Mūzikas ierakstu recenzijas: "Suffocation" - "Pinnacle Of Bedlam"

© Publicitātes foto

Pat neticējās, ka šie amerikāņu „žņaudzēji” joprojām ir pie dzīvības – kaut kā nekas par viņiem sen nebija dzirdēts, lai gan, jāatzīst, ka nebija arī pamata interesēties. Taču izrādās, ka «Pinnacle Of Bedlam” ir 1989. gadā izveidotās „brutal death metal” bandas septītais studijas albums, kas seko pirms trīs gadiem izdotajam „Blood Oath”.

Ja par „Suffocation” stilu, tad tas šai grupai nav mainījies jau kopš superbrutālā debijas albuma „Effigy Of The Forgotten” klajā nākšanas 1991. gadā – rēcošs vokāls, zibensātri ģitārsolo un ārprātīga bungu klapēšana. Tas viss kopā veidot to, kāpēc „Sufoocation” jau gadiem pamatoti tiek dēvēta par vienu no smagākajām grupām pasaulē – stilistiski kaut kas uz leģendāro „Cannibal Corpse” pusi, tikai vēl trakāk. Tiesa, grupai bijusi neliela pauze (1998 – 2002) un no sākotnējā sastāva ierindā palikuši tikai divi vīri, toties paši būtiskākie – vokālists Frenks Malens un ģitārists Terenss Hobss.

PAR. Tā saucamās „vecās nāvinieciņu skolas” piekritējiem šis ripulis patiks – brutāls bezkompromisa „zāģis” ar visām no tā izrietošām sekām. Gluži kā 90. gadu sākumā!

PRET. Nez, vai šādam metālmūzikas stilam ir daudz piekritēju? Jaunības maksimālisma gados, protams, gribējās, lai mūzika ir smagāka, brutālāka un iespējami ekstremālāka, bet tagad... Turklāt pašreizējai metālmūzikas paaudzei ir citas prioritātes. Par konkrēto „Suffocation” darbu runājot – nepiefiksējās pat tas, ka ripulis iet uz riņķi jau otro reiz, tad variet paši izsecināt, cik ļoti viens no otra atšķiras šīs grupas gabali...

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais