Lielās intervijas

Par Nacionālās apvienības (NA) iecerētajiem darbiem pašvaldībā pirms un pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un citiem politiski svarīgiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šodien galerijā Daugava atklāj mākslinieces Kristas Dzudzilo gleznu izstādi "Mīklaini kā spogulī".

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība): par izbēgšanu no «pelēkā saraksta», izglītību latviešu valodā un augstskolu reformu, par Rīgas domes vēlēšanām un Kristīnes Misānes glābšanu, par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un par latviešu leģionāru piemiņas dienu.

«Mēs esam iecerējuši...» viņš, stāstīdams par Rīgas Zooloģiskā dārza nākotnes iecerēm un plāniem, vairākas reizes saka – mēs darīsim, mūsu zoodārzs... «Nu, kāds «mūsu»,» viņš apraujas, «tagad es vairs nevaru tā teikt.» Trīsdesmit darba gadi pagājuši kā gara, bagāta diena. Ar saullēktu, ar gaismas zenītu un aiziešanu rietā. Vienubrīd ass, skops sāļums iedzeļ plakstiņos. Tad, kad Ingmārs stāsta par kāda veikala apmeklējumu pirms pāris dienām. Ar sievu iebraukuši nopirkt pārtiku, pēkšņi pie kases Ingmārs dzird: «Līdakas kungs!» Viņš pagriežas pret saucējiem: tur puslokā stāv veikala darbinieki, kādam rokās milzīga, sarkana šokolāde. «Mēs ar jums! Turieties!» veikala darbinieki cits caur citu sauc, dāvinot Ingmāram saldo kārumu. Maza, mīļa pateicība no svešiem cilvēkiem, kuri vienkārši gribēja pateikt paldies bijušajam Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājam Ingmāram Līdakam par milzīgo, pašatdevīgo darbu dzīvnieku labā. Savukārt no Rīgas pašvaldības, kas ir zoodārza īpašniece, Ingmārs nesaņems neko: nedz kompensāciju par darba attiecību beigšanu, nedz pliku paldies: 19. februārī ar Rīgas izpilddirektora Jura Radzēviča rīkojumu no valdes locekļu amatiem atstādināti Ingmārs Līdaka un Andris Morozovs. Šodien – intervija ar Ingmāru Līdaku.

Daudzveidīgs, tostarp daudzu unikālu, studiju programmu piedāvājums, multikulturāla studiju vide, cieša sadarbība ar darba devējiem, gruntīgas iestrādes pētniecībā – šie ir tikai daži no Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) raksturojošiem elementiem. Par aktuālāko universitātē plašāk stāsta LLU rektore Irina Pilvere, paužot arī pārdomas par augstākās izglītības telpā notiekošo Latvijā.

Par sievieti IKT biznesā saruna ar SIA iPro kiberdrošības eksperti un Transporta un sakaru institūta lektori Jeļenu Revzinu.

Neraugoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Kas no tā ieviešams, kas ne, kā tas ietekmēs augstskolu autonomiju, kvalitāti un absolventu nākotni, Neatkarīgās intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība).

Epidemiologi šķetina infekcijas slimību izplatības ceļus un noskaidro, kā apturēt salmonelozes vai norovīrusa izplatību bērnudārzā. Šīs ir slimības, no kurām Latvijā neviens īsti nebaidās, taču jaunais koronavīruss gan iedveš bailes. Neatkarīgā aicināja uz interviju Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru epidemiologu Juriju Perevoščikovu.

Ekonomikas ministra padomnieks, kopš vakardienas Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks intervijā Neatkarīgajai analizē iemeslus, kādēļ koalīcijā sacēlusies jezga ap Latvenergo padomes locekļu kandidatūrām; bez aplinkiem vērtē tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbību un viņa saistību ar «oligarhiem», norāda uz personām varas ešelonā, kuras ir ieinteresētas OIK saglabāšanā.

Vārdkopu personalizētā medicīna jeb precīzijas medicīna, domājams, turpmāk dzirdēsim arvien biežāk. Pasaulē tā tiek uzskatīta par vienu no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm, un plašākā izpratnē tā ir medicīniskās aprūpes pielāgošana katra pacienta individuālajām īpatnībām. Sevišķa nozīme šai pieejai ir onkoloģijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, mākslas doktors, LZA īstenais loceklis Ojārs Spārītis un viceprezidents, Latvijas Universitātes profesors, LZA īstenais loceklis, kardioķirurgs Andrejs Ērglis nemaz neslēpj, ka nākamajam LZA prezidenta amatam atbalsta profesora, LZA īstenā locekļa Ivara Kalviņa kandidatūru. Atbalstītājiem pievienojas arī ekonomikas doktore, LZA īstenā locekle Baiba Rivža. LZA prezidenta vēlēšanas notiks pavasarī, un Ojārs Spārītis atzīst, ka ir svarīgi ne tikai ievēlēt Latvijas zinātnes perspektīvu redzošu LZA vadītāju, bet arī atzīt kļūdas un enerģiski iet tālāk. Šodien par LZA nākotni Neatkarīgā sarunājas ar Baibu Rivžu, Ojāru Spārīti, Andreju Ērgli un Ivaru Kalviņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

«Protams, ka būšu Pīķa dāmas pirmizrādē Rīgā, lai gan dienu iepriekš notiek Andreja Žagara vēl viena iestudējuma – Manona Lesko – atjaunojuma pirmizrāde Maskavā,» saka Kristīne Pasternaka. Šis laiks kostīmu māksliniecei ir darbīgs un stresains, bet pirmizrādes diena ir robežpunkts, un tad ir arī pavisam citāds stress. «Pirmizrādes parasti skatos no gaismotāju būdas. Starp citu, tajā nedzird zāles reakciju, dzird tikai to, kas notiek uz skatuves.»

«Zināt, ko es domāju par mūsu lielajiem Latvijas pāviem, kuri katru savu žagu izlika tviterī, piemēram, «es tikko parunāju ar Dānijas ministru»? Es domāju, ka viņi nav pelnījuši pārstāvēt Latvijas tautu! Jo to, ko viņi dara, var nosaukt visos citos vārdos, tikai ne par darbu,» sociālajos tīklos izteicās ārpus frakcijām esošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jana Hinkova (Jana Hynková).

Kādas jaunas vēsmas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) varētu ienest tās jaunais direktors Kaspars Rožkalns, kas traucē Latvijas uzņēmēju konkurētspējai un investīciju piesaistei un kas ir mūsu priekšrocības, Neatkarīgās intervija ar K. Rožkalnu, kurš aģentūras vadībā stājās 20. janvārī, uzvarot 13 pretendentu konkursā.

Pagaidām nav precīzi konstatēts, kāds Austrumāzijas dzīvnieks ir bijis galvenais «varonis» dramatiskajā koronavīrusa (tam nule ir dots nosaukums – Covid-19) pārnesē uz cilvēku. Iespējams, ka sikspārnis, kobra vai kāda no jūras veltēm. Ķīnieši – tāpat kā daudzu Austrumāzijas zemju iedzīvotāji – minētos mošķus ēd viegli termiski apstrādātus, turklāt sanitārie apstākļi, kādos top šīs delikateses, nav ne tuvu ideāli. Ķīnas, Vjetnamas vai Taizemes tirgos mēs varam priecāties par Austrumu eksotiku, bet līdz brīdim... kad pasauli apjoņo kāds jauns, agresīvs vīruss.

Vai vienā laikā sakritušās problēmas ar dzelzceļu, ostām, Rīgas satiksmi, ceļiem ir sakritība vai likumsakarība? Kādi ir iemesli samilzušajām problēmām satiksmes nozarē, Neatkarīgās intervija ar bijušo satiksmes ministru, neilgu brīdi arī Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valdes vadītāju Anriju Matīsu.

Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi par jaunumiem ienākumu deklarāciju iesniegšanā; par VID nākotnes vīziju, galvenajiem uzdevumiem un darbības praksi. Par to, kā veidojas lielie nodokļu parādi un kā likt uzņēmējiem maksāt saviem darbiniekiem legālas algas.