Lietuvas Seima komisija iesaka atlaist iekšlietu ministru Raimundu Palaiti

Lietuvas Seima korupcijas apkarošanas komisija, kas izmeklē jautājumu par divu Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāju atlaišanu saistībā ar iespējamu informācijas nopludināšanu bankas "Snoras" lietā, ieteikusi atbrīvot no amata iekšlietu ministru Raimundu Palaiti, žurnālistus ceturtdien vakarā informējis komisijas loceklis Naglis Puteiķis.

Savukārt ministrs paziņojis, ka pats neatkāpsies.

Komisija vēl izskata jautājumu par to, vai prezidentes Daļas Grībauskaites rīcība minētās lietas sakarā nav bijusi pretrunā ar Lietuvas konstitūciju. Prezidente, kas ceturtdien svin 56.dzimšanas dienu un šobrīd uzturas Briselē, izteikusi gatavību "atbildēt uz jebkādiem komisijas jautājumiem".

Komisija uzskata, ka Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītājs Vitālijs Gaiļus un viņa vietnieks Vītauts Ģiržads, ko iekšlietu ministrs šomēnes atlaida no amata, būtu jāpieņem atpakaļ darbā, iekams prokuratūrā nebūs pabeigta pirmstiesas izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu informācijas nopludināšanu. Vienlaikus būtu jāaptur jau izsludinātais konkurss uz šiem amatiem.

Pēc Puteiķa teiktā, komisija lūgusi premjerministru Andrju Kubiļu atlaist ministru no amata. Savukārt pats Palaitis paziņojis, ka atkāptos no amata vienīgi tad, ja to darīt viņu palūgtu prezidente. Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu ministrus pēc premjera ieteikuma ieceļ un atlaiž valsts vadītāja.

Puteiķis atzinis, ka trīs komisijas locekļi pirms balsojuma grasījušies atstāt sēdi un sagraut kvorumu, ja tiks balsots par ministra atlaišanu, tomēr "ar pārcilvēciskiem pūliņiem" atrunāti no šā nodoma. Galu galā lēmums pieņemts ar vienas balss pārsvaru.

Pēc balsojuma viens komisijas loceklis tomēr atstājis sēdi, vēlāk viņam sekojis vēl viens kolēģis, līdz ar to pieņemt lēmumus attiecībā uz pārējiem jautājumiem komisija šodien vairs nav tiesīga.

Viens no komisijas locekļiem jau trešdien izteicās, ka viņiem nācies dzirdēt draudīgus izteikumus no kādas amatpersonas, kas sniegusi komisijai liecības.

Lietuvas mediju ziņās šajās dienās izskanējis pieļāvums, ka spiediens attiecībā uz abu Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāju atlaišanu nācis no prezidenta pils puses.

Kā ziņots, prezidente jau no paša sākuma nostājās iekšlietu ministra pusē, kamēr premjers norādīja, ka uzticas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienestam kā institūcijai.

Kā norādījis komisijas priekšsēdētājs Ligits Ķernaģis, komisija gatavojas uzdot prezidentei jautājumus, lai mēģinātu noskaidrot, kas viņu pamudinājis zvanīt Gaiļum un izdarīt uz viņu spiedienu.

Jau ziņots, ka Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma apturēt bankas "Snoras" darbību, bet jau dienu pirms tam laikraksts "Lietuvos rytas", kurā aptuveni 35% akciju piederēja bankai "Snoras", skandalozā publikācijā vēstīja par plāniem pārņemt valsts rokās "mazās Lietuvas bankas", sākot ar vienu no tām.

Kā otrdien komisijai atzina Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks, no "Snoras" tieši pēc šā raksta parādīšanās aizplūduši 111 miljoni litu (22,644 miljoni latu).

Izmeklējot jautājumu par iespējamo informācijas noplūdi, komisija ieteikusi Lietuvas ģenerālprokuroram Darjum Valim atlaist savu vietnieku Darju Raulušaiti, kas nav deklarējis, ka viņa sievas tēvocis ir "Lietuvos rytas" akcionārs un galvenā redaktora vietnieks.

Vienlaikus komisija savos atzinumos norādījusi, ka nevienā no uzklausītajām liecībām nav minēti nekādi argumenti, kāpēc Gaiļum un Ģiržadam būtu vajadzējis izplatīt informāciju par paredzamo "Snoras" nacionalizāciju. Turklāt šīs bankas situāciju viņi abi sadarbībā ar Lietuvas Banku un citām institūcijām vērīgi uzraudzījuši jau kopš jūnija, tādēļ varējuši par to spriest jau krietni agrāk par liktenīgās publikācijas parādīšanos.

Komisija arī uzsver, ka abu amatpersonu reputācija un augstā kvalifikācija neraisa nekādas šaubas un arī viņu vadītās institūcijas darbība vērtēta ļoti atzinīgi. Uz to savās liecībās norādījušas visas komisijas uzklausītās amatpersonas.

Līdz ar to komisija uzskata, ka abi bijušie Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāji būtu jāpieņem atpakaļ darbā.

Kā portālam "Balsas.lt" tikmēr sacījis politologs Antans Kulakausks, ir pilnīgi skaidrs, ka iekšlietu ministrs lēmumu par Gaiļus un Ģiržada atlaišanu nav pieņēmis pilnīgi viens un tikai personisku interešu dēļ, pat ja šādas intereses viņam būtu bijušas.

"Neatminos, ka pēc kāda cita skandāla būtu sekojusi tik zibenīga reakcija - (..) jau otrā dienā divi brīvi, un pilnīgi skaidrs, ka pārkāptas procedūras," viņš piebildis.

Eksperts arī paudis viedokli, ka pašā komisijā pastāv "dažādi viedokļi - un ne tikai viedokļi, jo, iespējams, šie viedokļi sakņojas atšķirīgās politiskajās un varbūt arī cita veida interesēs".