Izmeklējot Latvijas Krājbankas kraha iemeslus, parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pagaidām nav izdevies iegūt atbildes par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veikto bankas uzraudzību 2011. gadā.
Līdztekus no bankas maksātnespējas administratora tiek gaidīta informācija, kas varētu norādīt uz vienlīdzīgākajiem bankas klientiem – personām, kas, iespējams, atguvušas savus līdzekļus īsi pirms bankas kraha, kad citiem tas nebija iespējams.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka FKTK ir atbildējusi uz vairākumu no aizvadītā gada nogalē komisijas iesniegtajiem jautājumiem, bet uz dažiem būtiskajiem jautājumiem, piemēram, vai un kāda uzraudzība bankā veikta aizvadītajā gadā, atbildes nav saņemtas.
FKTK pārstāvju rīcība tiks vērtēta, izpētot arī naudas plūsmu no bankas īsi pirms bankas slēgšanas. Šī informācija ir pieprasīta bankas administratoram.
«Tas ir labi zināms, ka dažiem cilvēkiem pārskaitījumus īsi pirms slēgšanas izdevās veikt, bet citiem ne, to tad arī pārbaudī
sim – vai kāds no uzraugiem par šīm atšķirībām nevarētu būt atbildīgs,» teica parlamentārās komisijas pārstāvis.
Parlamentārie izmeklētāji arī pievērsušies jautājumam par to, cik tad īsti valsts, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību naudas īsti bankā ir iesaldēts, jo šis jautājums joprojām neesot apzināts. «Latvijas Valsts radio un televīzijas centram bankā bija 20 miljoni latu, bet mēs tādu pašu summu aizņēmāmies no Starptautiskā valūtas fonda,» teica R. Naudiņš.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd visi komisijas locekļi ir vienisprātis – šai jābūt pirmajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas savu darbu beidz ar taustāmu rezultātu. Turklāt galvenais komisijas mērķis nav sodīt iespējamos pilnvaru pārkāpējus, bet, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, nepieļaut, lai līdzīga situācija varētu atkārtoties nākotnē.
Tikmēr bijušais a/s Latvijas Krājbanka prezidents Ivars Priedītis joprojām atrodas apcietinājumā un Olaines cietuma slimnīcā atgūstas no šoka, kuru pārdzīvoja, kad uzzināja – viņš tiks arestēts, neraugoties uz to, ka policijai pieteicies pats un apsolījis tai pilnīgu sadarbošanos.
Jau vēstīts, ka policija sākusi kriminālprocesu par bankas atbildīga darbinieka tīšām darbībām, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.