Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šonedēļ atbalstīja maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics priekšlikumu sākt a/s Latvijas Krājbanka bankrota procedūru. Kreditoriem, jo īpaši nenodrošinātajiem, šī vēsts nozīmē vienu: kontos palikušo naudu, ļoti iespējams, tā arī neizdosies atgūt.
Optimisma pilns nav arī KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, kurš pieļauj, ka naudu varētu neatgūt ne tikai nenodrošinātie, bet arī nodrošinātie kreditori. «Latvijas Krājbankas kopējās saistības pašlaik ir apmēram 560 miljoni latu. Pirmais rindā uz naudas saņemšanu ir Noguldījumu garantiju fonds. Tad seko: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (arī noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 70 000 latu), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri,» kārtību, kādā atmaksājama nauda, uzskaita O. Fīrmanis.
Atgūtā summa esot atkarīga gan no bankas aktīvu realizācijas rezultāta, gan juridisko procesu iznākuma pret atsevišķām korespondentbankām, kā arī no citu kredītu atgūšanas.
Paši kreditori ļoti šaubās, vai naudu kaut daļēji izdosies atgūt jel kādai no noguldītāju grupām. Viņi domā, ka vislielākās iespējas esot Garantiju fondam, vismazākās – nenodrošinātajiem kreditoriem, arī pašvaldībām. «Kopumā pašvaldībām Krājbankas kontos palika 15 miljoni latu. Šķiet, ka tur tie arī paliks,» uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele. Atsaucību neesot izpelnījušies arī valdībā iesniegtie LPS priekšlikumi rast īpašu risinājumu pašvaldībām. Tagad atliekot tikai viena iespēja – sniegt prasību tiesā.
Ja bankas krahs bija sāpīgs sitiens kopumā 20 pašvaldībām, tad četras no tām palika gandrīz vispār bez naudas. Viena no tām bija Dagdas novada vietvara, kurai tā bija jau otrā rūgtā pieredze – 90. gados pašvaldība pazaudēja 20 000 latu Bankā Baltija. «Nebankrotējām tikai tāpēc, ka valdība atļāva aizņemties Valsts kasē. Summa gan gada beigās jāatdod ar procentiem. Saka – ekonomējiet! It kā mēs būtu biznesmeņi,» ar rūgtumu konstatē Dagdas novada mērs Viktors Stikuts, sašutis, ka valsts pašvaldības pametusi zem tanka. Pārliecības, ka administratora atgūtā nauda tiks arī pašvaldībai, – viņam nav.
Vairākas privātpersonas nav vēl atmetušas visam ar roku. Tā darījusi arī izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča. Viņa ir to vidū, kura iesniegusi Satversmes tiesā sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu, kā arī Civilprocesa likuma neatbilstību Satversmei. Izdevniecības valdes loceklis Māris Ančs, S. Ančas vīrs, uzskata, ka sliktākais esot tas, ka kreditori nezina neko par situāciju bankā. Parasti jau, kad ierosina uzņēmuma bankrota procedūru, administrators sasauc kreditoru sapulci, taču šajā gadījumā tas nav noticis. «Iznāk tā: FKTK pati visu izlemj, pati ierosina bankrotu, nosakot, ka starp kreditoriem pirmā roka ir Garantiju fondam. Kāpēc tad tā?! Tas ir amorāli! Tad vēl nieka 20 miljoni administratoram, un viss.
***
Uzziņai
Latvijas Krājbankas kreditori
Noguldījumu garantijas fonds 60%
Valsts institūcijas 14%
Subordinētie kreditori 4%
Finanšu institūcijas 2%
Pārējie noguldītāji 20%
Avots: SIA KPMG Baltics