Losandželosiešu alternatīvā roka trio „30 Seconds To Mars” (pareizāk laikam būtu „Thirty Seconds To Mars” – vismaz viņi paši uz CD vāciņa sevi šoreiz pieteikuši tieši tā) ceturtais studijas albums – iepriekš viņu kontā bija „30 Seconds To Mars” (2002), „A Beautiful Lie” (2005) un „This Is War” (2009).
Šī ārkārtīgi īpatnējā smagās mūzikas formācija, kas lepojas ar slavenā banku aplaupītāja Džona Dilindžera vārdu savā nosaukumā, radusies jau 1997. gadā, Amerikā, Ņūdžersijā.
Pat neticējās, ka šie amerikāņu „žņaudzēji” joprojām ir pie dzīvības – kaut kā nekas par viņiem sen nebija dzirdēts, lai gan, jāatzīst, ka nebija arī pamata interesēties. Taču izrādās, ka «Pinnacle Of Bedlam” ir 1989. gadā izveidotās „brutal death metal” bandas septītais studijas albums, kas seko pirms trīs gadiem izdotajam „Blood Oath”.
Iespējams, ka franču elektroniskās mūzikas dueta „Daft Punk” jaunākais studijas ripulis ir pats gaidītākais šī gada albums (vismaz pagaidām) – par to liecina arī tas, ka disks ir pirmajā vietā praktiski visu (!) lielāko valstu topos, no ASV, Lielbritānijas un Vācijas līdz pat Austrālijai.
Leģendārās grupas „Inokentijs Mārpls” ne mazāk leģendārais līderis Dambis jau gadiem dara svētīgu darbu – izlasēs apkopo dažādos latvju kaktos, nostūros un pagrabos tapušo „underground” mūziku.
Šobrīd droši vien nospiedoši lielākajai latvju tautas daļai prātā joprojām ir Līgosvētkos un Jāņos sadarītais, taču derētu nepiemirst, ka dzīve turpinās - tostarp arī muzikālā dzīve.
Savdabis ar skatuves segvārdu Šekspīrs un viņa latvju glemroka un blūzmetāla apvienība „Kiss Of The Dolls” īsā laika posmā laiduši klajā jau trešo studijas albumu (debijas ripulis „Metal Kiss” tika izdots 2011. gada sākumā, nākamajā gadā tam sekoja „I Wanna Be”), ko gan varētu dēvēt arī par grupas pastāvēšanās pirmajā piecgadē sadarītā apkopojumu.
Amerikāņu īpatnējais indīroka trio „Yeah Yeah Yeahs” pastāv kopš 2000. gada. Šo rindu autoram tas iekrita acīs (tas ir, ausīs) jau ar savu debijas albumu „Fever To Tell” (2003), bet kopsummā ar ļoti plašu diskogrāfiju šī formācija lepoties nevar: „Mosquito” ir tikai ceturtais studijas ripulis tās pastāvēšanas vēsturē, toties, spriežot pēc komerciālajiem rādītājiem, pats veiksmīgākais – Amerikas topā tas uzrāpies līdz pat piektajai vietai, kamēr priekšteči netika pat Top 10.
29 gadus vecā dziedātāja Dona trešais soloalbums – iepriekšējie divi „Lights On” un „Lelle” tika izdoti pirms attiecīgi septiņiem un pieciem gadiem. Pa šo laiku Dons gan nesēdēja rokas klēpī salicis un piedalījās dažādos muzikālajos projektos, uz laiku viņš bija pārcēlies uz dzīvi Britu salās, taču nu ir atpakaļ ir gatavs lieliem darbiem.
Jau pēc šī albuma pirmajām smagajām taktīm rodas pamatotas aizdomas, ka šī „thrash metal” & „metalcore” grupa ir no Vācijas – pārlieku jau nu ciešas atsauksmes uz „Kreator” (ja viņi pēkšņi sadomātu skanēt, ietekmējoties no šā gadsimta prasībām) un vācu modernās metālmūzikas pārstāvjiem jūtamas „Heaven Shall Burn”.
Velsiešu rokapvienības „Stereophonics” astotais studijas albums, turklāt grupas diskogrāfija tikai aizsākās 1997. gadā, tā kā pārmest viņiem slinkumu nebūtu ne mazākā pamata.
Pēdējā laikā uz latvju mūzikas ierakstu veikaliem straumēm plūst kaimiņu zviedru saražotā smagās mūzikas produkcija, taču lielākoties tā ir melodisks „heavy metal” vai vācisks „power metal”, bet šis ir pavisam citādāks gadījums.
5. jūnijā ar koncertu „Arēnā Rīga”pirmo reizi Latvijā uzstāsies viens no visu laiku labākajiem ģitāristiem, dziedātājs un dziesmu autors Ēriks Kleptons.Mūsu reģionā viņš sniegs tikai divus turnejas koncertus – bez Rīgas vēl arī Kauņas „Žalgiris” arēnā –, sarakstā nav iekļautas pat ziemeļvalstis, līdz ar to gaidāms, ka koncertu Rīgā apmeklēs arī daudzi Kleptona talanta cienītāji no Igaunijas un pat Skandināvijas.
33 gadus vecā franču dziedātāja Zaz, īstajā vārdā Izabelle Džefruā (Isabelle Geffroy), savā dzimtajā zemē radīja īstu sensāciju jau ar debijas albumu „ZAZ” 2010. gadā.
Ar vērienīgu prezentācijas koncertu „Palladium” pagājušajā nedēļā sava otrā studijas diska klajā nākšanu atzīmēja grupa „Instrumenti”. Taču jaunais albums nebūt nav vienīgais jaunums šīs grupas dzīvē.
Ja godīgi, tad līdz šim par tādu grupu kā „Parára” bija dzirdēts tikai garāmejot un pat neiedziļinoties, vai šo projektu izveidojuši latvieši, lietuvieši vai pakistānieši. Bet vajadzēja.
Viņa Velnišķīgā Majestāte, „His Infernal Majesty” jeb „HIM”, ko vislielākajā mērā personificē šīs somu grupas velnišķīgais siržu lauzējs, vokālists Ville Valo, ir atgriezušies ar jaunu albumu.
Dons nekad nav bijis tikai „viens no”: vai tie būtu „fabrikas”laiki, viņa pirmais saldalbums duetā ar Lily, tam sekojošie „Lights On”(2006) un „Lelle”(2008), dalība „Jaunajā vilnī” vai citas lietas – viņš vienmēr spējis likt par sevi runāt. Nav šaubu, ka tā būs arī ar jauno albumu.
Šķiet, vēl pirms kāda mēneša nebūtu daudz tādu mūzikas cienītāju, kas būtu kaut ko dzirdējuši par mistisko brigādi „Laika suns” (nav izslēgts, ka arī pašlaik situācija šajā jomā nav īpaši mainījusies...), jo tā līdz šim bija sniegusi tikai vienu pusslepenu koncertu un to pašu Liepājā, „Fontaine Palace”.