Losandželosiešu alternatīvā roka trio „30 Seconds To Mars” (pareizāk laikam būtu „Thirty Seconds To Mars” – vismaz viņi paši uz CD vāciņa sevi šoreiz pieteikuši tieši tā) ceturtais studijas albums – iepriekš viņu kontā bija „30 Seconds To Mars” (2002), „A Beautiful Lie” (2005) un „This Is War” (2009).
Pasaulē tie kopumā pārdoti aptuveni 10 miljonu kopiju apjomā (pēdējie divi – pa četriem miljoniem katrs), turklāt grozījās kaut kur Top 10 – Top 20 rajonā, tomēr supergrupas statusu „marsiešiem” nesarūpēja. Vai jaunais albums to spēs? Grūti pateikt, taču tas, ka grupas lietas tagad virzīsies uz augšu daudz straujāk, ir droši kā „Swedbankā”. Jāatgādina, ka 2011. gada nogalē Džareds Leto (vokāls, ģitāra), viņa brālis Šenons Leto (bungas), Toms Miličevičs (ģitāra) jeb „30STM” uzstājās arī Latvijā – eh, žēl, ka toreiz viņu aptverē vēl nebija šī albuma...
PAR. Līdz šim šo rindu autors uz „30STM” daiļradi raudzījās diezgan skeptiski, bet šī gan ir manta! Kaut kas uz „Musi” pusi, tikai ne tik ļoti depresīvs (tiesa, par pēdējiem „Muse” darbiem to it kā vairs nevarētu teikt), daudzšķautņains, ar izdomu, bagātiem elektronikas efektiem un spēcīgām ģitārām, ar Džareda Leto teicamo vokālu trumpī, ar daudzām trauksmainām skaņām, kas ievelk dziesmas klausīšanās procesā kā akacī, ar veiksmīgām melodijām, ar... Oi, aizrāvos. Dziesmas seko viena otrai kā stāstā, līdz ar to albums atstāj konceptuāla darba iespaidu. Kura ir pati labākā dziesma? „The Race”! Taču uz šo godu varētu pretendēt arī citas, piemēram, „Conquistador”, „Northern Lights” vai liriskā „End Of All Days”.
PRET. Pret ko šeit iebilst, ko pakritizēt? Hmmmm... Pati pirmā albuma dziesma ir diezgan slābana, bet gan jau ir kāds iemesls, kāpēc tieši tā tiek piedāvāta kā ievelkošā.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.