«Mīlestības man ir ļoti daudz, un bērni – tā ir laime. Tāpēc dzimšanas dienā man novēliet veselību, veiksmi un izturību,» saka teātra un kino aktieris Rihards Lepers. 12. septembrī viņš svinēja savu 38. dzimšanas dienu.
«Dzimšanas diena man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, jo tas ir iemesls sapulcēt kopā draugus un atvasarā pabūt ar savējiem. Bet, kad piedzima meitas, viņu vārda un dzimšanas dienas man kļuva svarīgākas, un tajās jau arī sapulcējas kopā visi mūsu draugi. Dzimšanas dienas viņām ir martā un aprīlī, abas vārda dienas - vasarā, kas nozīmē, ka līdz septembrim jau daudz esam svinējuši. Nav vairs jēgas pulcēties kopā, jo tāpat jau bieži esam tikušies,» smaidot stāsta Odrijas un Patrīcijas tētis, atzīstot, ka, gādājot par savas ģimenes trim meitenēm, sevi viņš ir nolicis ceturtajā plānā. .
Aktieris atklāj, ka vasarā viņš nofilmējies Karīnas Račko erotiskā dižpārdokļa «Ekstāze» ekranizējumā, kura režisors un scenārija līdzautors ir Dž. Dž. Džilindžers. «Tajā ir četras galvenās lomas, un vienā no tām esmu es,» atklāj Rihards Lepers, piebilstot, ka kinoteātros decembrī tiks demonstrēta pilnmetrāžas filma, bet pie «Go3» skatītājiem tajā pašā mēnesī nonāks arī seriāls.
Vēl aizvadītajā vasarā viņš nofilmējies pie krievu režisora Kirila Serebreņņikova, kurš savu jauno filmu veido par Aušvicas koncentrācijas nometnes galveno ārstu - «nāves eņģeli» Jozefu Mengeli, kurš nacistiskās Vācijas laikā veica ar ieslodzītajiem eksperimentus, kā arī izvēlējās, ko sūtīt uz gāzes kamerām. Visticamāk, šī filma pie skatītājiem nonāks ne agrāk kā nākamgad.
«Paralēli kino darbiem esmu iesaistījies arī TV projektā «jauns.tv», kur ar dokumentētāja interesi veidoju dažādus video stāstus - es gan režisēju, gan dažos sižetos piedalos arī pats, meklējot atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem. Satiekos «ar īstiem cilvēkiem īstās profesijās», un man patīk,» saka teātra un kino aktieris. Starp citu, uz teātra skatuves viņu varēs redzēt 14. oktobrī, kad Rīgā, VEF Kultūras pilī, tiks izrādīta režisora Valda Pavlovska veidotā dziesmu spēle «Šveiks - toreiz un tagad».
