Tā saucamā „The Big Four” (vēl arī „Metallica”, „Slayer” un „Anthrax”) locekļi „Megadeth” izdevuši savu pēc skaita jau 14. studijas albumu, kas vismaz no topu viedokļa izrādījies veiksmīgākais kopš 1994. gadā izdotā diska „Youthanasia” laikiem – Amerikā tas debitēja Top 6.
Amerikāņu rokgrupas (vai precīzāk – projekta) sestais studijas albums, līdz kuram nācās gaidīt tik ilgi (sešus gadus), ka grupas fani bija jau gana izslāpuši pēc Džoša Hommes blices radītajiem garadarbiem.
Teju visos latvju brīvdabas festivālos šovasar pieteikušies arī pašmāju progresīvā roka flagmaņi „Indygo” – vēl viens iemesls, lai uzrakstītu par jau aprīlī klajā nākušo viņu jaunāko studijas albumu, kas nesaprotamu iemeslu dēļ nav guvis tam pienākošos uzmanību.
Vieni no tā saucamajiem „Sietlas viļņa” (arī „grunge”) aizsācējiem „Alice In Chains” atkal nākuši klajā ar jaunu studijas albumu, kas pirms dažiem gadiem būtu šķitusi kā sensācija – pēc vokālista Leina Steilija nāves no narkotiku pārdozēšanas 2002. gadā nešķita, ka šī komanda jebkad spēs atsākt savu darbību.
Savulaik grupa “Re:public” ar vokālistu Jānis Rībenu priekšgalā bija viena no cerīgākajām latvju jaunajām grupām – ko vērts bija kaut vai viņu 2004. gadā izdotais debijas albums “Strēlniece”, kura lielākais hits bija tituldziesma!
Kaut kad pirms daudz gadiem kolēģis Vācijā notiekošajā mūzikas festivālā „Rock Im Park” ieteica paklausīties jauno grupu „Paramore”, kuras atpazīstamākā vizītkarte ir spilgtmatainā vokāliste Heilija Viljamsa.
Viena no pazīstamākajām Somijas ekstremālās mūzikas komandām „Children Of Bodom” laidusi klajā savu astoto studijas albumu. Daudz? Ne pārāk – šī grupa taču pastāv jau divdesmit gadus!
Nācās paiet 43 (!) gadiem, lai kāds no „Black Sabbath” albumiem ieņemtu pirmo vietu britu topā (pēdējoreiz tas izdevās ar „Paranoid”) – vai kāds to spēj iedomāties?
Nedēļa pagājusi kopš The Killers koncerta Mežaparka Lielajā estrādē, bet kaislības joprojām nerimst. Nav brīnums – sen nav bijis tik nekvalitatīvi noorganizēta pasākuma.
Šis albums mūzikas ierakstu veikalā ar savu dizainu piesaistīja jau no attāluma, bet ne jau tāpēc, ka tā vāciņš būtu ļoti krāsains vai uz arī uz tā būtu attēlots kaut kas trakoti interesants – vienkārši burti „Rudimental” uzrakstīti līdzīgi tam, kā parasti sevi uz albumiem piesaka „Rammstein”.
Losandželosiešu alternatīvā roka trio „30 Seconds To Mars” (pareizāk laikam būtu „Thirty Seconds To Mars” – vismaz viņi paši uz CD vāciņa sevi šoreiz pieteikuši tieši tā) ceturtais studijas albums – iepriekš viņu kontā bija „30 Seconds To Mars” (2002), „A Beautiful Lie” (2005) un „This Is War” (2009).
Šī ārkārtīgi īpatnējā smagās mūzikas formācija, kas lepojas ar slavenā banku aplaupītāja Džona Dilindžera vārdu savā nosaukumā, radusies jau 1997. gadā, Amerikā, Ņūdžersijā.
Pat neticējās, ka šie amerikāņu „žņaudzēji” joprojām ir pie dzīvības – kaut kā nekas par viņiem sen nebija dzirdēts, lai gan, jāatzīst, ka nebija arī pamata interesēties. Taču izrādās, ka «Pinnacle Of Bedlam” ir 1989. gadā izveidotās „brutal death metal” bandas septītais studijas albums, kas seko pirms trīs gadiem izdotajam „Blood Oath”.
Iespējams, ka franču elektroniskās mūzikas dueta „Daft Punk” jaunākais studijas ripulis ir pats gaidītākais šī gada albums (vismaz pagaidām) – par to liecina arī tas, ka disks ir pirmajā vietā praktiski visu (!) lielāko valstu topos, no ASV, Lielbritānijas un Vācijas līdz pat Austrālijai.
Leģendārās grupas „Inokentijs Mārpls” ne mazāk leģendārais līderis Dambis jau gadiem dara svētīgu darbu – izlasēs apkopo dažādos latvju kaktos, nostūros un pagrabos tapušo „underground” mūziku.
Šobrīd droši vien nospiedoši lielākajai latvju tautas daļai prātā joprojām ir Līgosvētkos un Jāņos sadarītais, taču derētu nepiemirst, ka dzīve turpinās - tostarp arī muzikālā dzīve.
Savdabis ar skatuves segvārdu Šekspīrs un viņa latvju glemroka un blūzmetāla apvienība „Kiss Of The Dolls” īsā laika posmā laiduši klajā jau trešo studijas albumu (debijas ripulis „Metal Kiss” tika izdots 2011. gada sākumā, nākamajā gadā tam sekoja „I Wanna Be”), ko gan varētu dēvēt arī par grupas pastāvēšanās pirmajā piecgadē sadarītā apkopojumu.
Amerikāņu īpatnējais indīroka trio „Yeah Yeah Yeahs” pastāv kopš 2000. gada. Šo rindu autoram tas iekrita acīs (tas ir, ausīs) jau ar savu debijas albumu „Fever To Tell” (2003), bet kopsummā ar ļoti plašu diskogrāfiju šī formācija lepoties nevar: „Mosquito” ir tikai ceturtais studijas ripulis tās pastāvēšanas vēsturē, toties, spriežot pēc komerciālajiem rādītājiem, pats veiksmīgākais – Amerikas topā tas uzrāpies līdz pat piektajai vietai, kamēr priekšteči netika pat Top 10.