Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks trešdien jaunā liecībā Seima korupcijas apkarošanas komisijai noraidījis izteikumu, ka bankas "Snoras" īpašniekus savulaik mēģināts pierunāt atteikties no laikraksta "Lietuvos rytas" akcijām.
"Esmu dziļā fuktukā [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nosaukums žargonā]," situāciju pēc naudas zaudēšanas "Latvijas Krājbankā" intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" raksturo komponists Raimonds Pauls.
Lietuvas Seima korupcijas apkarošanas komisija, kas izmeklē jautājumu par Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāja un viņa vietnieka atlaišanu saistībā ar iespējamu informācijas nopludināšanu bankas "Snoras" lietā, trešdien gatavojas pasludināt savus atzinumus un likusi noprast, ka tie varētu būt pat visai sensacionāli.
Arī Rīgas dome varētu vērsties tiesā, lai atgūtu Latvijas Krājbankā palikušos vairāk nekā 13 miljonus latu. Zināms, ka Satversmes tiesā jau ir vērsušies četri cilvēki, kuri nav atguvuši Latvijas Krājbankā noguldītos līdzekļus.
Lietas virzītājs ir atzinis Latvijas Krājbanka par cietušo uzsāktajā kriminālprocesā par to, ka Latvijas Krājbankas amatpersonas rīcības rezultātā - ļaunprātīgi pārsniedzot savas pilnvaras, Latvijas Krājbankai ir nodarīts būtisks kaitējums. Kaitējums nodarīts vairāk nekā 113 milj. latu apmērā.
Ārzemju bankās ieķīlātos "Latvijas Krājbankas" līdzekļus var atgūt diezgan viegli, intervijā žurnālam "Kapitāls" norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šonedēļ atbalstīja maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics priekšlikumu sākt a/s Latvijas Krājbanka bankrota procedūru. Kreditoriem, jo īpaši nenodrošinātajiem, šī vēsts nozīmē vienu: kontos palikušo naudu, ļoti iespējams, tā arī neizdosies atgūt.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmusi apstiprināt maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, šodien preses konferencē sacīja FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.
Gada beigu satricinājumi finanšu sektorā lielā mērā ir pārvarēti un, gandrīz pilnībā noslēdzoties Latvijas Krājbankas noguldījumu kompensācijai – februāra sākumā kompensēti bija jau 313 milj. latu jeb 94% no kompensējamā apjoma, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Vairāki cilvēki, kuru vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības "Žurnāls Santa" līdzīpašniece Santa Anča, vērsušies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar "Latvijas Krājbankā" ("Krājbanka") palikušo naudu, šovakar ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
No pērnā gada 29.novembra līdz trešdienai, 1.februārim, garantētā atlīdzība "Latvijas Krājbankas" klientiem izmaksāta 313,7 miljonu latu apmērā, kas ir 94% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas, aģentūrai BNS pavēstīja bankas "Citadele" Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.
Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga. Raidījuma rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.
Parlamentāriešu apņemšanās un solījumi, ka Latvijas Krājbankas krahu izmeklējošās parlamentārās komisijas darbs vainagosies ar reāliem rezultātiem, jūk pa visām vīlēm. Komisijas locekļi sākuši jau nopietni runāt par tās likvidāciju.
No apcietinājuma atbrīvotajam bijušajam "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājam Ivaram Priedītim liegts izbraukt no valsts un tuvoties atsevišķām personām, ziņo Valsts policijas (VP) pārstāve Sintija Virse.
Optimistiskajai ziņai pat par četriem pieteikumiem atjaunot Latvijas Krājbanku (LK) seko paskaidrojums, ka te darīšana ar starpnieku solījumiem palīdzēt atrast cilvēkus, kuri varētu ieguldīt naudu LK.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma bijušo "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, žurnālistiem pavēstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Izmeklējot Latvijas Krājbankas kraha iemeslus, parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pagaidām nav izdevies iegūt atbildes par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veikto bankas uzraudzību 2011. gadā.
No pērnā gada 29.novembra līdz ceturtdienas, 12.janvāra, pulksten 10 valsts garantētā atlīdzība "Latvijas Krājbankas" klientiem izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas, pavēstīja bankas "Citadele" Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.
Uz 2011. gada 31.decembri Latvijas Krājbankas aktīvu vērtība bija 423 328 446 lati, bet bankas saistības – 562 734 473 lati. Līdz ar to bankas pašu kapitāls ir negatīvs – saistības pārsniedza aktīvus par 139 406 027 latiem.