Optimistiskajai ziņai pat par četriem pieteikumiem atjaunot Latvijas Krājbanku (LK) seko paskaidrojums, ka te darīšana ar starpnieku solījumiem palīdzēt atrast cilvēkus, kuri varētu ieguldīt naudu LK.
Pirms mēneša LK tika piešķirts maksātnespējas statuss un administrators. Par to kļuva auditorfirma KPMG Baltics – pa visu pasauli izpletušās auditoru ķēdes locekle, kas solīja izmantot šo ķēdi, lai visā pasaulē meklētu investoru Krājbankai. Diemžēl izrādījās, ka pasaulei ir vienaldzīgas Latvijas problēmas un piedāvājumi. «Būsim reālisti,» vakar sacīja KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns. Tā nebija pamācība vispār, bet atbilde uz jautājumu, no kurienes nākuši piedāvājumi atjaunot LK. Citiem vārdiem sakot, piedāvājumi nākuši no Latvijas kaimiņzemēm, ieskaitot Krieviju, kaut arī KPMG pārstāvji rūpīgi izvairījās nosaukt piedāvātāju vārdus un juridiskās adreses. KPMG Baltics vecākajam partnerim Stīvenam Jangam atlika vienīgi apliecināt, ka KPMG esot pildījis solījumus pavēstīt visai pasaulei (protams, finanšu pasaulei) par iespējām pārņemt Latvijas vecāko banku. Tālāk sekoja S. Janga norādes uz «lielu nedrošību banku sektorā globālā mērogā».
LK pazudusī nauda ir niecīga attiecībā pret tām naudas plūsmām, kādas apgrozās pasaulē un kādas bankām nāksies norakstīt kaut vai vienas Grieķijas dēļ, tomēr tas nenozīmē, ka kāds tāpat vien dāvinās Latvijai un tieši LK vismaz 139 miljonus latu.
139 miljoni lati ir minimālā summa, kas jāiegulda LK, lai tās kapitāls atbilstu banku darbības normām, ar nosacījumu, ka kreditori neatlaiž bankai daļu no tās parādiem. A. Jurcāns atzina, ka ar normatīvu izpildi bankas darbības atsākšanai nebūs līdzēts, jo nāktos tērēt naudu arī klientu atgūšanai, bankas pārveidošanai (droši vien pārsaukšanai) utt. atkarībā no investora mērķiem un zīmola, kas celtu vai mazinātu atjaunotās LK izredzes banku pakalpojumu tirgū.
Cik varēja noprast no A. Jurcāna un S. Janga atturīgajiem paskaidrojumiem, saņemto piedāvājumu saturs ir solījumi atrast investoru apmaiņā pret to, ka kreditori samazina savas prasības pret LK. To varētu nosaukt par kārtējiem mēģinājumiem iedzīvoties uz Latvijas valsts rēķina, jo valsts prasījumi veido 74% vai pat vairāk no LK kopējām saistībām 562,7 miljonu latu apmērā. Apmēram 60% saistību ir pārņēmis Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kuru pārvalda Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās pārstāve Sanita Upleja kategoriski noliedza, ka fonds varētu kaut daļēji atkāpties no prasījumiem pret LK. Viņa atsaucās uz Noguldījumu garantiju likuma 13. panta pirmo un ceturto daļu, kas šādu darbību aizliedz. Vismaz juridiski cita lieta ir garantiju fonda zaudējumu rašanās LK bankrota dēļ.
Visticamāk, ka no LK bankrota gaidāmie valsts un pārējo kreditoru zaudējumi liedz jau šodien pievērsties bankrota procedūrai. Bankas administrators un FKTK grib parādīt citiem un sev, ka pirms LK bankrota patiešām tika veikti visi iespējamie mēģinājumi izgrozīt LK no bankrota. Šiem mēģinājumiem FKTK lūdz vēl nedēļu laika.
Šobrīd LK uzturēšanas izdevumi ir ļoti lieli, tāpēc visas procedūras ir jāveic pēc iespējas ātrāk. KPMG Baltics ir publiskojis pārskatu par bankas darbību tās maksātnespējas pirmajā nedēļā, kas sakrita ar pērnā decembra un visa gada pēdējo nedēļu. Tad iztērēts 251 tūkstotis latu – tātad ceturtdaļmiljons ar pieteikumu mēnesī iztērēt miljonu. «Negriežam dzīvu miesu,» Neatkarīgajai skaidroja A. Jurcāns. «Neatlaižam darbiniekus un neatdodam telpas, kas varētu būt vajadzīgas bankas darbības atsākšanai,» viņš turpināja.
Pagaidām bankas darbinieku pienākums ir iekasēt visu bankai pienākošos naudu par 291 miljonu izsniegto kredītu, par pārdošanai jau izliktajiem īpašumiem u.c. aktīviem. A. Jurcāns atklāja, ka aptuveni puse izsniegto kredītu nekādas problēmas nerada, bet otra puse no procentu un pamatsummu maksājumiem notiek ar kavēšanos. Te summējas valsts kopējās un Krājbankas specifiskās problēmas ar parādnieku viltībām, nogaidot, vai bankas maksātnespējas process ar bankas pārvaldnieku un/vai īpašnieku maiņu tomēr nedos iespējas daļu parāda neatdot.
Jau 2010. gada 25. augustā Neatkarīgajā rakstīja, ka «Krājbanku apsūdz dokumentu viltošanā». Avīze informēja, ka Daugavpils tiesa sākusi izskatīt Veltas Ostrovskas prasību piedzīt no LK zaudējumus, kas viņai nodarīti, ar viltotu V. Ostrovskas iesniegumu un parakstu piesavinoties viņas iemaksas pensiju fondā Astra Krājfondi. Tā droši vien bija bankas vietējās nodaļas pašdarbība, nevis bankas īpašnieka Vladimira Antonova un prezidenta Ivara Priedīša (bankas valdē no 2007. gada jūlija, prezidents no 2009. gada augusta) uzdevumu izpilde, tomēr gadījums parādīja, ka bankā nekādas kārtības nav. V. Ostrovskas savāktie dokumenti liecina, ka bankas bijušie vadītāji negribēja vai nespēja kontrolēt savus darbiniekus un noliedza acīmredzamus faktus. Pēc Valsts policijas iejaukšanās palika tikai divas iespējamības: «Vai nu Krājbankas darbinieki tomēr vilto savu klientu parakstus, vai arī pa Krājbanku klejo nevienam nepazīstami cilvēki un dara ar Krājbankas dokumentiem visu, ko vien vēlas.» Neko vairāk līdz šim nav spējusi noskaidrot ne policija, ne tiesa, kas šoceturtdien nolikusi nākamo sēdi šajā lietā.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar nolēma, ka I. Priedītim cietumā sēdēt pagaidām pietiek. Iespējams, divi mēneši cietuma slimnīcā bija pietiekami ilgs laiks, lai I. Priedītis pagūtu izpirkt savu vainu pret V. Ostrovsku, bet ne pret bankas kreditoriem kopumā. Viņiem jārēķinās, ka daudzi LK aktīvi var izrādīties sliktāki, nekā vajadzētu būt pēc dokumentiem, kuru viltošana LK bijusi nieka lieta. Citas bankas tomēr prata vai nu novērst šādas nejēdzības, vai vismaz nepieļaut, ka sabiedrība par tām uzzina. Ar LK pārveidošanu vai izputēšanu saistās cerības par Latvijas banku darbības caurmēra uzlabošanu.