„Vai tiešām viņi vēl dzīvi?!” un „Tas tiešām ir jauns studijas albums?” – tie bija divi visbiežāk dzirdētie jautājumi, šo rindu autoram jauno „Deep Purple” rokās lepni virpinot. Dzīvi gan (tiesa, ne visi...), un „Now What” tiešām ir jauns šo smagā roka leģendu studijas darbs – pēc skaita jau 19., turklāt pirmais kopš 2005. gadā izdotā „Rapture Of the Deep”.
Amerikāņu „hororrokeris”, aktieris, filmu režisors un producents Robs Zombijs (īstajā vārdā viņš saucas krietni mazāk prozaiski – Roberts Kamingss) kļuvis jau 48 gadus vecs, taču tapt mierīgāks negrasās.
Dziedātājs un dziesmu autors Oskars Deigelis nebūt nebija starp pašiem harizmātiskākajiem un atmiņā paliekošākajiem šova „OKartes skatuve 2” dalībniekiem, lai gan finālā viņš tomēr tika, tomēr tieši šis puisis ir viens no pirmajiem (cerams, ka pēdējais...), kurš no šī šova jauniešiem izdevis savu soloalbumu, turklāt bez vareno „mikrofoniešu” atbalsta.
Latvijas delegācija ar grupu «PeR» priekšgalā šobrīd jau ir Zviedrijā, kur gatavojas Eirovīzijas dziesmu konkursa galvenajiem notikumiem. Mums tie sāksies 16. maijā – tieši tad otrajā pusfinālā gaidāma Ralfa Eilanda un Edmunda Rasmaņa uzstāšanās.
Keita Neša ir tikai 25 gadus jauna angļu mūziķe, kura jau paguvusi laist klajā trīs albumus. Viņa pati komponē dziesmas, savos albumos iespēlē arī ģitāras, basu, bungas un taustiņus, turklāt vēl pati tos izdod – brīnums, ka vēl pati nesadomā arī tos visus nopirkt...
Kas mums šobrīd ir aktuāls? Pasaules čempionāts hokejā, tuvojas Eirovīzija, svētdien būs Mātes diena. Taču ir vēl kas: 12. maijā „Arēnā Rīga”uzstāsies amerikāņu dziedātājs un komponists Maikls Boltons.
Šī interesantā smagās mūzikas projekta iniciators ir vācu „power metal” grupas „Edguy” vokālists un galvenais dziesmu autors Tobiass Zammets. Ar „Edguy” ierakstīti deviņi studijas albumi, taču paralēli tam šis vīrs darbojas ar projektu „Avantasia”, kura pirmie studijas darbi nāca klajā jau šā gadsimta sākumā (ar projekta stilistiku diezgan precīzi raksturojošiem nosaukumiem - „The Metal Opera” un „The Metal Opera Part II”), bet šobrīd to skaits sasniedzis septiņus.
Savulaik „Amorphis” praktizējās „death/doom” lauciņā, vēlāk pārgāja uz „melodic death metal”, un gan tad, gan tagad viņiem vienmēr veicies – šī laikam ir pazīstamākā smagās mūzikas komanda no Somijas, protams, ja nerēķinām klaunus no „Lordiem”, bet tos neviens normāls smagmūzikas fans par pilnu neņem.
Aktīvajā apritē fantastiskās balss īpašniece Sāra Braitmena (ak, kungs, viņai jau 52!) ir kopš 1987. gada, kad uz visiem laikiem iegāja pasaules mūzikas vēsturē ar Endrjū Loida Vēbera darbu „Phantom Of The Opera”.
Ja viss noritējis pēc plāna, tad šobrīd mūsu Eirovīzijas delegācija jau ir Zviedrijā – otrdien ap pusseptiņiem no rīta grupa „PeR”un viņu pavadošā komanda uzsāka ceļu uz Malmi, kur nākamnedēļ risināsies daudz apspriestā konkursa fināls.
Pie mums šis Liverpūlē pierakstītais gotiski melanholiskā roka projekts pabija pavisam nesen – 8. martā „Antimatter” kopā ar Latvijas dziedātāju Vic Anselmo uzstājās klubā „Melnā piektdiena”, turklāt te viņi redzēti arī iepriekš.
Ja kādā krustvārdu mīklā vajadzētu atbildēt uz jautājumu „latviešu rokgrupa ar vislielāko stāžu”, tad pirmais, kas nāktu prātā, būtu pašmāju „Motorhead”, proti, „Rūsa” ar tās līderi Viesturu Polikarpu priekšgalā.
Šai grupai šobrīd daudzi paredz pagaidu Nr. 3 statusu latvju mūzikā – aiz „Prata vētras” un „Instrumentiem”, bet kas zina, varbūt viņi ar laiku apsteidz arī kādu no abiem „lielajiem”.
Šis Mančesteras duets, kura sastāvā ir divi glīti safrizēti puiši (vienam pat ir auskars kreisajā ausī, tā teikt, lai nevienam nerastos jautājumi...), šogad uzstāsies arī pie mums – 4. novembrī šī britu sintīpopa sensācija kāps uz „Arēnas Rīga” skatuves dēļiem.
Grūtas dienas gaida smagās mūzikas piekritējus: divas dienas pēc kārtas klubā „Melnā piektdiena” notiks koncerti un abās uzstāsies grupas, kuras neredzot un nedzirdot pēc tam nāksies kost pirkstos.
Kad 90. gadu beigās nelielā Velsas pilsētiņā Bridžendā (pēc apjomiem kaut kas līdzīgs mūsu Ogrei) savācās četri padsmitnieki, lai uzspēlētu roku (sākotnēji „Metallica” un „Nirvana” kaverversijas), diez vai viņi spēja pat nosapņot, cik tālu tiks. Toreiz viņu komandu sauca ne mazāk atmiņā paliekoši – „Jeff Killed John” (he, he!), taču pēc basģitārista aizmikšanas tā pajuka, lai pārpalikušie trīs plus jauns basists izveidotu „Bullet For My Valentine”.
Savulaik šie Ņujorkas rokeri ar vokālistu (un despotu raksturā) Džulianu Kasablankasu priekšgalā bija vieni no tā saucamā „garage rock revival” pamatlicējiem un tika rindoti vienā plauktā līdzās „The White Stripes” un „Black Rebel Motorcycle Club”.
Šopiektdien nebijušu projektu realizēs latvju supergrupa „Prāta vētra”: tās nupat klajā nākušo koncertfilmu „Vēl viena klusā daba” bez maksas vienlaikus demonstrēs aptuveni simt Latvijas pilsētās un novados.
Savulaik grupas „The White Stripes”, „The Strokes” un „Black Rebel Motorcycle Club” tika dēvētas par amerikāņu rokmūzikas glābējiem – tieši tās radīja tā saucamo „garage rock” paveidu, atgādinot par veco, labo 60. – 70. gadu roku un sajaucot to ar mūsdienīga skanējuma mērci.