi «labestīgi monotoni» - gan Gaujienā, kur viņam ir skaisti iekoptas lauku mājas, gan Berģos, kur aktieris dzīvo ar savu ģimeni, gan ciemojoties pie sava sena drauga Polijā, ar kuru sapazinušies filmas «Rallijs» (1978) uzņemšanas laikā un, viens otru regulāri apciemojot, uzturējuši draudzību visu šo gadu garumā.
Bet svētkus svinēt Rolandam iemācījuši vecāki. Varbūt svētku galds ne vienmēr bijis bagātīgi klāts, bet, kā viņš pats saka, kartupeļi vienmēr bija, mežā bija sēnes, un paēduši jau visi bija.
«Mēs vienmēr visos svētkos dziedājām, mammai bija dziesmu burtnīcas, kas tika izdalītas tiem, kuri nezināja vārdus, un mēs varējām dziedāt trīs, piecas, pat desmit stundas…»
Arī jubilāra māsa, Vidzemes koncertzāles «Cēsis» mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska atminas, ka bērnībā, svinot svētkus, nekad netika ieslēgts televizors un netika ļauts tā vienkārši sēdēt pie galda - katram bija jāizpaužas savā radošumā un visiem bija jādzied.
«Atceros, kā ar brāļiem vienmēr otrā istabā gatavojām koncerta programmu, tad gājām to pieteikt. Domāju, radošums mums ģimenē ir no tēva - viņam ļoti patika dzeja, mūzika, dziesmas. Viņš no galvas skaitīja gan Puškina, gan latviešu dzejnieku dzeju. Un, lai arī mūsu jaunākais brālis Jānis nav saistīts ar kultūras nozari, mēs visi esam radoši,» stāsta Inese Zagorska, atklājot, ka līdzīgi kā šajā vakarā - ar mūziku un dziesmām - vienmēr svinētas arī visas viņas jubilejas.
Inese arī neslēpj, ka laikā, kad Rolands kļuva slavens, bija teātra un kino slavas zenītā, viņa burtiski dievināja savu brāli, ļoti ar viņu lepojās. «Mums vienmēr bijušas ļoti labas attiecības,» viņa apgalvo, sakot, ka abi dzīvo netālu - pati ir Siguldā, Rolands Berģos -, tāpēc, kad vien abiem ir brīvs laiks, viņi priecājas viens otru satikt.
Novērtēt savu esību šai pasaulē
Bērnībā un jaunībā Rolands nesaprata, kāpēc dzimšanas dienā jubilāram vēl labu veselību, bet tagad viņš apzinās tās vērtību.
«Bet jūs varat mani apskaust, jo - veselība man ir ideāla! Un, starp mums, puikām, runājot, viss vēl notiek!» jubilārs smaidot nosaka. Aktieris patiesi ir lieliskā formā, staltu stāju, joprojām vīrišķīgi šarmants, kā allaž galants un ar veselīgu humora izjūtu.
«Tēvs vienmēr ir atkārtojis, ka jauneklīgumu ļauj saglabāt darbs ar jauniešiem, sadarbība ar jauniem cilvēkiem. «Hamleta» pastāvēšanas laikā viņš vienmēr ap sevi arī ir pulcējis jaunus cilvēkus. Man ir bijis otrādi - lai smeltos iedvesmu, esmu meklējusi par sevi vecākus, zinošākus un pieredzējušākus cilvēkus. Bet šobrīd, strādājot «Producentu grupas 7» topošā mūzikla «Zum Zum» radošajā komandā, kur esmu otra vecākā no dziedātājiem, es pārliecinos par tēva teoriju, jo patiesi šai jauno cilvēku kolektīvā es jūtos daudz jaunāka,» secina jubilāra meita Elizabete Zagorska. Pēc vairāku mēnešu prombūtnes Kanādā viņa ar ģimeni ir atgriezusies Latvijā.
«Man prieks, ka tēvs, kopš sasniedzis septiņdesmit gadu slieksni, tagad svin katru savu dzimšanas dienu. Tas nozīmē, ka viņš novērtē savu esību šai pasaulē un ir par to pateicīgs. Ja jaunībā, skrienot pēc panākumiem, iespējām un baudām, cilvēks daudz ko sev apkārt nepamana, tad, kļūstot vecākam, atklājas citas vērtības, izkristalizējas dzīves esence. Tēvs vairs nebaidās no vecuma. Vairs nebaidās būt tāds, kāds viņš ir, un baudīt dzīvi, daloties savā pieredzē ar tiem, kuri savu dzīves ceļu ir tikko sākuši. Tāpēc es novēlu tēvam dzīvot pēc iespējas ilgāk, lai pēc iespējas vairāk «izvilktu» šīs dzīves patieso esenci. Īsāk sakot, tuvoties Dievam.»
Forši piepildīts laiks
«Mēs neesam viegls materiāls,» uzrunājot klātesošos, lai sveiktu jubilāru, teica bijušie «Hamleta» improvizatori Mārtiņš Daugulis, Kaspars Breidaks un Sandra Betkere. Atminoties kopā pavadītos ļoti jautros trešdienu vakarus daudzu gadu garumā, viņi pateicās Rolandam par «mājām», ko viņš savulaik devis jaunajiem censoņiem.
«Es mācījos desmitajā klasē, katru trešdienu braucu no Ādažiem, lai desmit minūtes pabūtu uz šīs skatuves. Jo pēc desmit minūtēm Rolands man pateica, ka tas nekam neder… Bet viņš bija pacietīgs un deva man iespēju atkal un atkal, līdz apmēram pēc gada es jau spēlēju finālā,» atminas Kaspars Breidaks, «Radio SWH» balss. Viņš secina, ka savus desmit gadus ir pavadījis improvizācijā. Par aktiera profesiju gan nekad nav sapņojis, bet viss, ko viņš šodien dara, ir saistīts ar improvizāciju.
«Rolands mums visiem ir mīļš un dārgs. Savulaik tikāmies ne tikai trešdienās «Hamletā», bet arī izbraukumos - vasarā Gaujienā, kopīgi laivojot, laukos līgojot. Šodien satiekamies retāk, bet sazvanāmies, vienmēr, kad viņam ir ko pastāstīt pasaulei, es viņu gaidu pie sevis «rādžiņā», un ar prieku satiekamies arī svētku reizēs,» stāsta Kaspars Breidaks, uzsverot, ka darbošanās «Hamleta» improvizācijas teātrī bija tiešām forši piepildīts laiks.
Atrast sevī «iekšējo Rolandu»
«Kāds no filozofiem ir teicis, ka cilvēkam visa dzīve ir tuvināšanās un attālināšanās pašam no sevis. Man kaut kā tā sanācis, ka liela daļa manas dzīves ir tuvošanās un attālināšanās no Rolanda,» secina Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētājs. Viņš savā atmiņā glabā kādu epizodi no «Hamleta» aizskatuves, kad, savstarpēji čalojot un gatavojoties iziešanai uz skatuves, garām gājis Rolands un, apstājies pie spoguļa un tajā ieskatījies, tik noteicis: «Bļāviens, kāpēc es esmu tik skaists!» «Es novēlu mums visiem atrast un izkopt sevī «iekšējo Rolandu»!» tā, suminot gaviļnieku, teica Mārtiņš Daugulis.
Bet »Vakara Ziņām« Rolands Zagorskis-Rolands atklāj, ka nākamgad savu pusapaļo jubileju viņš svinēs kinoteātrī «Splendid Palace». «Varat jau ieplānot - arī nākamgad 3. septembrī ballīte būs!»