Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs.
Pašlaik Saeimā tiek gatavotas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumā. Ja izmaiņas tiks pieņemtas, tad nākamgad pašvaldību budžeti zaudēs vairāk nekā 90 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti par labu valsts budžetam. Faktiski tas nozīmē, ka pašvaldībām kaut kas būs jāsamazina - finansējums skolām, ieguldījumi infrastruktūrā, kuru uztur pašvaldības, u.c. Kā šīs pārmaiņas varētu atsaukties uz Ventspili?
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale ir iecerēta ļoti radikāla. Pašvaldība kopumā zaudēs aptuveni simt miljonus eiro. Tik liels samazinājums kā tagad nekad nav bijis, tostarp arī 2008.‒2009. gada krīzes laikā. Šobrīd valsts piedāvā sociālo nodokli samazināt par 1%. Tas apmēram veido tos simt miljonus.
Savulaik Kučinska valdība sociālo nodokli par 1% palielināja, jo teica, ka pieaugums tiks novirzīts veselības budžetam. Tās ir tik dīvainas darbības, kurā loģiska izskaidrojuma nav. Un valdība labi zina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido apmēram 85% no visiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās.
Manuprāt, viņi atņem visām pašvaldībām naudu, lai pēc tam tām pašvaldībām, kuras viņiem būs pietuvinātas, pa dažādiem kanāliem varētu dot finanšu papildinājumu. Savējos viņi stutēs. Mērķis ir, lai viņi varētu nākamajās Saeimas vēlēšanās šajās pašvaldībās uzvarēt.
Viens piemērs. Kariņš ir paziņojis, ka Rīga kā tādu dāvinājumu saņems 900 miljonus. Rīgas budžets no iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas samazinājuma zaudēs apmēram 40 miljonus eiro. Viņiem šo 40 miljonu samazinājumu kompensēs ar 900 miljoniem. Līdz šim tik dāsni neviens nekad nav aplaimojis nevienu pašvaldību.
Savukārt, kas attiecas uz Ventspili, tad mums 2021. gadā nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar šo gadu, samazināsies apmēram par diviem miljoniem eiro. Bez tā vēl klāt nāks obligātais izdevumu pieaugums. Ir jāpalielina algas bērnudārzu pedagogiem, palielināsies sociālā palīdzība. Ventspilij izdevumi papildus pieaugs par 500 000, tas ir neskaitot inflāciju. Caurums 2021. gada budžetā pret šo gadu ir divarpus miljoni. Protams, līdz ar to mēs ierobežosim investīcijas un iepirkumus, tas būs pirmais, kā to kompensēsim.
Šogad visā valstī un arī Ventspilī ir pasliktinājušies nodarbinātības rādītāji. Ja 2019. gada 30. septembrī reģistrētais bezdarba līmenis Ventspilī bija 3,9%, tad šī gada 30. septembrī ‒ jau 6,1%. Ventspilī reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kā Ventspilī izjūt bezdarba līmeņa pieauguma sekas, un kādi instrumenti ir pašvaldības rīcībā, lai šīs sekas mazinātu?
Vispirms jau pašvaldība tiešās sekas izjūt kā mazākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Ventspils lielā priekšrocība ir tā, ka mums kontā ir 15 miljonu eiro lieli brīvie līdzekļi. Līdz ar to mums ir zināms drošības spilvens. Pēc Saeimas vēlēšanām es saviem kolēģiem vērsu uzmanību, ka no šīs valdības vajag gaidīt visādus brīnumus, un mēs tos arī sagaidījām. Tāpēc mēs jau pagājušajā gadā Ventspils budžetu veidojām ļoti piesardzīgi. Taču es nesaistītu šī gada bezdarba pieaugumu Ventspilī tikai ar Covid-19. Bezdarba pieaugumu radīja amerikāņu sankcijas pret valstij piederošo Ventspils brīvostu, kuras tika noteiktas pēc Latvijas valdības pasūtījuma. Pēc Latvijas valdības lūguma amerikāņi ieviesa ekonomiskās sankcijas, un tieši tas izraisīja negatīvus procesus Ventspils tautsaimniecībā un Latvijas tranzīta biznesā kopumā. Tika izveidota kaut kāda VAS “Ventas osta”, kāda nekad dzīvē nav eksistējusi. Komercbankas Ventspils brīvostas pārvaldi atteicās ne tik vien kreditēt, bet arī pagarināt kredītus.
Sekas būs jūtamas ilgu laiku. Tas, ka viena NATO valsts ievieš sankcijas pret citai NATO valstij piederošu ostu, tas, protams, ir unikāls gadījums civilizācijas vēsturē, tā nekad nav bijis. Iedomājieties, ka Tramps lūgtu Putinu noteikt ekonomiskās sankcijas pret Ņujorkas ostu! Notika kaut kas līdzīgs.
Atbildot uz jautājumu par nodarbinātības riskiem, ir jāsaka, ka mēs jau no 2000. gada rēķinājāmies, ka tik liels tranzīta nozares īpatsvars pilsētas ekonomikā ir politiski jūtīgs un bīstams. Tāpēc mēs realizējam industrializācijas politiku, kuras rezultātā nodarbināto īpatsvars apstrādājošajā rūpniecībā pieauga vairākas reizes un jau tuvākajā laikā pārsniegs transporta nozarē strādājošo īpatsvaru. Lai šo pieeju attīstītu, ir nepieciešamas jaunas industriālās ēkas. Laikā, kamēr Ventspils pašvaldība bija pārstāvēta Ventspils brīvostas valdē, mēs piedalījāmies Centrālās finanšu un līgumu aģentūras konkursā par finansējuma saņemšanu pusotra miljona eiro apmērā jaunas industriālās ēkas būvniecībai.
Diemžēl, kad Ventspils pašvaldība tika izmesta no Ventspils brīvostas valdes, jaunā valsts valde atteicās no pusotra miljona eiro finansējuma un līdz ar to atteicās arī no jaunas industriālās ēkas būvniecības, kura Ventspilij dotu pamatu jaunai ražotnei. Radītu apmēram 70 jaunas darba vietas tieši industriālajā ēkā, bet kopumā dotu apmēram 200‒250 jaunas darba vietas. Protams, šāda rīcība bremzē attīstību. Līdz šim jaunās industriālās teritorijas izveidotas brīvostas teritorijā, bet tagadējiem valdes locekļiem - rīdziniekiem ‒ ir nospļauties par kaut kādas tur Ventspils industrijas attīstību. Tagad mēs investoriem esam gatavi piedāvāt ieguldīt arī tādu rūpnīcu attīstībai, kam nav tiešas nepieciešamības būt Ventspils brīvostas pārvaldes teritorijās, lai viņi būtu neatkarīgi no jaunās brīvostas vadības aprobežotajiem lēmumiem.
Šogad Latvijā ir smagi laiki viesmīlības sektoram, kā arī izklaides un kultūras nozarei. Kā ir Ventspilī?
Ventspilī kultūras joma būtiski ir saistīta ar pašvaldības saimniecību, tāpēc Ventspilī cilvēki saņēma darba samaksu, varbūt zināmas problēmas bija tiem, kas strādāja uz līgumiem, bet arī tiem lieli kreņķi nebija. Kas attiecas uz viesmīlības nozari, skaitļi bija tādi paši kā visā Latvijā. Tie parasti ir nelieli uzņēmumi, tāpēc kopainu tas ietekmēja salīdzinoši maz, bet konkrētai ģimenei ir sāpīgi, tāpēc tas ir svarīgi.
Ventspilij svarīgākās nozares ir transports, tranzīts un apstrādājošā rūpniecība.
Ja pret valstij piederošo Ventspils brīvostu netiktu ieviestas ASV ekonomiskās sankcijas, kuras tika noteiktas pēc Latvijas valdība lūguma, tad, es domāju, mums situācija būtu ar minimālu negatīvu ietekmi.
Tas, kā ASV valdība pēc Latvijas valdības lūguma ieviesa sankcijas pret Latvijas valsts ostu, ir galvenais 2020. gada nodarbinātības problēmu cēlonis Ventspilī. Turklāt ir nodarīts arī milzīgs netiešais kaitējums. Investoriem sankcijas bija ļoti negatīvs signāls. Viņi vienmēr bija rēķinājušies ar prognozējamību, stabilitāti, solījumu pildīšanu un tamlīdzīgām lietām, kas tagad ir, ja tā var teikt, kaķim zem astes. Manuprāt, Latvijas valdība pat neapzinājās savas rīcības sekas, bet amerikāņus vispār neinformēja par to, kam pieder Ventspils brīvosta. Ir saprotams, ka bija jābūt pilnīgam idiotam, lai tādā riebeklībā ievilktu mūsu stratēģiskos partnerus ‒ amerikāņus.
Valdība īsā brīdī iznīcināja desmit gadu laikā pārbaudīto, no Rietumeiropas ‒ Roterdamas - pārņemto ostu pārvaldības modeli, lai tā vietā izveidotu pilnīgi jaunu “Ventas ostu”. Tāda “Ventas osta” nekad nav pastāvējusi. Ventspils brīvosta ir brends. To nomainīt ir tāpat, kā būtu, ja aizstātu nosaukumu “Coca-Cola” ar “mopsicola”. Protams, “Coca-Cola” nekad mūžā tā nedarītu. Tas norāda gan uz valdības absolūto nekompetenci, gan vienlaikus uz aprobežotību vai, iespējams, uz kaut kādu pilnīgu kaitniecību. Atņemt ostai tās brendu ir milzīgs, milzīgs, milzīgs noziegums.
Ventspils brīvostas valdē tagad visu nosaka Kristovskis ar Strautmani. Kristovskis pārstāv “Jauno Vienotību”, bet Strautmane pārstāv Jauno konservatīvo partiju. Rezultātā šogad Ventspils ostā kravu apgrozības kritums ir 42%. Taču Klaipēdā tajā pašā laikā kravu kritums ir tikai 1%, Rīgā ‒ 26%, bet Liepājā ‒ 14%, “Latvijas dzelzceļā” par 46%. Kopš transporta, tranzīta nozares vadību ir pārņēmuši Bordāns ar Linkaiti, viņu darbības sekas ir vienkārši graujošas.
Diemžēl šie ļaudis vēršas ne tikai pret Latvijas ekonomiku un transporta nozari, bet arī pret Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglābšanu. Ventspilī, K. Valdemāra ielā 12 ir no Krievijas impērijas laika saglabājušās darbnīcas, kurās joprojām labā stāvoklī ir saglabāti metālapstrādes darbgaldi, kas ir 60 un vairāk gadu veci. Pēc vēstures ekspertu domām, tas ir unikāls Latvijas nacionālais, industriālais kultūras vēstures mantojums. Tagad Ventspils brīvostas valde ar Kristovski priekšgalā ir pieņēmusi lēmumu pārdot šīs iekārtas ar nosacījumu, lai mēneša laikā tās tiktu izvāktas no vēsturiskās ēkas. Ja šīs iekārtas tiek pārdotas, izvācot tās no vēsturiskās ēkas, tad unikālais kultūrvēsturiskais mantojums tiek iznīcināts. Darbnīcu unikalitāte ir iekārtu un ēku kopībā. Pret šādu lēmumu iebilst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Ventspils muzejs.
23. oktobrī notika Ventspils domes sēde, un Ventspils dome kategoriski nosodīja šādu Ventspils brīvostas valdes lēmumu - iznīcināt svarīgu Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvdaļu. Ventspils dome pieprasīja Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš ir apstiprinājis četrus Ventspils brīvostas valdes locekļus ar Kristovski priekšgalā, un arī četriem ministriem, kuri ir deleģējuši savus pārstāvjus Ventspils brīvostas valdē, pārtraukt šī nozieguma realizāciju. Pašreizējai Ventspils brīvostas valdei nerūp absolūti nekas un nekas nav svēts. Manuprāt, viņu mērķis ir iznīcināt ne tikai Ventspils ostu kā transporta mezglu, bet pie reizes arī iznīcināt Ventspils kultūrvēsturisko mantojumu. Manuprāt, tā ir prātam neaptverama, vienkārši noziedzīga darbība. Mēs jau varam tikai protestēt, jo citu tiesību mums nav. Attiecīgā ēka ir brīvostas pārvaldes teritorijā un brīvostas pārvaldei nav vajadzīga. Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes kantora ēka pieder pašvaldībai, bet tajā atrodas brīvostas pārvaldes kantoris. Mēs piedāvājām brīvostas pārvaldei samainīt divas vēsturisko darbnīcu ēkas ar ēku, kurā atrodas brīvostas pārvaldes kantoris. Darījums bija saskaņots, bet tad brīvostas pārvaldes valdes locekļi ‒ rīdzinieki pēkšņi atteica un nolēma iznīcināt iekārtas.
Kā jūs kopumā novērtētu Latvijas valdības rīcību Covid krīzes laikā? Dažādām valstīm bija dažādas pieejas. Zviedrija vispār noteica minimālus aizliegumus.
Šobrīd jau ir skaidri redzams, ka pavasarī noteiktie pasākumi bija nepamatoti drakoniski. Pašlaik situācija ir daudz, daudz sliktāka. Nesalīdzināmi sliktāka nekā pavasarī. Turklāt ar lielāku neprognozējamību nekā martā, aprīlī vai maijā. Daudzi pasākumi bija neadekvāti, un tagad tas ir vairāk nekā skaidrs. Taču attaisnojumam ir jāsaka, ka visi tolaik bija liela nezināmā priekšā.
Kā jūs novērtētu ieplānoto līdzekļu izlietojumu krīzes stabilizācijai?
Izskatās, ka “Air Baltic” beigu beigās tiks ieguldīts miljards, lai dotētu tikai tos, kuri lido. Tad ir jāuzdod jautājums, kāda velna pēc?
Milzu naudu piešķir “Air Baltic”, milzu naudu piešķir “Latvijas dzelzceļam” un valsts kapitālsabiedrībām, kuras tiek slikti un neracionāli pārvaldītas. Tam aiziet lielākā daļa no Covid naudas.
Varbūt tik lieli līdzekļi vispār nebūtu jātērē un nebūtu jāpalielina valsts parāds?
Salīdziniet divas krīzes ‒ 2009. un 2020. gada krīzes. Salīdziniet Latvijas valdības rīcību tolaik un tagad. Tā ir diametrāli pretēja. 2009. gadā valdība lēma visu nogriezt, nodokļus pacelt. Tā bija. Tagad rīcība ir pilnīgi pretēja, un jautājums ir, kāpēc tā? Tolaik atbrauca konsultanti no Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un teica, ka mums ir jāsavelk jostas un jāpalielina nodokļi, ka mēs nedrīkstam tik daudz tērēt. Tieši tādas bija rekomendācijas. Vilks kopā ar Dombrovski pielika roku pie cepures un visu precīzi pildīja, ieskaitot to, ka pensionāriem samazināja pensijas. Tagad otrādi! Tagad ir papildu nauda, lai palīdzētu uzņēmējiem, darba ņēmējiem. Tolaik “Jaunais laiks” bija pie varas, un tagad atkal “Jaunais laiks” ir pie varas, bet rīcība ir pilnīgi pretēja.
Varbūt pa šiem 10 gadiem Vilks un Dombrovskis ir kļuvuši prātīgāki un sapratuši kļūdas?
Nē! Viņi neko nav sapratuši. Kad Eiropas Komisija, Valūtas fonds un Pasaules Banka teica: “Savilkt jostas! Samazināt algas, pabalstus un pensijas! Palielināt nodokļus!” ‒ tad viņi to izpildīja. Primitīvi izpildīja. Pavēlēts palielināt nodokļus? Viņi, kā jau kārtīgi oktobrēni, precīzi izpildīja komandu.
Taču tagad Eiropas Savienība saka: “Ko jūs! Nodokļus nevajag celt. Sildiet ekonomiku!” Tagad ir dota cita komanda. Tas ir tāpēc, ka tagad krīze ir arī vecajā Eiropā. Tagad Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā un citviet ir krīze, bet viņi to recepti, kuru viņi 2009. gadā pielietoja pret mums, pret sevi nepielieto. Tāpēc viņi mums tagad saka, ka šādu recepti nevajag pielietot. Būtu komanda sajozt jostas, Latvijas pašreizējā valdība to izpildītu, bet ir cita komanda.
Savukārt attiecībā par radošo inteliģenci tieša komanda no Berlīnes vai no Eiropas Komisijas nav saņemta. Diemžēl tas izskatās nožēlojami. Latvijas valsts valdība darbojas bez savām smadzenēm. Tagad visvairāk grib paņemt no tiem, kuriem Covid krīzes ietekmē ir būtiski mazāki ienākumi. Neskatoties uz krīzi, vēlas paņemt no tām pašnodarbinātajām personām, kuras tieši tagad ir daļēji zaudējušas savus ienākumus. Tagad pret pašnodarbinātajiem dara tieši to, ko 2008. un 2009. gada krīzē darīja pret visu Latvijas tautu.
Taču savu interviju es vēlos pabeigt savādāk. Tā kā dažas personas, kas uzdodas par pētnieciskajiem žurnālistiem, piemēram, Re:Baltica, visus, kuri kritizē pašreizējo Latvijas valdību, sauc par viltus ziņu (fake news) izplatītājiem, tad es vēlos paziņot, ka Latvijas valsti vada pasaulē visgudrākā, talantīgākā un izglītotākā profesionālā valdošā koalīcija ar Krišjāni Kariņu priekšgalā!
