Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas (LK) administrators ir saņēmis vismaz vienu piedāvājumu – atjaunot bankas darbību.
LK pasludināšana par maksātnespējīgu ir datēta ar pagājušā gada 23. decembri. No tā brīža sākās 30 dienu termiņš bankas sanācijas priekšlikumu izteikšanai. Likums ir traktēts tā, ka termiņa beigas iestājās nevis vakar dienas pirmajā pusē atbilstoši tam, kad Rīgas apgabaltiesa pasludināja LK par maksātnespējīgu, kā arī ne vakar darba dienas beigās, bet vakar pusnaktī. Iespējams, ka vēl kāds vai kādi bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti īsi pirms pusnakts. Pēdējos gados tas nav bijis aktuāli, bet pagājušā gadsimta 90. gados Latvijā privatizācijas pieteikumu iesniegšana minūtes un sekundes pirms iesniegšanas beigu termiņa bija modē.
Priekšlikumu saņēmējs ir juridiska persona – auditorfirma KPMG Baltics, ko tiesa iecēla par administratoru komplektā ar administratora pārstāvi – profesionālu administratoru Jāni Ozoliņu. Vakar manāms bija tikai KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis. Viņš solīja, ka KPMG Baltics šodien publiskos vismaz saņemto sanācijas priekšlikumu skaitu. Saņemto priekšlikumu vērtētājs nebūs administrators, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās jaunieceltais vadītājs Kristaps Zakulis norādīja, ka šis uzdevums jāpaveic piecpadsmit dienu laikā.
Administratora un FKTK pārstāvji nenoliedz noplūdināto informāciju, ka pirmais priekšlikums, atjaunot LK, nācis no kādas Krievijas bankas. Tā solot LK ieguldīt 38 miljonus latu un droši vien aizdot darbības atsākšanai vēl 120 miljonus latu.
Tīri aritmētiski pirmā piedāvājuma vērtība ir mazāka par LK pazudušās naudas daudzumu. LK pagājušo gadu beidza ar 205,9 miljonu latu zaudējumiem, bet tas nenozīmē, ka visi lati bankai ir vajadzīgi uzreiz, lai tā varētu atsākt savu darbību. KPMG Baltics skaidrojumā par bankas bilanci tika atgādināts, ka zaudējumus radījusi papildu uzkrājumu veidošana ne tikai tai naudai, kuru ar ķīlas līgumu palīdzību no bankas faktiski izvācis tās īpašnieks Vladimirs Antonovs, bet arī citiem kredītiem un ieķīlātajiem īpašumiem. Uzkrājumi un to radītie zaudējumi nav obligāti no bankas aizvākta nauda, bet arī aprēķini par naudu, ko banka turpmāk varētu nesaņemt. Šādi aprēķini ir signāls, cik daudz naudas bankai ir jāsaņem no tās īpašniekiem, lai aizvietotu naudu, ko tā varbūt nesaņems no saviem parādniekiem un tādā gadījumā nespēs norēķināties ar saviem kreditoriem.
LK lielākais kreditors ir Latvijas valsts Noguldījumu garantiju fonda personā. Tā prasījumu summa sasniegusi 335,5 miljonus latu, bet toties fonds atbrīvojis banku no praktiski visiem privāto noguldītāju prasījumiem. Bankas aktīvu vērtība joprojām skaitās lielāka par šo summu, bet tā nav garantija, ka aktīvu realizācija patiešām dzēsīs LK parādus pret valsti, nemaz nerunājot par parādiem Raimondam Paulam u. c. lielākajiem LK noguldītājiem. No kreditoru puses būtu drošāk atrast ieguldītāju, kas papildina LK atlikušo naudu un uzņemas to atpelnīt ar bankas darbību, ja valsts šādu darbību atļautu. Tomēr LK atjaunošana ir riskanta, ņemot vērā to, ka citas komercbankas jau ir sadalījušas LK tirgus daļu. FKTK nebūs viegli tikt skaidrībā, kā radušies nodomi uzņemties tādu risku un vai aiz tiem neslēpjas kādi citi mērķi.