Mūzikas ierakstu recenzijas: Dons - "Signāls"

29 gadus vecā dziedātāja Dona trešais soloalbums – iepriekšējie divi „Lights On” un „Lelle” tika izdoti pirms attiecīgi septiņiem un pieciem gadiem. Pa šo laiku Dons gan nesēdēja rokas klēpī salicis un piedalījās dažādos muzikālajos projektos, uz laiku viņš bija pārcēlies uz dzīvi Britu salās, taču nu ir atpakaļ ir gatavs lieliem darbiem.

Jau šī albuma pirmie singli “Signāls” (tas nāca klāja jau pagājušajā gadā un tika atzīts par gada vērtīgāko dziesmu Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujā “Muzikālā banka”),

“Māsa upe” un “Par zilo kleitu” vēstīja, ka šis atkal būs citādāks Dons, un tā arī ir.

“Lai cik paradoksāli tas nebūtu, albuma priecīgās dziesmas, piemēram, “Par zilo kleitu” un “Slēpiet rožu dārzus!” ir tapušas brīžos, kad man ir bijis skumji, tas laikam ir veids kā es sevi uzmundrinu, bet skumjās dziesmas priecīgos brīžos. Visas dziesmas radās, kamēr es biju prom, visas bija gatavas līdz tādai stadijai, ka var tās nest uz studiju. Studija un īstais producents – Kaspars Ansons – tām atradās Latvijā, te mēs arī visas noslīpējām un pabeidzām,” informē pats Dons jeb Artūrs Šingirejs, kurš ir arī visu dziesmu mūzikas autors. Savukārt pie tekstiem strādājis Ingus Bērziņš, ar kuru Dons sadarbojas jau kopš „Lelles” laikiem. Jāatgādina, ka Ingus Bērziņa tekstus par gana labiem savulaik atzinusi gan „Prāta vētra”, gan citi latvju spices mūziķi.

Albums ierakstīts “Anson’s Laboratory”, “Mute Studija” un “Hodila Studija”, skaņas mikss un māsterings – Krišjānis Geidāns, ierakstā vēl piedalījušies Kaspars Ansons (ģitāras, ukulele, bass, elektronika), Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd (taustiņi, elektronika), Mārtiņš Elerts (ģitāras), Toms Poišs (bass), Mārtiņš Opmanis (bungas), Reinis Briģis (akustiskā ģitāra), Arnis Račinskis (ģitāra, bass), Oskars Strolse-Semerovs (blūmīzers), kā arī trio „Limonāde” jeb Ieva Katkovska, Iluta Valtere, Kristīne Tkačuka (fona vokāli).

PAR. Albums ir krietni labāks nekā uz to varēja pēc popsīgā „Signāla” uzvaras gājiena pa radiostaciju hitparādēm. Donam ir interesants balss tembrs, un šajā ripulī viņš ar to spēlējas ar pārsteidzošu vieglumu, pat draiskumu, ļaujot novērtēt visu savas balss spēku. It īpaši tas dzirdams dziesmās „Pamesto staciju suņi” un „Cietumnieks”. Savukārt no pašu dziesmu viedokļa interesantas ir jestrā „Slēpiet rožu dārzus!”, kā arī gluži vai hipnotiskās „Brīnums” un jau dzirdētā „Māsa upe”. Labi pastrādājis producents Kaspars Ansons (elektroniskais piesitiens pilnīgi noteikti ir viņa roku darbs, droši vien arī ideja par ukuleļu izmantošanu radusies šajā galvā), tāpat īpašas uzslavas pelnījis arī albuma dizaina autors Guntars Ošenieks.

PRET. Starp desmit gabaliem divi ir pilnīgi neizprotami – „Atnāks meitene, noņems melnumu” un „Paldies” lec ārā no kopējā konteksta, turklāt ne ar ko nepiesaista. Otra lieta – visu cieņu Ingus Bērziņa dzejdara talantam, taču viņa teksti kaut kā „neklājas” virsū Dona mūzikai. Pats nelāgākais piemērs laikam ir pēc paša dziedātāja šaha tēmas pasūtījuma tapušajā „Izdrāz man zirdziņu” (nē, jūs neesiet samaitāti – 90% no šo CD rokās ņēmušajiem ar pirmo reizi šīs dziesmas nosaukumu izlasa maķenīt citādāk...), taču ir arī citi piemēri.