Kas kopīgs Vācijas federālās zemes Saksijas galvaspilsētai Drēzdenei ar Rīgu? Izrādās, abas ir aptuveni viena vecuma – Drēzdenes vārds rakstveida avotos pirmoreiz minēts 1206. gadā. Arī drēzdeniešus un rīdziniekus laika gaitā vienojis ne viens vien kopējs projekts, no kuriem savdabīgākais, šķiet, bija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad Rīgā atvēra plašu veselības kopšanas izstādi. Kurš laipni aizdeva eksponātus? Vācijas higiēnas muzejs Drēzdenē.
Kāpēc Drēzdene, tās vēsture īpaši būtu pieminama tagad? Nē, ne mākslas bagātību dēļ, kas ir iemesls tās dēvēšanai par vācu Florenci vai Florenci pie Elbas. Kara dēļ. Rakstnieks Ginters Grass Drēzdenes bombardēšanu 1945. gadā no 13. līdz 15. februārim, kurā tika nogalināti aptuveni 35 000 cilvēku, daudzi desmiti tūkstošu smagi ievainoti, sakropļoti, kā arī sagrauts ap 120 000 ēku, pamatoti dēvēja par kara noziegumu. Kaut arī pilsēta atjaunota, sabiedroto armijas pastrādātā kara nozieguma sekas vēl joprojām viegli pamanāmas.
Baroka arhitektūras stilā celtais luterāņu dievnams mūsdienās kļuvis gan par Saksijas federālās zemes galvaspilsētas, gan arī miera simbolu. Kad 1743. gadā pabeidza tā celtniecību, dievnams kalpoja Romas katoļu baznīcas vajadzībām. Sabiedroto bombardēšanā Dievmātes baznīcu nopostīja līdz pamatiem; no jauna to sāka būvēt vien 1994. gadā. Drēzdenes Dievmātes baznīcu, piedaloties Angelai Merkelei un Gerhardam Šrēderam, atklāja 2005. gada 30. oktobrī. Kā izlīguma jeb miera zīmi Lielbritānija dievnamam uzdāvināja krustu.
Mākslas mīļotājus Cvingerā īpaši piesaista Vecmeistaru galerija, kur aplūkojami Rafaēla, Džordžones, Vermēra darbi, kā arī Ticiāna, Rembranta, Rubensa un citu gleznas.
Pēc Mateusa Dāniēla Pepelmaņa projekta baroka arhitektūras stilā celtā Cvingera pils tapa no 1711. līdz 1722. gadam. Viņš ēku kompleksam bija izvēlējies smilšakmeni no klints, kas atrodas netālu no Saksijas Šveices. Tas noskaidrojās, kad šo arhitektūras pieminekli sāka atjaunot, jo sabiedrotie to bija sabombardējuši par vairāk nekā 50 procentiem, turklāt sadega būves plānu rasējumi.
Kroņa vārti tāpat kā Nimfu strūklaka, Zempera galerija un Meisenes porcelāna zvans ir dārgumi, bez kuriem Drēzdenes Cvingers nebūtu iedomājams. Pēc bombardēšanas tieši Kroņa vārtus 1947. gadā restaurēja pirmos.
Tai paiet garām nav iespējams, jo opera atrodas Drēzdenes «sirdī»: starp Cvingeru un Elbu, netālu no Augusta tilta. Saksijas Valsts opera ir viens no slavenākajiem operas teātriem Eiropā, celts pēc arhitekta Gotfrīda Zempera projekta. 19. gadsimtā uz šī operteātra skatuves notika vairāku Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera operu pirmatskaņojumi. 1945. gada 13. februāra naktī ēku noslaucīja no zemes virsas, bet pēc 40 gadiem atjaunoja. Pēc Vācijas atkalapvienošanās Zempera operu pārdēvēja par Saksijas Valsts operu.
Tieši šī valdnieka laikā tika iekārtota slavenā gleznu galerija un daudzas citas vēsturiskas ēkas. Saglabājies nostāsts, ka viesību laikā valdnieks mēdzis dižoties ar savu bagātību - iztukšotos zelta traukus pavēlējis samest Elbā, taču pēc tam licis tos izzvejot atkal ārā.
Tā ir vieta, kur atrodas visvērtīgākā dārglietu kolekcija Eiropā, kas mūsdienās eksponēta divās pastāvīgās ekspozīcijās - vēsturiskajās un jaunajās zaļajās velvēs. Augusta II Stiprā laikā šos dārgumus sadalīja tematiskajās kolekcijās. 2019. gada novembrī Drēzdenes dārgumu lādi aplaupīja, zaudējumus lēsa viena miljarda eiro vērtībā. Pēc laika noziedznieki - seši vācieši - tika notverti.
Viena no iecienītākajām klasiskās mūzikas koncertu vietām Drēzdenē. Vairākkārt to līdz pamatiem nopostījuši ugunsgrēki, protams, arī bombardēšana 1945. gadā. Pasaulē popularitāti ir iekarojis Drēzdenes Krusta baznīcas zēnu koris «Dresdner Kreuzshor», kas dibināts pirms vairāk nekā 700 gadiem.
Jeb «Eiropas balkons» ir lieliska vieta nesteidzīgām pastaigām. Brīla terase ir aptuveni 500 metru gara promenāde, tā vijas paralēli Elbai starp Augusta tiltu un Karolas tiltu.
Viens no meistardarbiem, kas īpaši piesaista uzmanību, gan pastaigājoties pa Brīla terasi, gan vecpilsētas ieliņām, ir Drēzdenes mākslas akadēmija, ko grezno stikla kupols ar apzeltītu eņģeli. Asprātīgie drēzdenieši formas dēļ kupolu dēvē par «citronspiedi».
Kā saka priekšā tā nosaukums, smilšakmens tiltu, kas savieno Drēzdenes vecpilsētu dienvidos (Elbas kreisais krasts) ar jauno pilsētas daļu ziemeļos (Elbas labais krasts), būvēja Augusta II Stiprā valdīšanas laikā. Tolaik tam bija 12 arkas, mūsdienās arkas ir deviņas.