Kleptonam koncerts Rīgā varētu būt viens no pēdējiem

5. jūnijā ar koncertu „Arēnā Rīga”pirmo reizi Latvijā uzstāsies viens no visu laiku labākajiem ģitāristiem, dziedātājs un dziesmu autors Ēriks Kleptons.Mūsu reģionā viņš sniegs tikai divus turnejas koncertus – bez Rīgas vēl arī Kauņas „Žalgiris” arēnā –, sarakstā nav iekļautas pat ziemeļvalstis, līdz ar to gaidāms, ka koncertu Rīgā apmeklēs arī daudzi Kleptona talanta cienītāji no Igaunijas un pat Skandināvijas.

Vai pēdējoreiz?

Savā Eiropas tūrē slavenais ģitārists Ēriks Kleptons devies, atzīmējot 50 gadus, kurus viņš kā profesionāls mūziķis pavadījis uz skatuves. Kopumā Eiropas turnejas laikā ģitārists apmeklēs 19 pilsētu, tostarp sniedzot septiņus koncertus pēc kārtas (!) Londonas karaliskajā Alberta zālē.

Šajā tūrē pie viena tiek atrādīts jaunais albums „Old Sock”, kas ir jau divdesmit pirmais (vai 23., ja pieskaita divus sadarbībā ar Bī Bī Kingu un Džei Džei Keilu tapušos ripuļus) šā ģitāras virtuoza solokarjerā. Albumā iekļautas divas jaunas kompozīcijas, kā arī dažādos mūziķa dzīves posmos iemīļotu dziesmu kaverversijas. Taču Rīgas koncertā lielāks uzsvars tiks likts uz pazīstamām dziesmām: sagaidāms, ka divu stundu ilgajā koncertā klātesošie dzirdēs tādas leģendāras kompozīcijas kā „Layla”, „Wonderful Tonight”, „Cocaine”, „My Father’s Eyes” un citas. Pēc pirmajiem Lielbritānijā notikušajiem šoviem koncertu apskatnieki slavē Ērika Kleptona virtuozitāti un uzstāšanos dēvē par „roka klasikas meistarklasi”. „Šī turneja sniedz ieskatu mūziķa mīļāko dziesmu izlasē. Kleptons muzicē tā, ka to vienkārši nav iespējams neizbaudīt. Pēc vairāk nekā divām stundām visi dodas mājās laimīgi, jo varējuši vērot absolūta ģitāras ģēnija uzstāšanos,” pēc koncerta Birmingemā savā blogā uzsvēris kāds apskatnieks.

Savai tūrei Kleptons sapulcinājis iespaidīgu mūziķu sastāvu, starp kuriem ir arī viņa ilggadējie skatuves partneri Doils Bremhols II (ģitāra), Stīvs Džordans (bungas), Kriss Steintons (taustiņi) un Villijs Vīkss (bass). Kā fona vokālistes „kleptonbenda”skanējumu stiprina Mišela Džona un Šārona Vaita. Jāpiebilst, ka prestižajam mūzikas izdevumam „Rolling Stone” 67 gadus vecais mūziķis atzinis, ka šie, iespējams, ir vieni no pēdējiem koncertiem viņa karjerā – došanās šādos tālos pārbraucienos tomēr prasa viņa gadiem pārāk lielu emocionālo atdevi.

Vienīgais pasaulē

Ēriks Kleptons ir dzīva leģenda – viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem ģitāras virtuoziem. Žurnāls „Rolling Stone” kronējis viņu par otro visu laiku labāko ģitāristu pasaulē (aiz Džimija Hendriksa), un pat neticas, ka pirmo reizi šo instrumentu topošais mūziķis paņēmis rokās 13 gadu vecumā un ģitārspēli apguvis pašmācības ceļā. «Ikviens, kurš šodien aizraujas ar ģitārspēli, Kleptonam ir parādā lielu pateicību. Viņš ir radījis ģitārspēles fundamentālo valodu, bināro kodu, ko visi izmanto līdz pat šai dienai,» uzsver „Rolling Stone”. Kleptons ir vienīgais mūziķis, kas uzņemts Rokenrola slavas zālē trīs reizes: vienu reizi kā solists, bet divas – kā grupu „The Yardbirds” un „Cream” dalībnieks. Viņa kontā ir 18 prestižās „Grammy” balvas, turklāt savā dzimtenē mūziķis ir apbalvots ar Britu Karalistes ordeni, ko pasniedz par īpašiem sasniegumiem nācijas labā.

Ēriks Patriks Kleptons dzimis 1945. gada 30. martā nelielā angļu pilsētiņā Riplijā. Viņa mammai Patrīsijai bija tikai 16 gadu, savukārt tēvs, 24 gadus jauns kanādiešu karavīrs, nozuda savas dzimtās zemes virzienā uzreiz pēc puikas piedzimšanas. Mazo Ēriku audzināja vecmāmiņa un viņas otrais vīrs, turklāt zēnam tika iestāstīts, ka māte ir viņa māsa, bet vecmāmiņa ar vectētiņu – māte un tēvs, tas ir, patēvs... Neskatoties uz tik daudzsološubērnību (viņa īstā māte drīz vien apprecējās ar citu kanādiešu kareivi un pārcēlās dzīvot uz Vāciju), Kleptons skolā nebija ne huligāns, ne grūtgalvis, tiesa, neizcēlās arī citās jomās. Mūzika viņam patika, bet ģitāru Ēriks sākotnēji pat negribējis spēlēt – pirmajam instrumentam esot bijušas reti draņķīgas stīgas –, to viņš apguva pašmācības ceļā pusaudža gados, klausoties savā kasešu magnetofonā blūza ierakstus un atspēlējot dzirdētās dziesmas tikmēr, kamēr spējis tās nospēlēt, vismaz pēc paša domām, tāpat kā oriģinālā.

Nelabojams blūzmenis

Jau 16 gadu vecumā Kleptons spēlējis pietiekami labi, lai viņu pamanītu gan klausītāju, gan mūziķu aprindās. Pirmā ģitārista grupa bija britu r&bizpildošie „The Roosters”, taču tā pieminama tikai biogrāfiskās atskaites nozīmē. 1963. gadāKleptons pievienojās blūza grupai „Yardbirds”, un tas gan bija vērā ņemams kolektīvs, kuram turklāt vēl arī paveicās tādā ziņā, ka viņi tika „Rolling Stones”atbrīvotajā vietā tolaik populārajā Ričmondas klubā „Crawdaddy”. Protams, tas bija tikai atspēriens tālākajai karjerai, lai arī neslikts – pēc tam grupa sevi labi pierādīja ar vairākiem veiksmīgiem albumiem un hitiem. Starp citu, „Yardbirds”laikos dzimusi arī Kleptona iesauka „slowhand”jeb „lēnā roka”. Par tās izcelsmi gan ir divas versijas. „Yardbirds”ritma ģitārists Kriss Dreja atminas, ka Kleptons, ja koncerta laikā pārtrūkusi stīga, vienmēr palicis to mainīt uz skatuves, bet publika šīs pauzes aizpildījusi ar tā sauktajiem lēnajiem aplausiem jeb „slow handclap” – šos vārdus apvienojot, arī radusies minētā iesauka. Otra versija ir daudz vienkāršāka – tā Kleptonu sākuši saukt, pateicoties viņa manierei pagarināt ģitārskanējumu, ar labo roku ievibrējot stīgas. Fanātiskais blūza cienītājs Kleptons grupu pameta 1965. gadā, kad pārējie sāka virzīties uz komerciālākas mūzikas pusi.

Pēc „Yardbirds”ģitārists kādu laiku spēlēja pie Džona Meijola un viņa „The Bluesbrakers”, bet pēc tam sekoja „Cream”periods – šajā grupā viņš spēlēja kopā ar basistu Džeku Brjūsu un bundzinieku Džindžeru Beikeru. Šķiet, ka tieši ar darbošanos šajā supergrupā (tolaik gan tāds jēdziens laikam vēl nebija pat izdomāts) Kleptons guva lielāko atpazīstamību: blūza un roka miksli spēlējošais trio 60. gadu beigās bija ārkārtīgi populārs. Kleptonam gan popularitāte nekad nav gājusi pie sirds – viņam tā nodrošināja tikai iespēju spēlēt mūziku un nopelnīt ar to naudu, tāpēc ģitārists bieži pat nevēlējās, lai viņa vārdu speciāli izceltu kādu konkrētu grupu sakarā. Tā bija gan ar „Blind Faith”, gan „Delaney And Bonnie And Friends”, gan „Derek And The Dominos”, gan vēl daudziem citiem projektiem. Nu jau vairāk nekā 40 gadu ģitārists darbojas kā solomākslinieks – pirmais soloalbums nāca klajā 1970. gadā. Kā viesmūziķis viņš sadarbojies ar, šķiet, visiem šīs mūzikas pasaules varenajiem, sākot no Džona Lenona, Džordža Harisona un Džimija Peidža, līdz pat... visiem pārējiem.

Alkohols un traģēdijas

Arī Ērika Kleptona privātā dzīve lielā mērā cieši savijusies ar mūziku – viena no viņa veiksmīgākajām dziesmām „Layla” (1970) veltīta ģitārista labākā drauga, „The Beatles” dalībnieka Džordža Harisona sievai Patijai, kuru var uzskatīt par Kleptona mūža mīlestību. Šī sieviete vēlāk tiešām aizgāja no leģendārā bītlaun kļuva par Kleptona sievu (interesanti, ka šis fakts nekādi netraucēja abu mūziķu draudzībai) – abi apprecējās 1977. gadā, tomēr pēc 11 gadiem izšķīrās. No skata tik lēnīgais Kleptons gan pamanījās savu mūža mīlu piekrāpt ar fotomodeli un „Mis Itāliju ’80”Loriju del Santo, kurai no viņa 1986. gadā piedzima dēls Konors. Šajā sakarā Kleptona dzīvē ierakstāms viens no visdrūmākajiem periodiem: piecu gadu vecumā puisēns nejauši izkrita no kāda Ņujorkas debesskrāpja 53. stāva loga un nositās... Kleptons šaušalīgā depresijā pavadīja vairāk nekā gadu. Ja par privāto dzīvi, tad viņš 2002. gadā apprecējās otrreiz – ar dizaineri Meliju Makeneriju no Amerikas. Abiem ir trīs meitas: Džulija Rouza (2001), Ella Meja (2003) un Sofija Bella (2005). Vēl Kleptonam ir ārlaulības meita Ruta (1985), kas dzimusi īslaicīgās attiecībās ar Ivonnu Hanu Kelliju – kādu viņa paša studijas darbinieci no Antigvas. Laulībā ar Patiju Boidu (Harisona bijušo sievu) pārim bērnu nebija.

Krietni nopietnākas attiecības nekā ar sievietēm Kleptonam gan bijušas ar dažādām apreibinošām vielām. Alkohols, kokaīns un pat heroīns – uz tām visām ģitārists ir „sēdējis”gadu gadiem. Pirmoreiz Kleptons tā pamatīgāk aizrāvās ar heroīnu 70. gados, kad šādi mēģināja aizmirsties pēc tuva drauga un teicama ģitārista Dveina Olmena bojāejas (viņš nositās ar motociklu) – no bezdibeņa toreiz glābis kolēģa Pīta Taunsenda atbalsts. Taču šādas reizes atkārtojās, tikai lielākoties jau uz alkohola bāzes – it īpaši grūts periods bija 90. gadu sākumā, pēc jau minētās dēla traģiskās bojāejas. Pašlaik gan Kleptons vairs nedzer ne piles, turklāt sniedz arī atbalstu citiem bēdubrāļiem. Piemēram, 2010. gadā Kleptons paziņoja, ka izliek izsolē visas savas 70 ģitāras, lai visu iegūto naudu (šādi salasījās 2,15 miljoni dolāru) novirzītu narkomānu un alkoholiķu rehabilitācijas centram Antigvā.