Dons kļuvis par šahaholiķi

Dons nekad nav bijis tikai „viens no”: vai tie būtu „fabrikas”laiki, viņa pirmais saldalbums duetā ar Lily, tam sekojošie „Lights On”(2006) un „Lelle”(2008), dalība „Jaunajā vilnī” vai citas lietas – viņš vienmēr spējis likt par sevi runāt. Nav šaubu, ka tā būs arī ar jauno albumu.

Savu pēc skaita trešo studijas albumu „Signāls”Dons prezentēja pirmdien, Vecrīgas restorānā „Domini Canes” – protams, nav tās plašākās telpas, taču, ja uz pasākumu nesarastos tik daudz interesentu, tās droši vien nemaz tik šauras neliktos. Noklausoties albumā iekļauto skaņu materiālu, ir jāpiekrīt Dona menedžmenta pārstāvjiem, kas atgādina, ka „jau albuma vēstneši – singli „Signāls”, „Māsa upe” un „Par zilo kleitu”lika nojaust, ka šis jau atkal ir savādāks Dons.”

Jā, citādāks, taču tas nav pārsteigums, jo Dons aug no koncerta uz koncertu, no albuma uz albumu. „Lai cik paradoksāli tas nebūtu, albuma priecīgās dziesmas, piemēram, „Par zilo kleitu” un „Slēpiet rožu dārzus!” ir tapušas tajos brīžos, kad man ir bijis skumji - tas laikam ir veids kā es sevi uzmundrinu, bet skumjās dziesmas priecīgos brīžos. Visas dziesmas radās, kamēr es biju prom, visas bija gatavas līdz tādai stadijai, ka var tās nest uz studiju. Studija un īstais producents – Kaspars Ansons – tām atradās Latvijā, te mēs arī visas noslīpējām un pabeidzām,” tā Dons jeb Artūrs Šingirejs. Jāatgādina, ka šī albuma pirmais singls, kas vienlaicīgi ir arī tituldziesma, „Signāls” nāca klajā jau pagājušajā gadā un tika atzīts par gada vērtīgāko dziesmu Latvijas Radio „Muzikālajā bankā”, savukārt otrais singls „Māsa upe”, kas klausītājiem tika nodots šogad, ļoti īsā laika posmā interneta vietnē YouTube skatīts gandrīz 161 000 reižu. Ko par to domā pats Dons?

- Kurā tavā dzīves un darbības periodā ir tapušas šīs dziesmas? Dzīvojot šeit, divus gadus uzturoties Britu salās vai varbūt ceļojot?

- Es to laiku nemaz tā neskaitu – dziesmas tapa, kad es klejoju apkārt pa pasauli. Daļa melodiju pierakstītas esot Indijā, daļa – dzīvojot Anglijā. Bet pabeigtas tās visas vienalga ir šeit. Nav jau nekādas atšķirības, kur rasties dziesmai – tā vienkārši ir sakritība, ka konkrētā melodija iekrīt prātā tieši tajā vai citā pasaules vietā.

- Kā sākās tava sadarbība ar Ingu Bērziņu, kurš ir visu tavu dziesmu tekstu autors?

- Tā sākās jau ar [albumu] „Lelle” un turpinājās ar „Signālu”. Arī iepriekšējā albumā visām manām dziesmām tekstus rakstīja Ingus. Tev liekas, ka manai mūzikai šie teksti nepiestāv? Nezinu, es gan esmu ļoti apmierināts ar šiem tekstiem, man liekas, ka tur viss ir vislabākajā kārtībā.

- Kura no visām albumā iekļautajām dziesmām tev pašam šķiet visveiksmīgākā?

- Pat nezinu. Man katru dienu mainās personīgā topa dziesmas, jo šis albums ar to arī atšķiras, ka dziesmas nav vienā līnijā – tās ir dažādas. Es pat nevaru pateikt, kura [no šī albuma] ir mana mīļākā, piemēram, šodien tā ir „Signāls”, bet rītdien tā varētu būt arī „Brīnums”vai „Slēpiet rožu dārzus!”.

- Albums „Lights On” stilistiski bija atšķirīgāks, arī ar „Lelli”šī albuma gadījumā paralēles nevarētu vilkt – vai beidzot esi nostabilizējies savā muzikālajā virzībā?

- Es neieciklējos uz kādu konkrētu stilu – man patīk elektronika, patīk ģitāras, patīk klavieru skaņas. Nogruntēties [vienā jomā] un pateikt, ka es tagad maukšu tikai kādā konkrētā stilā... Nē, es neesmu tāds cilvēks. Man patīk eksperimentēt un radīt mūziku, kāda man pašam patīk konkrētajā brīdī.

- Esi palicis totāls šahoholiķis– albuma vāciņš izstrādāts ar šaha dēlīša dizainu, arī viena dziesma speciāli veltīta šaham.

- Jā, jo viss [albuma] ieraksts gāja caur šaha spēli. Uz šahu mani „uzsēdināja”[ģitārists Kaspars] Ansons – viņš mācēja spēlēt, es, protams, arī gājienus zināju, bet tā nopietni šai spēlei sākām pievērsties janvārī. Kā ir tagad? Neesmu nekāds meistars, bet nu – spēlējam, mācījāmies un mācamies joprojām. Apmeklēju Rīgas Šaha skolu, mans treneris Ģirts ir meistarkandidāts. Albuma vāciņa dizainu izstrādājām kopā ar „Dardedzi”, bet jau tad, kad rakstījām šo plati, man bija skaidrs, ka uz vāciņa būs šahs.

- Kā tu piespiedi Ingu Bērziņu uzrakstīt kaut ko par šahu (albumā ir dziesma „Izdrāz man zirdziņu”)?

- Es spēlēju šahu un bija tāds lūgums no manas puses, lai būtu kāds teksts par šahu, un redzi – viņš trāpīja! Tā ir viena no manām mīļākajām albuma dziesmām. Kas klausīsies šo dziesmu, sapratīs, par ko stāsts.

- Cik sapratu, tad tev pēc šī albuma ierakstīšanas palikusi pāri vesela kaudze dziesmu. Ko domā ar tām darīt?

- Jā, sākumā man vispār bija doma izlaist dubultalbumu, bet vēlāk tomēr nolēmu izdot parastu albumu, taču jau jūlijā ķeros klāt pie nākamā – tas būs kā turpinājums, „Signāls 2”. Iespējams, ka pierakstīšu arī klāt kaut ko no jauna, taču vispār man jau tagad sanāk vesels albums. Jāraksta tik iekšā!

- Kādi tev ir tuvākie koncertu plāni?

- Pagaidām lielo tūri vēl neesam izziņojuši – piektdien gan uzstāšos koncertbārā „Laternu stundā”, bet tālākais vēl nav zināms. Ir visādi pilsētu svētki, kuros piedalīsimies, tāpat ir arī citi pasākumi. Taču būs arī tūre – vasaras beigās vai rudens sākumā. Pavadošajā sastāvā pie bungām būs Rūdis, pie ģitāras – Mārcis Auziņš, pie basa – Toms Poišs. Es pats pie taustiņiem. Taču sastāvs ik pa brīdim pamainās, piemēram, [diska prezentācijas dienā] Mārcis sagrieza pirkstu, vajadzēja pat šūt, tāpēc talkā nāca Kaspars. Nav izslēgts, ka arī koncertos dažkārt būs kādas izmaiņas.

- Ja pareizi saprotu, tagad esi nogruntējies Latvijā, vairs negrasies nekur klejot?

- Domāju, ka nē. Protams, nav izslēgts, ka kaut kur kādreiz vēl aizbraukšu – derētu līdz Japānai aizbraukt vai uz Austrāliju, bet... Te ir tik daudz, ko darīt, ka neatliek laika pat domāt par braukšanu kaut kur prom. Man tepat ir labi.